ĪSUMĀ:
- Kopējais energoresursu patēriņš 2022. gadā bija 187,5 petadžouli (PJ) – par 2,8% mazāk nekā 2021. gadā.
- Saules elektrostacijās saražotā elektroenerģija palielinājās gandrīz piecas reizes.
- Atjaunojamo energoresursu īpatsvars kopējā patēriņā bija 43,3%.
- Dabasgāzes kopējais patēriņš samazinājies par 28,2%.
- Samazinājies koksnes produktu imports un eksports.
- Latvijā ir trešais augstākais atjaunojamo energoresursu īpatsvars Eiropas Savienībā.
- Kurināmās šķeldas patēriņš pārsniedzis dabasgāzes patēriņu.
- Lielākie energoresursu patērētāji – transports, koksnes izstrādājumu ražotāji.
- Dīzeļdegviela tērēta tikpat daudz, benzīns – par 14,5% mazāk.
- Pieaug naftas produktu patēriņš rūpniecībā.
Vairāk saules un vēja enerģijas
Primārās elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās, vēja elektrostacijās, saules elektrostacijās un saules mikroģeneratoros palielinājās par 4,4% (par 125 GWh), salīdzinot ar 2021. gadu.
Saules elektrostacijās saražotā elektroenerģija palielinājās 4,9 reizes (par 34 GWh), vēja elektrostacijās – par 34,8% (par 49 GWh), bet hidroelektrostacijās – tikai par 1,6% (par 42 GWh).
Uzziņai:
- Kopējais energoresursu patēriņš ietver energoresursu patēriņu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā (pārveidošanas sektors), un galapatēriņu, kas ietver visas tautsaimniecības nozares, kā arī mājsaimniecības.
- Pārveidošanas sektors ietver patērēto energoresursu apjomu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai un pārdošanai.
Kopā hidroelektrostacijas, vēja elektrostacijas un saules elektrostacijas un mikroģeneratori saražoja 2981 GWh, attiecīgi 2 750 GWh, 190 GWh un 41 GWh .
Galvenie veidi – koksne un hidroresursi
Galvenie atjaunojamie energoresursu (AER) veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, samazinoties dabasgāzes patēriņa īpatsvaram, AER īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā turpina palielināties – 2022. gadā par 2,1 procentpunktu, sasniedzot 43,3%.
Desmit gadu tendences
Dabasgāzes kopējais patēriņš pērn samazinājās par 28,2% salīdzinājumā ar 2021. gadu. Tās īpatsvars kopējā patēriņā bija 15,5%, kas ir par 5,5 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.
Desmit gadu laikā dabasgāzes kopējais patēriņš sarucis par 42,2% (par 21,2 PJ), un tā īpatsvars samazinājies par 11,4 procentpunktiem.
Naftas produktu īpatsvars kopējā patēriņā pērn bija 35,3% un pārējo energoresursu – 5,9%.
Vienlaicīgi kurināmās koksnes patēriņa īpatsvars desmit gadu laikā palielinājās par 6,5 procentpunktiem un pagājušajā gadā veidoja 34,9%. 2022. gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš saražotās kurināmās koksnes daudzums palielinājās par 10% (par 10,0 PJ), savukārt samazinājās koksnes produktu imports (par 45%) un eksports (par 20%).
Importa samazinājums ir skaidrojams ar to, ka sankciju dēļ vairs netiek importēta produkcija no Baltkrievijas un Krievijas, bet eksporta samazinājums – vietējā tirgus pieprasījuma pieauguma dēļ.
Tuvojas ES mērķim
Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas mērķim līdz 2025. gadam sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 44,3% apmērā bruto enerģijas galapatēriņā.
Latvijā ir trešais augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā (ES), 2021. gadā tas bija 42,1% (ES – vidēji 21,8 %).
Latvijai jānodrošina, ka līdz 2030. gadam 14% no transportā patērētās enerģijas ir atjaunīgā. 2021. gadā Latvijā AER patēriņa īpatsvars transportā bija 6,4%, ES – vidēji 9,1%.
Vairāk šķeldas, mazāk dabasgāzes
Kurināmās šķeldas patēriņš siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai pārveidošanas sektorā pārsniedzis dabasgāzes patēriņu.
Pārveidošanas sektorā 2022. gadā patērēja 43,1 PJ energoresursu un saražoja 35 PJ enerģijas (no tās 27,8 PJ siltumenerģijas un 7,2 PJ elektroenerģijas), kas ir par 16,5% mazāk salīdzinājumā ar 2021. gadu.
Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai Latvijā pārsvarā izmantoja fosilo energoresursu – dabasgāzi, kuras īpatsvars pārveidošanas sektorā pakāpeniski samazinās: 2013. gadā – 69,8%, 2021. gadā 47,7% un 2022. gadā – 36,6%, kas pirmoreiz bija mazāks par kurināmās šķeldas īpatsvaru (52,8%).
