SKDS aptauja: PVN samazināšanu sabiedriskajai ēdināšanai atbalsta 83% iedzīvotāju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi sabiedriskajai ēdināšanai uz 5% vai 12% atbalsta 83% Latvijas iedzīvotāju, liecina Latvijas Restorānu biedrības (LRB), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS šī gada martā veiktā aptauja. 

10% iedzīvotāju drīzāk vai noteikti neatbalsta PVN likmes samazināšanu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, bet 7% ir grūti atbildēt uz šo jautājumu, liecina aptauja.

LRB prezidents Jānis Jenzis norādīja: "Aptaujas rezultāti skaidri parāda, ka sabiedrības vairākums uzskata, ka ēdināšanas nozare ir pelnījusi samazinātā PVN ieviešanu. Cilvēki ceļo un redz, kādu PVN viņi un attiecīgi arī ēdināšanas uzņēmumi maksā citās valstīs. Un teju visās Eiropas valstīs tas ir krietni zemāks nekā Latvijā. Attiecīgi tas tiešā veidā atsaucas gan uz iekšējo, gan ārējo tūrismu. Jaunākie "Eurostat" dati parāda, ka Eiropas Savienībā kopumā tūrisma rādītāji pagājušajā gadā gandrīz sasnieguši jau pirmspandēmijas skaitļus, tomēr ne Latvijā – šajā ziņā ierindojamies pēdējā vietā." 

Vienlaikus 75% aptaujāto iedzīvotāju noteikti vai drīzāk atbalstītu tā saucamo "aplokšņu algu" apjoma samazināšanu sabiedriskās ēdināšanas nozarē. Jāatzīmē, ka tie respondenti, kas atbildējuši, ka biežāk ēd ārpus mājas, vairāk atbalsta "aplokšņu" algu samazināšanu. 

2023. gada marta Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka 6% iedzīvotāju ēd sabiedriskās ēdināšanas iestādēs katru vai gandrīz katru dienu, 11% to dara vismaz 2–3 reizes nedēļā un vēl 14% to dara aptuveni reizi nedēļā. Savukārt 37% iedzīvotāju sabiedriskās ēdināšanas iestādēs ēd dažas reizes mēnesī vai retāk un 33% – ļoti reti vai nekad. Aptaujas dati liecina arī, ka 20% iedzīvotāju ir kādreiz strādājuši algotu darbu sabiedriskās ēdināšanas sektorā. 

SKDS aptaujā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

LVRA prezidents Andris Kalniņš atzīmēja: "Diemžēl pēdējo gadu laikā sabiedriskās ēdināšanas nozare ir cietusi vissmagāk. Šī iemesla dēļ ēdināšanas uzņēmumiem ir izveidojušies nodokļu maksājumu parādi [gan atliktie, gan kārtējie] vairāk nekā 45 miljonu eiro apmērā, kas būtiski ietekmē to turpmāko attīstību un dzīvotspēju. (..) Tāpat ir vērts pieminēt, ka Lietuvā tika ieviesta samazinātā PVN likme gan Covid-19 pandēmijas laikā, gan pagarināta vēl līdz šī gada beigām, kas padara Latvijas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmējus absolūti nekonkurētspējīgus attiecībā pret mūsu kaimiņvalsts uzņēmējiem."

Lai apvienotu spēkus viesmīlības nozares interešu pārstāvniecībā un sekmētu uzņēmējdarbības attīstību, tai skaitā efektīvi risinātu problēmas, kas saistītas ar nepamatoti augsto nodokļu slogu, valsts iestāžu birokrātiju, darba spēka trūkumu, negodīgo konkurenci, LRB un LVRA parakstījusi sadarbības memorandu.

LRB finanšu konsultantu "AG Capital" aprēķini liecina, ka PVN samazināšanas kopējais fiskālais efekts kopumā būtu pozitīvs un samazinātos arī ēnu ekonomika. Gan 12%, gan 5% samazinājums būtu optimāls ilgtermiņā, un abi radītu pozitīvu fiskālo efektu, sākot ar likmes samazināšanas mirkli, norādījušas organizācijas. 

Organizācijas uzskata, ka sākotnēji likmes varētu tikt samazinātas uz noteiktu termiņu, kamēr ēdināšanas nozare un valsts ekonomika atgūstas. Organizāciju ieskatā – samazinātās PVN likmes piemērošana ļautu sabalansēt restorānu nozares ekonomisko situāciju, pieaugot algu izmaksām, restorānu īpašnieki varētu vairāk laika un resursu veltīt restorānu attīstībai, kas sekmētu apgrozījuma pieaugumu un lielākus PVN ieņēmumus valsts budžetā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti