Ašeradens Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" stāstīja, ka "Rail Baltica" projekts nebija integrēts Latvijas valsts pārvaldes sistēmā, Satiksmes ministrija ik pa laikam ziņoja, ka plānotas stacijas tur un tur, bet viss projekts nebija integrēts sistēmā, lai budžets saprastu, kādas ir tā izmaksas.
Pēc viņa vārdiem, attieksme pret projektu līdz šim bija – "Eiropa tur kaut ko dara, mēs priecājamies, ka kaut kas būs".
Izmaksas ir minētas dažādas, un uz šodienu "es nezinu, cik tas maksā", sacīja Ašeradens, atzīstot, ka "mēģināsim to šogad noskaidrot".
Bet nākamā gada budžetā šim projektam nauda nav paredzēta, norādīja finanšu ministrs.
Ja projekts nebūs pabeigts līdz 2030. gadam, pastāv "milzīgi finanšu riski" un "būs ļoti nepatīkami", atzina Ašeradens, piebilstot, ka negrib kaut ko tādu piedzīvot.
Viņš pastāstīja, ka būs ļoti savlaicīgi jāsāk sarunas par 2025. gada budžetu, "lai saprastu, kur mēs esam, kas būs nepieciešams, [..] kā var pabalstīt šo projektu".
Projekta ieviesēja – "Eiropas dzelzceļa līniju" – valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris "Krustpunktā" apgalvoja, ka tehniski vēl līdz 2030. gadam projektu kaut kādā apjomā varēs pabeigt, ja ir finansējums, tāpēc jāstrādā pie finansēšanas avotiem un sistēmas, kas ļautu to apgūt.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie) savukārt "Krustpunktā" pastāstīja, ka projekta ātrākai virzībai plāno ieviešanas struktūras maiņu – iecelt Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieku tieši "Rail Baltica" jautājumos, jo jābūt vienam vadošajam operacionālā līmeņa atbildīgajam.
Briškens stāstīja, ka līdz šim arī sanāksmēs par projektu pie galda bija dažādu iesaistīto pušu pārstāvji, bet "pie galda neatradīsiet līderus – viens uz otru skatās, mēģina atbildību pārvelt uz citu, nav komandas sajūtas, kurā būtu spēcīgs atbildīgais".
Tāpat valdībā plānots izskatīt scenārijus, ko var izdarīt līdz 2030. gadam, un izvēlēties piemērotāko, bet Briškens vairākkārt uzsvēra, ka jau pirmajā fāzē šajā dzelzceļa līnijā ir jāintegrē Rīga un, lai arī līdz 2030. gadam var nepaspēt uzbūvēt visu, noteikti jānodrošina savienojums no Tallinas līdz Lietuvai un līdz Polijas robežai.
KONTEKSTS:
Valdība oktobrī piešķīra papildus vairāk nekā 18 miljonus eiro, lai pabeigtu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektēšanu četros posmos Latvijā, un projektēšanai vēl vairākiem posmiem joprojām ir nepieciešams papildu finansējums. Papildu izmaksas radījušas novirzes no sākotnēji plānotās dzelzceļa līnijas, vilcienu kustības ātruma palielinājums atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) noteiktajiem standartiem, reģionālo vilcienu pieturu atrašanās vietu noteikšana un papildu drošības pasākumi.
Lai apgūtu jau piešķirto EK finansējumu pilnā apjomā, uzsāktie projektēšanas darbi jāpabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim. Tāpat projektēšanas darbu pabeigšana ir būtisks priekšnosacījums turpmākā EISI finansējuma piesaistīšanai "Rail Baltica" projektam un būvniecības darbu turpināšanai pamattrasē, norādīja ministrijā.
Rīgā atsevišķiem darbiem "Rail Baltica" būvniecībā pietrūkstot 200 miljonu eiro. Lai gan valsts sedz tikai daļu naudas, noskaidrojies, ka Finanšu ministrijā pēc palīdzības atbildīgie nav vērsušies.
Projekts ir sadārdzinājies, un kopumā tas varētu izmaksāt aptuveni 7,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekta pamatfinansējuma avots ir EISI finansējums, kuru Latvija saņem, piesakoties EK izsludinātajos projektu pieteikumu uzsaukumos. "Rail Baltica" projekta īstenošanai Latvijā provizoriski piešķirti 298 miljoni eiro jeb 32% no kopumā Baltijas valstīm projekta īstenošanai piešķirtajiem 928 miljoniem eiro.
