Lielāko daļu jeb aptuveni 80% no valsts maka veido nodokļu ieņēmumi. Tātad teorētiski vajadzētu būt, ka, protams, ar dažām papildus komponentēm, – jo augstāki nodokļi, jo vairāk naudas maciņā.
Un te būtisks jautājums – kā tas tā nākas, ka ar Baltijā kopumā augstākajiem nodokļu slogiem tomēr esam visnabadzīgākie?
Nozīmīgs faktors, protams, ir iedzīvotāju, īpaši darbspējīgo, skaits. Jo vairāk cilvēku veido ekonomiku, jo tā konkurētspējīgāka.
2022. gadā vismazāk iedzīvotāju bija Igaunijā, divas reizes un vēl mazliet vairāk iedzīvotāju – Lietuvā. Latvija starp abām kaimiņvalstīm atrodas otrajā pozīcijā ar teju 1,9 miljoniem iedzīvotāju.
Un šeit iezīmējas pirmā būtiskā problēma – Latvijā nodarbinātības līmenis ir par 2 procentpunktiem zemāks nekā Lietuvā un par 5 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā. Tas savukārt pie mums atspoguļo augstāku bezdarbu un iedzīvotāju mazāku līdzdalību darba tirgū, kā arī mazāku darbspējas vecuma iedzīvotāju daļu.
Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula skaidroja, ka bija "zemā dzimstība deviņdesmitajos, divtūkstošo gadu sākumā, līdz ar to mazāk iedzīvotāju sasniedz darbspējas vecumu, otrs iemesls ir migrācija – migrācijā pamatā piedalās iedzīvotāji darbspējas vecumā. Tas nozīmē – gan aizbrauc, gan atbrauc. Citās Eiropas valstīs ir izteikta imigrācija, tātad pieaug iedzīvotāju skaits un pieaug iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā".
Pērn Latvijā vispārējais valdības budžets bija 15,7 miljardi eiro, Igaunijā mazāk – 14,3, bet Lietuvā par lauvas tiesu lielāks – 24,5 miljardi eiro.
Tomēr šeit būtiski norādīt, ka vispārējais valdības budžets ir pēc Eiropas Savienības vienotās korekcijas. Budžetu pirms šīs korekcijas sauc par konsolidēto valsts budžetu.
Finanšu ministrijā norādīja, korekti budžetus savstarpēji salīdzināt ir tikai pret katras konkrētās valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), tomēr vēl uzskatāmāk parādīt to, cik tad budžetā ieņem Latvija un cik – kaimiņi, nav iespējams, tādēļ tomēr aplūkosim ieņēmumus vispārējos valdības budžetos.
Ar mazāku iedzīvotāju skaitu nekā Lietuvā, bet krietni vairāk nekā Igaunijā, valsts makā Latvija iekasē mazāk nekā abas kaimiņvalstis.
Šī tendence atkārtojas jau gadiem.
Ekonomisti skaidro – kāpēc tā?
Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors un vadošais pētnieks Gundars Bērziņš skaidroja: "Tātad mums gan ekonomika ir neliela, gan arī tas, ka mēs procentuāli ieņemam no šīs ekonomikas vai no IKP, kā mēs parasti sakām, kas raksturo ekonomikas izmēru, salīdzinoši nelielu daļu. Šī nelielā daļa arī veido mūsu budžetu."
"Faktiski ekonomikas izmērs mums ir salīdzinoši pret iedzīvotāju skaitu pārāk mazs, lai apmierinātu visas tās vajadzības, kādas pēc mūsu uzskatiem tādai labai valstij būtu jāapmierina. Tieši sociālajā jomā, dažādos valsts sniegtajos pakalpojumos," norādīja Bērziņš.
"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš savukārt pauda, ka "ir visādas ļoti daudzas nianses attiecībā uz nodokļu iekasēšanas procesu. Svarīgi ir ne tikai tas, cik lieli nodokļi, bet arī, cik daudz laika tas paņem tīri administratīvi. Arī mūsu Valsts prezidents nesen izmeta frāzi, ka kontrolētāju ir vairāk nekā darītāju."
"Nodokļi ir viena no tām jomām, kas noteikti varētu iegūt no procesu vienkāršošanas, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas," piebilda Strautiņš.
Latvijas Bankas galvenā ekonomiste Baiba Brusbārde norādīja uz diviem aspektiem. "Viens ir ēnu ekonomikas lielums. Tā kā mums ir liela ēnu ekonomika, tas cilvēku vai uzņēmumu pūlis, no kā mēs varam iekasēt nodokļus, ir mazāks. Mums ir 10 cilvēki, kas maksā 1000 eiro algu, Igaunijā tie ir 20 cilvēki, kas maksā, līdz ar to atkal pie vienādas algas, pie vienādas likmes igauņu ieņēmumi būs lielāki, tāpēc ka vienkārši viņu ēnu ekonomika ir mazāka".
"Un otrs, un tā ir valsts izvēle, tās ir nodokļu atlaides," piebilda Brusbārde.
Kādas problēmas rada šīs nodokļu atlaides? Kādas ir galvenās nodokļu politikas atšķirības visās trīs Baltijas valstīs? Vai šobrīd, strādājot pie nodokļu izmaiņām, neuzkāpsim uz tiem pašiem grābekļiem? Un ne tikai par nodokļiem, to LTV Ziņu dienests vētīs turpmākajos "Panorāmas" sižetos.
