Pēc provizoriskām aplēsēm IKP ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs par 3,6% un kritums pakalpojumu nozarēs par 0,7%.
Par 9,2% mazāk iekasēti produktu nodokļi.
Salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 0,4%.
Salīdzinot ar 2022. gadu, IKP 2023. gadā pēc provizoriskiem datiem samazinājies par 0,6%.
Piesardzīgs optimisms par 2024. gadu
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula komentārā par šiem datiem norādīja, ka "ar Eiropas Savienības fondu investīcijām saistītajās jomās, piemēram, infrastruktūras izbūvē, IT pakalpojumos aktivitāte šogad varētu būt spēcīgāka nekā citās nozarēs. Tomēr vidēja termiņa investīcijas infrastruktūrā (te domājot "Rail Baltica" izbūvi) vēl arvien ietin visai blīvs nenoteiktības mākonis. Transporta nozari nelabvēlīgi ietekmējošo faktoru pulciņš pēdējos gados bijis kupls, tomēr, pakāpeniski atdzīvojoties ārējam pieprasījumam, arī transporta nozares izaugsmei veidosies labvēlīgāki apstākļi".
"Citadele" bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš komentārā medijiem norādīja, ka inflācija un joprojām gana augstās energoresursu cenas, straujais procentu likmju kāpums un vājš ārējais pieprasījums rūpniecībā ir galvenie iemesli, kādēļ Latvijas IKP pērn kopumā saruka.
"Uz 2024. gadu gan, manuprāt, varam raudzīties ar piesardzīgu optimismu, un tam vajadzētu būt labākam par iepriekšējo," pauda Āboliņš, skaidrojot, ka straujais cenu kāpums ir beidzies un inflācija Latvijā jau vairākus mēnešus ir zem 2%, procentu likmes vairs neaug un finanšu tirgi gaida strauju likmju mazināšanu šogad, savukārt Eiropas ekonomikā ir redzamas stabilizācijas pazīmes.
Tomēr izaugsme nav gaidāma visur, un šobrīd vājākais posms eirozonas ekonomikā ir būvniecība, piebilda Āboliņš. Tādēļ atkopšanās Latvijas rūpniecībā, visticamāk, būs mērena un neattieksies uz būvmateriālu ražotājiem.
Viņš arī atzina, ka kopumā šogad, "protams, ekonomikā risku joprojām ir daudz un izaugsme nav garantēta".
"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija savukārt noradīja, ka pērn ekonomikas kritumu pastiprināja fakts, ka darba dienu bija mazāk nekā ierasts –Dziesmu svētku un hokeja brīvdienas. Ja skatāmies uz izlīdzinātiem datiem, jeb izslēdzot šo trūkstošo darba dienu ietekmi, ekonomika pērn sarukusi par 0,3%.
"Tātad jāsecina, ka Latvijas IKP stāvējis teju uz vietas, kas, ņemot vērā karu kaimiņos, augsto dzīves dārdzību un centrālo banku strauji celtās procentu likmes, nav nemaz slikti," rezumēja Zorgenfreija.
Bet arī viņa pauž, ka tālākā perspektīvā skatoties, " tirdzniecības partnervalstis lielākoties turpinās būt stagnācijā vēl vismaz tuvākos ceturkšņus, kas nozīmē, ka uz eksporta un apstrādes rūpniecības strauju izaugsmi tuvākajā laikā īsti cerēt nav pamata".
"Swedbank" prognozē, ka Eiropas ekonomikās vājums turpināsies, inflācija būs zema un pat zemāka, nekā Eiropas Centrālā banka (ECB) iepriekš prognozēja, tādēļ aprīlī ECB varēs sākt procentu likmes samazināt. Tas iezīmēs tendences izmaiņu – krītošās procentu likmes atļaus sākt lēnām atgūties gan Latvijas, gan partnervalstu ekonomikām.
Tas gan nenotiks strauji – šogad Latvijas ekonomika joprojām augs ļoti lēni – par 1,4%, prognoze "Swedbank".
"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš savukārt vērtēja, ka pērn ekonomika pamazām atbrīvojās no smagā balasta, kuru tai 2021. gada nogalē un 2022. gadā uzlika importa izmaksu kāpums, kuru savukārt veidoja izejvielu un enerģijas izmaksu sadārdzinājums, kā arī globālo piegādes ķēžu traucējumi.
Tomēr, viņaprāt, viss liecina, ka arī 2024. gads Latvijas ekonomikā būs mazo skaitļu gads - šogad maza, varbūt kādu laiku pat negatīva būs inflācija, apstrādes rūpniecība pērn ievērojami saruka (par ~5%), tā šogad varētu būt apmēram "pa nullēm", tāpat transporta nozare. Algu pieaugums nominālā jeb naudas izteiksmē nebūs mazs, taču būs mazāks nekā iepriekšējā gadā. Gada laikā mazākas kļūs procentu likmes, kas ir laba ziņa kredītņēmējiem. Gada beigās Euribor varētu būt ap 2,5%, liecina finanšu tirgu prognozes.
Mazo skaitļu mozaīkā būs viens izņēmums – reālo algu pieaugums. Pateicoties reālo algu kāpumam un piepalīdzot aizņemšanās izmaksu samazinājumam, privātais patēriņš augs, un tas ļaus kādu pārīti IKP pieauguma procentu "sagrabināt", gada beigās ar pārsteigumu konstatējot, ka IKP uz vienu iedzīvotāju starpība ar Igauniju trīs gados samazinājusies uz pusi. Samazināsies arī ienākumu starpība starp latvieti un vidusmēra eiropieti, bet pārāk maz, lai par to priecātos, paredz Strautiņš.
KONTEKSTS:
Gadu iepriekš, 2022. gadā, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 2% salīdzinājumā ar 2021. gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 39,1 miljards eiro.
Jaunākās Latvijas Bankas prognozes liecināja, ka 2023. gadā IKP samazināsies par 0,4%, bet šogad banka sagaida 2% izaugsmi, kad vājas aktivitātes periodu (2023. gada nogale un 2024. gada 1. pusgads) nomainīs spēcīgāka izaugsme no 2024. gada 2. pusgada. 2024. gada otrajā pusē situācija varētu uzlaboties – jau spēcīgākam iekšzemes pieprasījuma kāpumam talkā nāks arī straujāka eksporta izaugsme.
