Iestrēdzis valsts plāns kompensēt komercpārvadātājiem tēriņus par pasažieriem ar atlaidēm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 1 mēneša.

Valsts ar reģionālo autobusu pārvadātājiem joprojām nevar atrast kopsaucēju, lai attīstītu komerciālos maršrutus. Pagaidām nav zināms, kad valsts komersantiem sāks atlīdzināt naudu par pasažieriem, kuriem noteiktas daļējas vai 100% atlaides par braucienu. Nozares asociācijā uzsver – ja valsts soli nespers, uzņēmumi savu pakalpojumu nepiedāvās.

Iestrēdzis valsts plāns kompensēt komercpārvadātājiem tēriņus par pasažieriem ar atlaidēm
00:00 / 04:16
Lejuplādēt

Latvijā ir palicis tikai viens komerciālais maršruts, ko nodrošina starp Rīgu un Salaspili. Savukārt kopš 2021. gada rudens, kad valsts plānoja pakāpeniski ieviest pārvadājumus, kas nesaņemtu valsts atbalstu, uzņēmumi pakalpojumu nodrošināja vēl divos maršrutos. Starp Rīgu un Olaini komercpārvadājumi pastāvēja vien mēnesi. Savukārt pusotru gadu noturējās satiksme starp galvaspilsētu un Daugavpili.

Lai gan valsts uzņēmumiem atkārtoti piedāvā nodrošināt pakalpojumus vismaz desmit dažādos maršrutos, Autotransporta direkcijā atzina, ka neviens uzņēmums interesi tā arī nav izrādījis.

Direkcija pērn rudenī deva cerīgu skatu, atzīmējot, ka valsts drīzumā vairs neliks uz paša uzņēmuma rēķina pārvadāt, piemēram, cilvēkus ar 1. un 2. grupas invaliditāti un daudzbērnu ģimenes. Taču pusgada laikā jautājums uz priekšu tā arī nav pavirzījies. 

"Jā, iespējams, ka bija pārāk optimistiski mērķi noteikti, bet tas šobrīd vēl nav izdarīts. Bet mēs redzam, ka Igaunijā šī pieredze iet uz priekšu.

Tur arī tas apstrīdējums bija, bet jā… Pasažieru pārvadātāju asociācija par to runāja, ka tas ir lieks slogs virsū komersantam. Jā, mēs apzināmies, bet tāda šobrīd ir likumdošana. Es pat nespekulēšu [kad tas varētu mainīties]. Domāju, ka tas varētu būt šī gada jautājums, bet apsolīt – nē," sacīja direkcijas pārstāvis Viktors Zaķis. 

Tajā pašā laikā Zaķis norādīja, ka pievilināt komersantus direkcija netaisās. 

"Mēs sakām komersantam: "Ja tu gribi – brauc." Mēs neliksim šķēršļus, mēs iedosim licences. Protams, jāievēro kaut kādas prasības, bet acīmredzot tas tirgus nav tik liels. Es domāju, ka pasažieru plūsmas tomēr ir mazākas. Ja komersants neredz iespējas kaut ko nopelnīt, mēs viņam nespiedīsim to darīt. Acīmredzot tas piesātinājums ar dotēto tīklu ir pietiekoši augsts," sprieda Zaķis.

Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks uzsvēra – ja valsts neapmaksās uzņēmumiem tēriņus par pasažieriem, kuriem biļetes ir ar atlaidi, tad jaunu komercpārvadājumu nebūs. Un tas ietekmēs iedzīvotāju iespēju pārvietoties.

"Ja biznesmenis redz, ka ir zaudējumi, nevienā nozarē šāds bizness netiks uzsākts.

Mums nez kāpēc ir iedomājušies, ka šeit kāds sabiedrisko transportu nodrošinās kā labdarības pasākumu uz sava rēķina.

Un vēl jo vairāk ņemot vērā, ka energoresursu izmaksas ir pieaugušas, darbinieku atalgojumi arī ir jāceļ, tad šis stāsts ir palicis vēl akūtāks. Nu, nevar pateikt vienkārši: "Nu, brauciet!"," teica Ošenieks.

Lai valsts ar komersantiem atrastu kompromisu, abām pusēm ir jāsper solis. Tā uzskata Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes docētājs Romāns Putāns, norādot, ka arī pārvadātājiem un sabiedrībai ir jādod signāls, ka konkrētajos maršrutos komercpārvadājumi ir vajadzīgi.

"Pēdējos gados arī Eiropas līmenī ir tie gadījumi, kad valsts iedod kaut kādu daļu, kura ir pievilcīga arī biznesam. Tā ideja ir, ka [valsts] sakārto infrastruktūru vai piedāvā citus pakalpojumus, vai kādu atbalsta mehānismu, varētu teikt, mārketē tā, lai palielinātu to pasažieru plūsmu noteiktā reisā vai noteiktā apvidū, vai reģionā tā, lai tur tirgus mehānismam izveidotos apstākļi attīstībai," sacīja Putāns.

Jau iepriekš ziņots, ka, pārtraucot komercreisu Rīga–Daugavpils, starp abām lielākajām Latvijas pilsētām ikdienā autobusi vairs nekursē. Un tas, kā norāda Ošenieks, atkal var attīstīt nelegālo biznesu.

Savukārt komercpārvadājumu lauciņā pēdējo mohikāni jeb maršrutu Rīga–Salaspils nodrošina uzņēmums "Galss Buss". Tas ik nedēļu veic vairāk nekā 360 reisu. Pēc Autotransporta direkcijas datiem – pērn komersants pārvadājis pusmiljonu pasažieru. Kā uzņēmumam izdodas šķietami veiksmīgi darboties un vai tas pakalpojumu plāno sniegt arī turpmāk, pārvadātājs komentēt atteicās, sakot, ka sižeta tapšanas laikā atbildes sagatavot nepaspēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti