ĪSUMĀ:
- Liels virzītājspēks – būvniecība; bet izaugsmi nevar ilgi balstīt uz valsts pasūtījumiem.
- Privātā patēriņa kritums - reālā vidējā alga aug, bet iedzīvotāji nesteidz tērēt.
- Straujākas izaugsmes cerības tiek pārceltas uz 2025. gadu.
Ekonomikas attīstība nevar ilgstoši balstīties uz valsts izdevumu kāpumu
Ekonomika šobrīd ir stipri atkarīga no valsts tēriņiem un investīcijām. Celtniecība, kuru šobrīd lielā mērā uztur nodokļu nauda un ES fondu pasūtījumi, ir kļuvusi par dinamiskāko nozari, gada laikā augot par 16,1%. Arī tās pozitīvais devums IKP izmaiņās ir vislielākais jeb +0,9 procentpunkti. Arī valsts tieši finansētajās nozarēs šogad pievilcīgi pieauguma skaitļi +5,9% valsts pārvaldē, +7,8% izglītībā, +2,4% veselībā un sociālajā aprūpē, IKP datus analizēja "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Arī "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece atzīst – šobrīd ekonomiku stutē valdības tēriņi un investīciju aktivitāte. Materiālu pieejamības uzlabošanās, ES fondu naudas ienākšana ir kāpinājusi celtniecības apjomus.
Taču Strautiņš norādīja, ka ekonomikas attīstība nevar ilgstoši balstīties uz valsts izdevumu kāpumu,
bet valstij ir jāsniedz palīdzīga roka kopējā pieprasījuma uzturēšanā brīdī, kad ārējā vide ir ļoti nelabvēlīga.
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe arī norādīja, ka prāvāk iekasētie nodokļi un sabiedriskā patēriņa pieaugums, kuri epizodiski ietekmēja IKP šogad trešajā ceturksnī, "nav un nevar būt ekonomikas virzītājspēks, jo vispirms ir jābūt pelnītspējīgai komercdarbībai".
"Ja ekonomika kopumā bremzējas, tad bremzēsies arī nodokļu ieņēmumi un valdības izdevumu palielināšana bez aizņemšanās būs ierobežota," skaidroja Puķe.
Puķe arī skaidroja, ka IKP ietekmēja aizkavēto investīciju projektu pabeigšana un nodošana ekspluatācijā: "Kāpēc tāds investīciju kāpums šogad? Pandēmijas un sankciju izraisītie piegāžu ķēžu traucējumi, kā arī samilzušās izmaksas iepriekšējos gados kavēja investīciju projektus".
"Pār ceļu vēl pārskrēja melns kaķis būvniecības karteļa formā. Tika pārskatīti līgumi, no jauna organizēti konkursi, tika gaidītas kādu materiālu piegādes un pasūtīto iekārtu ievedums. 2023. gadā 1. ceturksnī ekspluatācijā tika nodots krietns būvniecības projektu birums, un pakāpeniska projektu pabeigšana turpinās joprojām un vēl gaidāma tuvākajos ceturkšņos, jo īpaši Eiropas Savienības fondu līdzekļu finansētie projekti, kuriem tuvojas izpildes termiņi," skaidroja Puķe.
"Bet vai būs malka, ko piemest esošo projektu pavardam, noturot investīciju izaugsmi un ekonomikas vilcējas lomu ilgāk? Privātie investori ir kļuvuši piesardzīgāki, kredītu procentu likmes ir palielinājušās, un kreditēšanas aktivitātes stagnē. Tomēr, neraugoties uz nenoteiktības fonu, klāt nāk arī jauni projekti," atzīmēja Puķe.
"Īpaši daudz investīciju plānu izskan kokrūpniecībā, kur iepriekšējās augstās peļņas daudziem ražotājiem ir ļāvušas no pašu līdzekļiem veikt jaunas investīcijas. Tāpēc paradoksālā kārtā kokrūpnieku ziņās mijas gan krietns pesimisms par sarukušo pelnītspēju un pieprasījuma vājināšanos eksporta tirgos, gan optimisms saistībā ar jaunu investīciju plāniem, turklāt ar iecerētiem ražošanas apjomiem arvien sarežģītākiem un augstākas pievienotās vērtības produktiem," situāciju raksturoja Puķe.
Reālā vidējā alga aug, bet iedzīvotāji nesteidz tērēt
Ekonomikas lejupslīdi gada griezumā galvenokārt noteicis krītošais ārējais pieprasījums un privātā patēriņa mazināšanās Latvijā, krītoties iedzīvotāju pirktspējai, paziņojumā medijiem norādīja Finanšu ministrija.
Sarukuši arī tirdzniecības nozares apjomi, ko ietekmējusi arī vājāka iedzīvotāju pirktspēja, jo cenu pieaugums pēdējos gados kopumā pārsniedza ienākumu kāpumu, skaidroja ministrija.
"Lai gan reālā vidējā alga sāk augt, tomēr patērētāju noskaņojums pasliktinās, kredītņēmējiem ir audzis maksājumu slogs, un uzkrāšana ir kļuvusi pievilcīgāka. Attiecīgi iedzīvotāji kopumā nesteidz iztērēt vēl kopš pandēmijas iekrātos uzkrājumus un drīzāk pietaupa vēl vairāk," skaidroja arī Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe.
