ĪSUMĀ:
- "Rail Baltica" pamata trases atsevišķu posmu projektēšana kavējas par 17–34 mēnešiem.
- Spānijas uzņēmums "Idom" nav spējīgs pilnvērtīgi pildīt saistības.
- Šis uzņēmums strādā arī atsevišķos trases posmos Lietuvā un Igaunijā.
- "Idom" nav paredzējis pietiekami daudz naudas līguma izpildei.
- Projektēšanu kavē vēl citi apstākļi.
- Arī punktveida objektu projektēšana kavējas, jo iepirkumi izsludināti novēloti, bet pretendentu piedāvājumi neiekļaujas budžetā.
- Tas neļauj savlaicīgi sākt piesaistīt privāto kapitālu.
- Lēni norit arī īpašumu atsavināšana – no nepieciešamajiem 1700 atsavināti vien 192 īpašumi.
- SM atsaukusi informatīvo ziņojumu, skaidrojot to ar neprecizitāti.
"Idom" nav spējīgs pilnvērtīgi pildīt līgumu
Šobrīd projektēšanas darbos ir nozīmīgi kavējumi, tostarp pamata trasē caur Rīgu (posms Upeslejas–Misa) paredzamais kavējums ir 32 mēneši, posmā Vangaži–Salaspils–Misa – 34 mēneši, bet posmos Vangaži–Igaunijas robeža un Misa–Lietuvas robeža – 17 mēneši.
Ministrijā norāda, ka Spānijas uzņēmums "Idom", kas darbu ar partneriem veic trijās Latvijas pamata trases sekcijās, tostarp posmā cauri Rīgai, kas ir īpaši sarežģīts, nav spējīgs pilnvērtīgi pildīt saistības. Tā kā atiecīgais uzņēmums strādā arī Lietuvas un Igaunijas atsevišķos pamata trases posmos, tam "Rail Baltica" projektā ir jānodrošina būtiska projektēšanas kapacitāte.
Situācijas novērtējums, ko ir veicis kopuzņēmums AS "RB Rail", liecina, ka "Idom" pamata trases būvprojektu iepirkumos ir iesniedzis pazeminātus izmaksu piedāvājumus, kas neatbilst "Rail Baltica" projekta sarežģītībai un Baltijas valstu būvniecības procesa juridiskajam un institucionālajam ietvaram.
Tas nozīmē, ka "Idom" nav paredzējis pietiekamus finanšu resursus efektīvai un termiņiem atbilstošai līguma saistību izpildei, kas ir radījis krīzi projektēšanas procesā, taču tā tiek aktīvi risināta.
Vienlaikus ministrijā atzīmēja, ka kavējumus ietekmē arī novēlota trešo pušu, tostarp pašvaldību, tehnisko noteikumu izsniegšana, ar projektu nesaistītu prasību iekļaušana tehniskajos noteikumos un zemes īpašnieku pretestība ģeodēziskajiem darbiem.
Kavējumi bremzē privātā kapitāla piesaisti
SM norāda, ka arī punktveida objektu projektēšanā ir identificēti kavējumi, kas ir saistīti ar novēlotu iepirkuma konkursu izsludināšanu un pretendentu iesniegto piedāvājumu neiekļaušanos pieejamajā budžetā.
Piemēram, Salaspils intermodālā loģistikas centra projektēšanas darbu un reģionālo staciju projektēšanas darbu kavējumi ir sasnieguši 12 mēnešus, Rīgas Centrālā multimodālā dzelzceļa mezgla pārvaldības modeļa izstrāde tiek kavēta par 11 mēnešiem, bet starptautiskās lidostas "Rīga" multimodālā transporta mezgla pārvaldības modeļu izstrāde – par 17 mēnešiem.
Minēto pārvaldības modeļu izstrādes kavējumi neļauj savlaicīgi sākt darbu pie privātā kapitāla piesaistes to elementu būvniecībai, kurus Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) nefinansē.
"Rail Baltica" projekts pamatā tiek finansēts no Eiropas Komisijas (EK) EISI finanšu resursa. EK 2014.–2022. gadā izsludināja projektu iesniegumu konkursus, kuros piedaloties un parakstot septiņus finansēšanas līgumus, Baltijas valstis un Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" saņēma EISI finansējumu 1 476 397 152 eiro apmērā, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 1 235 599 906 eiro apmērā. Latvijas aktivitāšu īstenošanai EISI piešķīrums ir 528 391 762 eiro, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļa veido 441 416 153 eiro.
