Cēsu novada Amatas pagasta šķirnes aitu audzētājas Brigitas Frankēvicas saimniecībā vilki novembra pirmajās dienās nokoduši deviņas aitas. "Tajā ganāmpulkā tieši pēc lecināšanas bija saliktas visas aitu mātes kopā, un principā tika nokostas grūsnās aitu mātes, kas ir ļoti sāpīgi," sacīja Frankēvica.
Audzētāja stāstīja, ka šķirnes aitu ganības sadalītas pa grupām un katrā no nomātajām ganību pļavām žogus pret vilku uzbrukumiem nevar izbūvēt. Arī sargsuņu izmantošana un apdrošināšana ir dārga. Saimniece norādīja, ka aitu ganāmpulka sargāšanas investīcijām būtu nepieciešami arī ilgtermiņa biznesa plāni, bet viņa audzēšanu pakāpeniski plāno beigt.
"Es skatos uz to pusi, ka es kaut kad drīz beigšu aitu audzēšanu. Bija laiks, kad arī mums bija astoņi baltie sargsuņi, un viņu uzturēšana ir dārgs prieks, bet stāsts ir par to, ka viņus aplokā vajag pa divi. Šobrīd man saimniecībā ir palikuši divi sargsuņi, bet tad, kad es lecinu šķirnes aitas, tad man ir četri aploki, kurā ir teķis ar 20 aitām, un vienā brīdī man vēl ir atsevišķi aploki ar jaunajām aitām, un es nevaru nodrošināt 14 suņus.
Man ir tādas grupiņas pa 20 līdz 30 aitām, un es ganu mazās divu hektāru pļavās citiem saimniekiem pie pašas mājas. Nu, kurš man ļaus tur būvēt žogus?" sacīja aitkope.
Aicina ieviest kompensācijas
Valsts meža dienestā (VMD) šogad reģistrēti 112 vilku uzbrukumi, kuros kopumā cietuši 587 mājdzīvnieki. Pērn visa gada laikā bijuši 79 vilku uzbrukumi. Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības apakškomisijā Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Bortņikovs atkārtoti aicināja ieviest kompensācijas, kādas aitkopjiem pieejamas, piemēram, Lietuvā.
"Mums ir iespēja saņemt atbalstu žogu izbūvei, bet nosacījumi ir salīdzinoši neizdevīgi, jo atbalsta intensitāte ir no 40 līdz 50%, un mums tiek doti tikai papildu 10 punkti, lai mēs varētu startēt šajos projektos. Tā ka, es domāju,
mēs neesam konkurētspējīgi ar tām nozarēm, kas ir daudz rentablākas par aitkopību. Tāpēc mēs lūdzam rast iespēju papildus kompensācijām," norādīja Bortņikovs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Daiga Vilkaste iezīmēja, ka Lietuvā kompensācijas par vilku postījumiem maksā par dabas aizsardzību, medībām un mežsaimniecību atbildīgā ministrija. Tikmēr, piemēram, Somijā, kur, tāpat kā Latvijā, atbildības nodalītas dažādās ministrijās, par šo atbalstu atbildīga tieši mežsaimniecības jomas ministrija.
"Mēs saskatām, ka šobrīd pilnīgi visi instrumenti ir Zemkopības ministrijas (ZM) rīcībā, gan tie, kas izriet no Medību likuma, kas regulē šī dzīvnieka kā medījama dzīvnieka statusu, gan arī Ministru kabineta noteikumi par medījamo dzīvnieku zaudējumu noteikšanas komisiju un zaudējumu aprēķiniem.
Tas viss ir ZM kompetencē. Cits jautājums, cik efektīvi darbojušās šīs komisijas," pauda Vilkaste.
Ministrija norāda – jābūt prevencijai
ZM pārstāvis Jānis Bārs atbildēja, ka patlaban šādām kompensācijām nav atvēlēti līdzekļi. Ministrija piedāvā naudu piesaistīt no citām nemedījamo sugu radīto zaudējumu atbalsta programmām VARAM.
"Mehānisms ir noteikts, lai šos zaudējumus novērtētu, bet tajā pašā laikā mums nav maka, no kura šo naudu ņemt. Kompensācijas šo problēmu var risināt tikai īslaicīgi. Ir jābūt prevencijai, lai šis žogs tiešām būtu efektīvs, nevis simbolisks.
Ja to žogu vilkam izdodas pārvarēt, tad ir jāmaksā kompensācija, bet saprātīgā apmērā – ap 80 līdz 90% no zaudējumu apmēra," sacīja Bārs.
VMD šajā medību sezonā noteicis pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu – 300 dzīvnieku. Līdz šim nomedīti 264 vilki. Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (Zaļo un Zemnieku savienība) komisijas sēdē aicināja esošā medību limita ietvaros vilku medības plānot tieši postījumu vietās.
"Tie 300 vilki tiek nomedīti, bet tas, visticamāk, notiek vietās, kur vieglāk to izdarīt, nevis mērķtiecīgi tur, kur tas tiešām vajadzīgs.
Medīt tur, kur ir aitas. Varbūt ar tādu mērķtiecīgāku šīs kvotas izklājumu Latvijas teritorijā arī varētu preventīvi aitkopjus pasargāt," viedokli pauda Līdaka.
Deputāti rosināja ierēdņus neadresēt jautājumu vienam pie otra, bet izstrādāt kopīgu rīcības plānu plēsīgo dzīvnieku ierobežošanai līdz nākamās ganību sezonas sākumam. Deputāts Jānis Grasbergs (Nacionālā apvienība) skaidroja: "Tas gala iznākums būtu, ka ZM nodrošina preventīvos pasākumus ar augstāku atbalsta intensitāti un no VARAM puses mēs redzam šīs kompensācijas. Un tā retorika, ka citās valstīs kompensāciju maksā kāda Meža ministrija vai kas cits, nu, mums tādas nav. Mums ir tādi resori, kādi viņi ir. Varat sanākt kopā un vienoties arī citādi, bet jāizstrādā šis plāns līdz maijam, kad tiks laisti ganībās ganāmpulki."
Atbildīgo ministriju, organizāciju un institūciju darba grupai par rezultātu Saeimas Tautsaimniecības apakškomisijai jāziņo 16. janvārī.