Piecu gadu laikā pārveidošanas sektorā patērēto AER īpatsvars pieaudzis par 19,5 procentpunktiem un 2022. gadā sasniedza 61,1%. Tas ir svarīgs rādītājs, ņemot vērā, ka AER, kurus izmanto pārveidošanas sektorā, ir vietējie energoresursi: kurināmā koksne, biogāze un cita biomasa.
Energoresursu patēriņš pārveidošanas sektorā salīdzinājumā ar 2021. gadu ievērojami palielinājās dīzeļdegvielai (par 783 TJ) un sašķidrinātajai naftas gāzei (par 39 TJ), krasi ietekmējot kopējo naftas produktu patēriņa pieaugumu pārveidošanas sektorā – 7,8 reizes. Savukārt samazinājās patēriņš citai biogāzei (par 401 TJ) un malkai (par 181 TJ).
Lielākie energoresursu patērētāji – transports
Energoresursu galapatēriņš 2022. gadā bija 171,4 PJ, kas ir par 1,9% mazāk nekā 2021. gadā.
Desmit gadu laikā nav novērotas būtiskas izmaiņas energoresursu galapatēriņā.
Lielākie energoresursu patērētāji pērn bija transports, kas patērēja 49,9 PJ jeb 29,1% no galapatēriņa, mājsaimniecības – 48,1 PJ jeb 28% un rūpniecība – 41,1 PJ jeb 24%.
Salīdzinot ar 2021. gadu, energoresursu galapatēriņa samazinājums ir vērojams lielākajā daļā nozaru, savukārt energoresursu patēriņa pieaugums ir specializēto būvdarbu un zivsaimniecības nozarēs (attiecīgi par 41% un 22,7%).
Samazinās benzīna patēriņš
Dīzeļdegvielas patēriņš saglabājies iepriekšējā gada līmenī, benzīna patēriņš samazinājies par 14,5%.
2022. gadā degvielas patēriņš transportā salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājies tikai par 0,6%, bet piecu gadu laikā samazinājies par 4% jeb par 2,1 PJ. Energoresursu patēriņš transportā 2022. gadā bija 49,9 PJ (2021. gadā 49,6 PJ).
Dīzeļdegviela ir galvenais transportā izmantotais energoresurss. 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu tās patēriņš transportā saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Piecu gadu laikā dīzeļdegvielas patēriņš transportā ir palielinājies par 1,3% (par 436 TJ).
Savukārt auto benzīna patēriņš piecu gadu laikā ir samazinājies par 25,9% un 2022. gadā bija 6 PJ, kas ir par 14,5% mazāk nekā 2021. gadā.
Beidzoties pandēmijai un ceļojumu ierobežojumiem, vislielākais pieaugums patēriņam transporta sektorā bija petrolejas veida reaktīvajai degvielai,
kas salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājusies par 83,8% jeb 2,8 PJ.
Elektroenerģijas patēriņš transportā 2022. gadā bija 365 TJ, kas ir par 4% vairāk nekā 2021. gadā (351 TJ) un 7,7% vairāk nekā 2020. gadā (339 TJ).
Pērn elektroenerģijas patēriņš cauruļvadu transportā bija par 3 TJ jeb 27,3% mazāks nekā 2021. gadā un par 46,7% (par 7 TJ) mazāks nekā 2020. gadā.
Savukārt elektroenerģijas patēriņa pieaugums 2022. gadā bija autotransportā – par 133 TJ, kas ir par 27,9% vairāk nekā 2021. gadā un par 35,7% vairāk nekā 2020. gadā (98 TJ), bet dzelzceļa transportā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājies par 12 TJ jeb 5,1% un salīdzinājumā ar 2020. gadu samazinājies par 2 TJ jeb 0,9%.
Pieaug naftas produktu patēriņš rūpniecībā
Desmit gadu laikā energoresursu patēriņš rūpniecībā pieauga par 5,3 PJ jeb 14,8%, bet salīdzinājumā ar 2021. gadu samazinājās par 0,1 PJ jeb 0,3%, 2022. gadā veidojot 41,1 PJ.
Lielākais energoresursu patēriņš pērn bija koksnes, koka, korķu izstrādājumu ražošanas nozarē – 23,6 PJ jeb 57,5% no energoresursu patēriņa rūpniecībā.
Pēdējo piecu gadu laikā naftas produktu patēriņš rūpniecībā palielinājies par 10,4%. Energoresursu gala patēriņš būvniecības nozarē 2022. gadā bija 3,8 PJ, kas ir par 6,6% mazāk nekā 2021. gadā (4,1 PJ).