"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece savukārt pauda, ka, inflācijai atkāpjoties un algu pieaugumam saglabājoties gana straujam, turpina uzlaboties iedzīvotāju pirktspēja – algas ķer augsto cenu līmeni.
"Tomēr, temperatūras stabiņam krītot, noskaņojums atsācis pasliktināties.
Tas, iespējams, atspoguļo apkures sezonas sākumu un bažas par apkures rēķiniem. Rēķinus ietekmē ne tikai cena, kas ir mazinājusies, bet arī ziemas sali. Ja vien ziema neizrādīsies būtiski aukstāka un garāka par iepriekšējo, par komunālajiem pakalpojumiem šoziem maksāsim mazāk," norādīja Buceniece.
Straujākas izaugsmes cerības tiek pārceltas uz 2025. gadu
Latvijas ekonomikas šobrīd nelabvēlīgo likteni visspilgtāk raksturo eksporta kritums par 11,8%, ko nosaka gan vājā izaugsme vai recesija eksporta tirgos, gan mūsu ekonomikas izteiktā atkarība no cikliski jūtīgām nozarēm, pirmkārt, celtniecības citās valstīs, skaidroja Strautiņš.
Ekonomika šobrīd buksē jeb griežas uz vietas gluži kā viena otra mašīna pēc sniegputeņa – mazliet uz priekšu, mazliet atpakaļ, piekrīt arī "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
"Mūsu tirdzniecības partnervalstu ekonomikas ir savārgušas, un tas mazina pieprasījumu. "Eurostat" publicētie dati rāda, ka aptuveni puse apstrādes rūpniecības uzņēmumu un nepilni 40% pakalpojumu nozares pārstāvju nosauc nepietiekamu pieprasījumu kā biznesa attīstību ierobežojošu faktoru. Eksporta pasūtījumu attīstība pagaidām neliecina par drīzu situācijas uzlabošanos," norādīja Buceniece.
Finanšu ministrija norādīja, ka lejupslīde, tajā skaitā vēl straujākos tempos nekā Latvijā, pašlaik ir raksturīga visām reģiona valstīm, arī Igaunijai un Lietuvai, kur IKP gada pirmajos deviņos mēnešos samazinājies attiecīgi par 3,5% un 0,5%. Arī Zviedrijā, Somijā un Polijā IKP šogad samazinās, un jaunākie dati rāda, ka kritumi trešajā ceturksnī fiksēti arī eirozonas lielākajās ekonomikās Vācijā un Francijā.
Strautiņš prognozē, ka Latvijā šī gada izskaņā nav gaidāmas krasas izmaiņas "nevienā no aprakstītajām lielās mozaīkas daļām – patēriņā, investīcijās, eksportā, tātad ekonomikas izaugsme turpinās svārstīties ap nulles robežu".
"Nākamgad sākotnēji gaidāmi uzlabojumi patēriņā, turpinoties reālo algu kāpumam, kas agri vai vēlu atjaunos paļāvību par nākotni. Pakāpeniski gada laikā uzlabosies arī eksporta rādītāji, bet
investīcijās gaidāms vēl viens sekmīgs, valsts un Eiropas maka labvēlības finansēts gads.
Prognozes par IKP pieaugumu nākamgad svārstās pusotra līdz trīs procentu robežās," norādīja Strautiņš.
Latvijas Bankas ekonomiste Puķe savukārt pauda, ka
"faktiski straujākas izaugsmes cerības tiek pārceltas uz 2025. gadu, un jaunais 2024. gads nesola ekonomikas izrāvienus".
Bet Buceniece paredz, ka "ekonomikas buksēšana turpināsies vēl dažus ceturkšņus".
"Būtiskāku izaugsmi varam gaidīt vien nākamā gada otrajā pusē, kad, procentu likmēm mazinoties, sāks atgūties eksporta tirgi. Iedzīvotāju patēriņš, visticamāk, sāks uzlaboties nedaudz ātrāk nekā eksports, ņemot vērā pozitīvo iedzīvotāju pirktspējas attīstību. Publiskā sektora investīcijas ar ES fondiem priekšgalā arvien vairāk palīdzēs balstīt ekonomiku. Kopumā prognozējam, ka ekonomika šogad saruks par 0,4%. Savukārt nākamgad gaidāma lēna 1,4% izaugsme," pauda Buceniece.
Tikmēr Finanšu ministrija sagaida, ka līdz ar pakāpenisku procentu likmju samazināšanos nākamgad labosies gan eirozonas, gan Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas.
Līdz ar to ekonomikas izaugsme nākamgad atkal varētu atjaunoties un būt tuvu Finanšu ministrijas jūnija sākumā prognozētajiem 2,5%, To veicinās gan eirozonas izaugsmes dubultošanās no šim gadam prognozētajiem 0,6% līdz 1,2% nākamgad pēc Eiropas Komisijas prognozēm, gan cenu stabilizēšanās un augošā iedzīvotāju pirktspēja, gan joprojām augstais sagaidāmais investīciju līmenis, tajā skaitā turpinoties Eiropas Savienības fondu investīciju projektu realizācijai, norādīja ministrija.
