Saskaņā ar iepriekš publicētajiem datiem Latvijas IKP salīdzināmajās cenās 2019. gadā auga par 2,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Revidētie dati liecina, ka IKP izaugsme 2019. gadā bija lēnāka – 0,6%.
CSP dati liecina arī, ka 2020. gadā lejuslīde Latvijas ekonomikā bija dziļāka, nekā lēsts iepriekš. Saskaņā ar CSP iepriekš publicētajiem datiem Latvijas IKP 2020. gadā samazinājās par 2,3%, salīdzinot ar IKP iepriekšējā gadā, bet revidētie dati rāda, ka Latvijas ekonomika pirmajā Covid-19 izplatības gadā saruka par 3,5%.
Savukārt 2021. un 2022. gadā Latvijas ekonomikai klājies labāk, nekā lēsts iepriekš. CSP iepriekšējie dati liecināja, ka Latvijas IKP 2021. gadā pieauga par 4,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada IKP, taču revidētie CSP dati rāda, ka ekonomikas izaugsme bijusi 6,7% apmērā.
Balstoties uz revidēto 2021. gada IKP novērtējumu, pārrēķināts arī 2022. gada IKP novērtējums un attiecīgi arī ceturkšņu dati. 2022. gadā Latvijas IKP izaugsme iepriekš lēsta 2,8% apmērā, bet revidētie dati rāda, ka Latvijas ekonomika 2022. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par 3,4%.
CSP skaidroja, ka 2021. gads ekonomikā iezīmējās kā otrais Covid-19 pandēmijas gads, kas raksturīgs ar ievērojamu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu un izlietojumu Covid-19 izplatības mazināšanai un ekonomikas atlabšanai. Ņemot vērā Covid-19 krīzes ienesto nenoteiktību ekonomikas attīstībā, CSP jau iepriekš bija apzinājusies un informēja datu lietotājus par iespējamiem lielākiem revīziju apmēriem nekā ierasts, ko arī apstiprina jaunais IKP 2021. gada novērtējums.
Gada IKP datu avoti un pielietotā metodoloģija, balstoties uz detalizētu nozaru un sektoru aprēķinu, ļauj uzlabot IKP novērtējuma kvalitāti. Lai gan tas var izraisīt sākotnējo rezultātu, kas balstīti uz īstermiņa statistiku un tajā pielietotajām metodēm, pārskatīšanu, tas ir ierasts un atzinīgi novērtēts process ar mērķi iegūt precīzāku priekšstatu par ekonomikas norisēm laika gaitā, norādīja CSP.
Pie mērenas ekonomiskās attīstības regulāro datu revīziju lielums parasti nav nozīmīgs pretstatā brīžiem, kad ekonomika saskaras ar dažādiem būtiskiem ārējiem izaicinājumiem.
Datu revīzijas par 2019. un 2020. gada IKP novērtējumu iemesls saistīts ne tikai ar datu un aprēķinu precizēšanu, bet arī ar pilnīgu pāreju uz divkāršās deflācijas metodi un citiem metodoloģiskajiem uzlabojumiem salīdzināmo cenu aprēķinā, izmantojot gada datu avotus datiem, sākot ar 2019. gada IKP novērtējumu, norādīja CSP.
IKP novērtējuma 2022. un 2023. gada ceturkšņu revīzijas ietekmēja revidēto gada periodiskuma IKP rādītāju integrācija ceturkšņa laikrindās, galvenokārt – revidētā starppatēriņa īpatsvara integrēšana, pārskatos neuztvertās ekonomikas izmaiņu integrēšana, kā arī optimālās laikrindu pārdales metodes pielietojums.
Pēdējos sešus ceturkšņus ietekmēja arī kārtējās revīzijas ceturkšņa periodiskums datu avotos.
"Šeit jāuzsver vienotajā nodokļu kontā iemaksāto nodokļu korekcija, pārdalot iekasētās summas gan starp dažādiem nodokļiem,
gan atbilstoši uzkrājuma principam, attiecinot tos uz iepriekšējo periodu attiecīgajiem ceturkšņiem. Šī korekcija būtiski ietekmēja tieši 2023. gada 1. ceturkšņa IKP novērtējumu. Vienlaikus tika precizētas arī produktu subsīdijas, īpaši pēdējos trīs ceturkšņos," skaidroja CSP.
Precizētu cenu indeksu iegūšana ietekmēja vairāku nozaru 2023. gada 2. ceturkšņa novērtējumu. Ceturkšņu novērtējumā tika integrēti arī saņemtie revidētie pamatdati no nozaru statistikas, skaidroja CSP.
