Kā skaidroja PIAA, patlaban "Meta" ievieš izmaiņas savos pakalpojumos ES, kas paredz, ka "Facebook" un "Instagram" lietotājiem ir vai nu jāpiekrīt, ka uzņēmums apstrādā viņu datus reklāmas nolūkos, vai arī jāmaksā, lai viņiem netiktu rādītas reklāmas.
Patērētāju organizāciju ieskatā šī nav godīga izvēle lietotājiem, turklāt tā ir pretrunā ES patērētāju tiesību aizsardzības aktiem vairākos aspektos, līdz ar to šī prakse būtu jāpārtrauc, lietotājiem piedāvājot atbilstošu izvēli.
Šī iemesla dēļ Eiropas Patērētāju organizācija ar 19 tās biedriem no 16 valstīm ceturtdien iesniegusi sūdzību sadarbības tīklam patērētāju tiesību aizsardzības jomā ("Consumer Protection Cooperation Network"), pamatojoties uz to, ka "Meta" dažādos veidos īsteno negodīgu komercpraksi.
Patērētāju organizāciju ieskatā "Meta" komercprakse ir negodīga un prettiesiska tādēļ, ka "Meta" daļēji bloķē patērētājiem iespēju izmantot "Facebook" un "Instagram", līdz lietotāji izvēlējušies vienu no iespējām. Organizāciju ieskatā tā ir agresīva komercprakse atbilstoši ES tiesību aktiem, jo ar uzstājību, radot steidzamības sajūtu, "Meta" piespiež patērētājus izdarīt izvēli, ko viņi, iespējams, nevēlētos izdarīt.
Turklāt, kā uzsver PIAA pārstāvji, daudzi patērētāji, visticamāk, domā, ka, izvēloties maksas abonementu, kā tas tiek piedāvāts, viņi iegūst privātumu saudzējošu iespēju, kas ietver mazāk izsekošanas un profilēšanas.
Patiesībā šķietami aizsargātie lietotāju personas dati, visticamāk, tiks vākti un izmantoti arī turpmāk, taču citiem mērķiem, nevis reklāmām.
Tāpat organizāciju ieskatā "Meta" arī sniedz patērētājiem maldinošu un nepilnīgu informāciju, kas neļauj patērētājiem izdarīt pilnīgā informācijā balstītu izvēli. Proti, "Meta" maldina patērētājus, norādot, ka izvēle ir starp maksas un "bezmaksas" iespēju, lai gan patiesībā otrā iespēja nav bezmaksas, jo patērētāji maksā "Meta", sniedzot savus datus.
Ņemot vērā "Meta" pakalpojumu tirgus ietekmi ES, organizācijas arī norāda, ka patērētājiem nav reālas izvēles iespējas, jo, atsakoties no pakalpojumiem, viņi zaudētu visus savus gadiem veidotos kontaktus un saziņu. Patērētājus attur arī ļoti augsta abonēšanas maksa par pakalpojumiem bez reklāmām, kas nozīmē, ka patērētājiem nav reālas izvēles iespējas.
Sūdzību parakstījušas patērētāju interešu organizācijas no Latvijas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Itālijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Zviedrijas.
Oktobrī ASV sociālo tīklu milzis "Meta" paziņoja, ka "Facebook" un "Instagram" lietotājiem Eiropā no novembra būs iespēja iegādāties abonementu, lai šos sociālos tīklus izmantotu bez reklāmām.
"Lai ievērotu jaunos Eiropas noteikumus, mēs ieviešam jaunu abonēšanas iespēju Eiropas Savienībā (ES), [pārējā] Eiropas Ekonomikas zonā un Šveicē," teikts uzņēmuma paziņojumā.
"Meta" norāda, ka lietotāji Eiropā jauno abonementu varēs iegādāties par 9,99 eiro mēnesī interneta pārlūkprogrammas versijai vai par 12,99 eiro mēnesī lietošanai mobilajos telefonos ar "iOS" un "Android" operētājsistēmām.
Lietotāji joprojām varēs izmantot platformas bez maksas ar reklāmām, bet to lietotāju informācija, kuri iegādāsies abonementus, "netiks izmantota reklāmām", skaidro "Meta".
Šos abonementus var iegādāties tikai personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu.
"Meta" uzskata, ka šis solis kliedēs ES regulatoru bažas par uzņēmuma veikto datu apkopošanu un to izmantošanu reklāmām.
