Savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada 4. ceturksni vidējā mēnešalga pieaugusi par 0,8%, bet stundas samaksa – par 1,3%.
Vidējā alga "uz rokas" – 1 180 eiro
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 180 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,2%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 9,3%.
Kā zināms, no šī gada valstī noteiktā minimālā alga Latvijā pieaugusi no 620 līdz 700 eiro jeb par 12,9%.
Sabiedriskajā sektorā straujāks gada pieaugums
Gada laikā vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga par 7,4% straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 16,3% un 8,9%.
2024. gada 1. ceturksnī
sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 657 eiro, savukārt privātajā – par 43 eiro zemāka (1 614 eiro).
Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 606 eiro jeb par 17,6%.
Salīdzinot ar 2023. gada 4. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā samazinājās par 0,7%, vispārējās valdības sektorā samazinājums bija 1,6%, bet privātajā sektorā bija vērojams 1,8% pieaugums.
Saskaņā ar apstiprināto valsts budžetu 2024. gadam, atalgojums šogad pieaugs Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūciju, veselības un sociālās jomas, izglītības, kā arī kultūras nozares darbiniekiem. Turpināsies 2022. gadā uzsāktā atalgojuma reforma valsts tiešās pārvaldes iestādēs.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Darba samaksas fonds 2024. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 1. ceturksni valstī kopumā pieauga par 10,1% jeb 324,0 miljoniem eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 6,5 tūkstošiem jeb 0,9%.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga izglītības nozarē – par 20,4%, valsts pārvaldē un aizsardzībā – par 15,8%,
izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) – par 13,8%, transporta un uzglabāšanas nozarē – par 12,0%.
Labāk atalgotās nozares – finanšu, informācijas un komunikācijas
Šī gada 1. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību (2 956 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 675 eiro), enerģētikas (2 118 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2 092 eiro), valsts pārvaldes (1 883 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1 680 eiro), kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1 666 eiro) nozarē.
Viszemākā vidēja darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 071 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Straujāks darba samaksas pieaugums Latgalē
2024. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 1. ceturksni
vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Latgalē (12,5%), Vidzemē (11,6%) un Zemgalē (11,2%).
Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1 804 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1 151 eiro), kas ir par 36% mazāk nekā galvaspilsētā.
Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir nedaudz samazinājusies visos reģionos, izņemot Kurzemi. Lielākais samazinājums bija vērojams Latgalē (1%).
Darba samaksa nostrādātā stundā – 10,65 eiro
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu šī gada 1. ceturksnī bija 10,65 eiro, un gada laikā tā pieauga par 16,0% (2023. gada 1. ceturksnī – 9,18 eiro).
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,56 līdz 13,50 eiro jeb par 16,9%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 10,9% un nostrādāto stundu samazinājums par 5,1% gada laikā.
Jāatzīmē, ka šī gada 1. ceturksnī bija par divām darba dienām mazāk nekā 2023. gada 1. ceturksnī.
No Baltijas valstīm vidējais atalgojums visstraujāk audzis Latvijā
2024. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, visstraujāk vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieauga Latvijā – par 11,0%, Lietuvā – par 10,3%, bet Igaunijā gada pieaugums bija viszemākais – 8,8%.
Visās Baltijas valstīs 2024. gadā ir augusi valstī noteiktā minimālā alga, un tās attiecība pret vidējo atalgojumu šī gada 1. ceturksnī visās valstīs bija līdzīga – 43%.
Ekonomists: Algu dinamiku ietekmē politiskie lēmumi
Komentējot algu kāpumu, bankas "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka pieaugums joprojām bijis pārsteidzoši spēcīgs, tomēr esot skaidrs, ka tam jābremzējas.
"Ekonomikas izaugsme ir daudz lēnāka, algu dinamiku šobrīd acīmredzami ietekmē politiskie lēmumi. Sabiedriskā sektora nozaru pārstāvju prasības palielināt algas ir pastāvīgs Latvijas politikas fons. Taču, nodokļu ieņēmumiem atpaliekot no prognozēm, šogad ziņu plūsmā parādījās skaudrāki vārdi – tādi kā jostu savilkšana vai budžeta konsolidācija," teica Strautiņš, prognozējot, ka atalgojumu līdzšinējā tempā vairs nevarēs turpināt palielināt. "Valsts budžeta veidotājiem droši vien nāksies uzsvērt to, ka algas ir tikko strauji kāpušas, ka cenu līmenis mainās ļoti maz, tātad gandrīz viss algu nominālais jeb "melns uz balta" pieaugums ir un nākamgad būs arī reālais pieaugums. Lielo solījumu vietā nāks "braucam prātīgi" retorika."
Ekonomists norādīja, ka politisko lēmumu ietekme labi redzama nozaru griezumā, jo visstraujākais algu kāpums bijis izglītībā – 20,1%.
Vienlaikus Strautiņš uzsvēra, ka algu dinamiku ietekmē arī iedzīvotāju skaita dinamika: "Jo ierobežotāks cilvēku resurss, jo straujāk aug atalgojums, vismaz kādu laiku. Taču tā nav ilgtspējīga attīstības stratēģija. Arī cilvēku skaita samazināšanos var saukt par politisku lēmumu vai to neesamības rezultātu.
Demogrāfiskā dinamika spiež daudzus uzņēmumus maksāt algas, ko tie var atļauties tikai ļoti nosacīti."
Tikmēr bankas "Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks norādīja, ka aprīlī inflācija bijusi ļoti zema – knapi virs 1% atzīmes – tādēļ strauji augusi reālā neto alga.
"Līdz ar to strādājošie iepriekšējos inflācijas gados zaudēto pirktspēju visdrīzāk atgūs agrāk nekā iepriekš prognozēts – jau šovasar," viņš prognozēja.
