Nozare jau ilgstoši prasa samazināt PVN sabiedriskajai ēdināšanai. Tagad ir savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par šādu iniciatīvu, tāpēc trešdien, 29. maijā, komisija skatīja šo kolektīvo iesniegumu.
Restorānu biedrība: Nozarē valda krīze
"Lai arī nozarē audzis apgrozījums, čeku skaits neesot sasniedzis pirmspandēmijas līmeni un apgrozījuma kāpums bijis tikai uz cenu pieauguma rēķina. Visvairāk cietusi Rīga, un redzams, ka Vecrīgā restorāni ir ciet," norādīja Jenzis.
"Turklāt nozare zaudējusi apmēram 4000 nodarbināto, tie nav migrējuši uz citām nozarēm, bet devušies prom no Latvijas, piemēram, uz Norvēģiju, un strādā tur. Vērojams, ka algu fonds ir krietni pieaudzis, bet produktivitāte nepieaug, tāpat redzams darbaspēka trūkums. Nozarē valda arī ēnu ekonomikas risks," klāstīja Jenzis.
Latvijas Banka iebilst: Nozare strauji atkopusies
Tikmēr Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste sēdē atzīmēja, ka ēdināšanas nozare ir strauji atkopusies pēc pandēmijas krituma par spīti zemākam tūristu apmeklējumam. Novērots, ka arī vietējie iedzīvotāji vairāk apmeklē ēdināšanas iestādes.
Rutkaste atzīmēja, ka straujā atkopšanās notikusi arī tāpēc, ka pandēmijas laikā nozarei ticis sniegts krīzes atbalsts, kas ļāva vairākus uzņēmumus noturēt virs ūdens.
Latvijas Banka neatbalsta PVN likmes samazināšanu, atzina Rutkaste.
Viņš uzskata, ka problēmas būtu jārisina citā veidā, iespējams, jāpārskata darbaspēka nodokļi. To gan būtu jēdzīgāk darīt situācijā, kad bezdarbs pieaug.
Rutkastem gan oponēja nozare un vairāki deputāti, sakot, ka viss nav tik skaisti, kā izskatās. Deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā") aicināja iziet pastaigā pa Vecrīgu un domāt, kas notiks ziemas sezonā, jo arī tagad daļa restorānu joprojām nav atguvušies pēc krīzes.
Jenzis nepiekrita Latvijas Bankas pārstāvim, piebilstot, ka vietējo apmeklētāju skaits ir mazāks, lielo pasākumu nav, arī tūristu ir mazāk, jo daudzi baidās ceļot.
Arī Linda Matisone no "Apvienotā saraksta" sacīja, ka restorāni aizvērušies ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā. Viņa aicināja ieviest terminētu PVN likmes samazināšanu, lai varētu izvērtēt visus ieguvumus un zaudējumus.
Šis jautājums skatīts arī Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē un guvis atbalstu. Matisone aicināja atbalstīt šo nozari, lai tā kļūtu spēcīgāka un lai parādās banku interese kreditēt šo nozari.
Savukārt Finanšu ministrijas pārstāvji pauda, ka pēc samazinātā PVN likmes ieviešanas valsts budžets zaudēs 40 miljonus eiro. Ja uzņēmumi ieekonomēto PVN izmaksātu algās, tad būtu 23 miljonu eiro ietekme. Taču primāri būtu jāraugās darbaspēka nodokļa samazināšanas virzienā.
Tikmēr nozare sola samazināt cenas pēc tam, kad tiks samazināts PVN. Tāpat daļa uzņēmēju varētu iziet no pelēkās zonas.
Komisija aicina ieviest 12% PVN no nākamā gada uz 3 gadiem
"Lai nozare varētu izdzīvot un atkoptos pēc iespējas ātrāk, samazinātā pievienotās vērtības likme sabiedriskās ēdināšanas nozarē jānosaka jau no nākamā gada 1.janvāra," trešdien, 29.maijā, uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājas biedrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).
Komisijas priekšsēdētājas biedrs norādīja, ka kolektīvo iesniegumu ir izskatījusi arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kas konceptuāli atbalstīja samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 12 procentu apmērā piemērošanu sabiedriskajā ēdināšanā konkrētām uzņēmumu grupām, informēja Saeimas Preses dienests.
Vēstulē atbildīgajām ministrijām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina rast kritērijus samazinātā PVN piemērošanai ēdināšanas uzņēmumiem, kuru darbaspēka izmaksas pārsniedz 10 līdz 15 procentus no apgrozījuma, informēja Vitenbergs. Komisijas priekšsēdētājas biedrs norādīja, ka samazinātā PVN likme neattiektos, piemēram, uz ātrās ēdināšanas uzņēmumiem.
Savukārt Tautsaimniecības komisija vēstulē aicinās Ministru kabinetu atbilstošus grozījumus ieviest jau no 2025.gada 1.janvāra un uz trim gadiem.