2021. gada EISI militārās mobilitātes aploksnes projektu konkursa rezultātā Latvija saņēma 9 845 135 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 4 922 568 eiro apmērā.
2022. gada iesniegumu konkursā Latvija pieteicās 553 222 750 eiro finansējumam, tostarp EISI finansējumam 470 239 338 eiro apmērā, nodrošinot 82 983 412 eiro budžeta līdzfinansējumu. Konkursa rezultātā Latvija indikatīvi saņem 377 626 051 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzību 298 022 019 eiro apmērā.
Finansēšanas līguma projekts tiek skaņots ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA). Finansēšanas līguma parakstīšana plānota 2023. gada oktobrī.
Vairākkārtējs sadārdzinājums
No 2014. gada līdz 2023. gada beigām Latvija būs saņēmusi 915 862 947 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 744 360 739 eiro apmērā. Finansējums ir strukturēts astoņos parakstītos finansējuma līgumos un vienā vēl neparakstītā finansēšanas līgumā ar CINEA.
Skaidrojot projekta izmaksas, SM ziņojumā norāda, ka 2017. gada izmaksu-ieguvumu analīze "Rail Baltica" projekta Latvijas daļas izmaksas prognozēja 1,9 miljardu eiro apmērā, savukārt 2021. gadā izmaksas tika lēstas 4,6 miljardu eiro apmērā. 2022. gadā Latvijas daļas izmaksas tiek lēstas 7,5 miljardu eiro apmērā.
Taču precīzākas "Rail Baltica" projekta izmaksas būs iespējams aprēķināt tikai pēc būvprojektēšanas posma noslēguma un jaunās izmaksu-ieguvumu analīzes pabeigšanas 2024. gada nogalē.
No 1700 atsavināti tikai 192 īpašumi
Tāpat ziņojumā teikts, ka "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūvei nepieciešams atsavināt aptuveni 1700 nekustamo īpašumu. No tiem patlaban atsavināti 192, tostarp šogad pirmajā pusgadā – 17.
Lēnā nekustamo īpašumu atsavināšanas gaita ir skaidrojama ar to, ka Latvija cenšas izvairīties no piespiedu atsavināšanas procesa. Patlaban ir pieņemts likums par četru nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu un drīzumā piespiedu atsavināšanas izskatīšanai Saeimā varētu tikt iesniegts vēl viens nekustamais īpašums.
Īpašumu atsavināšanu, pēc ministrijā skaidrotā, paildzina arī kavējumi "Rail Baltica" trases projektēšanā, jo projektētājam tiek prasīts sniegt pietiekami precīzus datus par atsavināmo īpašumu pirms projektēšanas risinājumu pilnas izstrādes, lai atsavinātu precīzi to zemes daļu, kas nepieciešama projektam.
Pēc publiskotās informācijas, "Rail Baltica" posmā Misa–Lietuvas robeža īpašumu atsavināšanu plānots noslēgt līdz 2025. gada vidum, posmā Vangaži–Salaspils–Misa – līdz 2026. gada vidum, posmā Vangaži–Igaunijas robeža – līdz 2026. gada vidum, bet posmā Misa–Upeslejas (caur Rīgu) – līdz 2027. gada beigām. Rīgas Centrālajā stacijā īpašuma atsavināšana ir noslēgta, savukārt lidostas "Rīga" posmā to plānots noslēgt līdz šā gada beigām.
Plānotie "Rail Baltica" infrastruktūras objekti Latvijā ir 18 pasažieru apkalpes vietas, tostarp divas "Rail Baltica" starptautiskās stacijas un 16 reģionālās stacijas, kravu termināls, ritošā sastāva depo un divi infrastruktūras apkalpes punkti.
Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028. līdz 2030. gadam.
Atsauc ziņojumu
Satiksmes ministrija (SM) atsaukusi informatīvo ziņojumu par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta ieviešanas progresu Latvijā pirmajā pusgadā, liecina Tiesību aktu portālā publiskotā informācija.
Ministrija ziņojumu izskatīšanai bija nodevusi 27.septembrī.
Kā ziņojuma atsaukšanas iemesls norādīta nepieciešamība dokumentu precizēt.
