Latvijā elektrību ražo hidroelektrostacijās, vēja un saules stacijās, no biomasas, biogāzes un dabasgāzes. Tā kā Latvijā saražojam tikai nedaudz vairāk par pusi no nepieciešamā elektrības apjoma, tad trūkstošo elektrību iepērkam no kaimiņvalstīm.
"Augstspriegumu tīkla" valdes loceklis Gatis Junghāns stāstīja, ka elektrības cena septembrī, salīdzinot ar augustu, palielinājusies par 14%, jo pusi no Latvijai nepieciešamā elektrības apjoma saražojām gāzes elektrostacijās.
"Septembrī viens no lielajiem starpsavienojumiem starp Baltiju un Zviedriju bija remonta atslēgumā, līdz ar to lētā elektroenerģija no Skandināvijas nevarēja iekļūt Baltijā un gāzes elektrostacijas kļuva konkurētspējīgākas, to ģenerācija pieauga, arī attiecīgi pieauga elektroenerģijas cena. Tas atainojās arī biržas cenā. Līdzīgi arī šonedēļ, tagad strādā gāzes elektrostacijas gan Lietuvā, gan Latvijā, starpsavienojums starp Zviedriju un Lietuvu ir remonta atslēgumā, atkal šonedēļ elektroenerģijas cenas biržā ir par 30 līdz 40% augstākas nekā iepriekšējā nedēļā, kad šis starpsavienojums bija darbā," teica Junghāns.
Kāpēc Latvijā samazinās elektrības patēriņš? Eksperti skaidroja – palielinoties rēķiniem, mājsaimniecības domā, kā ietaupīt un iegādājas energoefektīvas iekārtas, uzstāda arī saules un vēja stacijas.
"Latvenergo" Tirdzniecības daļas vadītājs Ingus Štūlbergs norādīja – ja gada sākumā ievērojami palielinājās hidroelektrostaciju (HES) saražotais elektrības apjoms, tad septembrī tas samazinājās par 12%.
"Gada pirmajā pusē bija stipri vairāk Daugavas HES izstrāde ar lielāku pieteci, lielāki pali. Septembrī, augustā un arī oktobrī ir zemāki pieteces apjomi, kas nozīmē, ka arī hidroelektrostaciju izstrāde ir zemāka nekā iepriekšējos gadus, kas ir vēl viens faktors, kas arī izraisa to, ka no gāzes stacijām nepieciešams saražot vairāk. Piedāvājums salīdzinoši tirgū, ja mēs skatāmies arī Baltijā, ir pieaudzis, ņemot vērā atjaunīgo resursu uzstādīto jaudu pieaugumu – gan tās ir saules stacijas, kas ir privāti uz māju jumtiem, gan arī komerciāli, arī vēja stacijās uzstādītās jaudas un arī saražotie apjomi pieaug, bet, protams, tie ir ļoti atkarīgi no dabas apstākļiem. Auksta ziema, kas varētu nozīmēt arī mazāku vēja izstrādi, var paaugstināt cenas, tajā pašā laikā, ja būs silta ziema, kas nozīmē arī mazāku patēriņu, tad lielāka vēja izstrāde šīs cenas samazinās," klāstīja Štūlbergs.
Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Ivars Zariņš vērtēja, ka nevaram vienlaikus būt maksimāli droši, maksimāli lēti un pilnīgi zaļi, tāpēc Latvijā nepieciešama enerģētikas stratēģija.
"Mēs visu laiku runājam par to, ka mums jābūt ir drošiem, mums jābūt energoneatkarīgiem, bet katrs zem tā saprot kaut ko savu, un tad sākas lielā stīvēšanās – mums to vajag darīt vai kaut ko citu vajag darīt.
Uzskatāms piemērs bija ar Skultes termināli. Ja mēs būtu skaidri nodefinējuši pašā sākumā, kas ir mūsu droši kritēriji, cik mēs daudz esam gatavi par to maksāt, mums būtu ļoti skaidrs uzreiz – taisām Skultē vai netaisām, vajag mums to vai nevajag. Ja mēs vēlamies šeit redzēt sev zemākas elektroenerģijas cenas, iespējams, ka mums jāpadomā par vēl efektīvāku ģenerācijas portfeli, un, lai mēs motivētu šāda portfeļa veidošanos, tad šeit, manuprāt, no valsts puses tomēr būtu svarīgi nodefinēt kaut kādus ilgtspējīgus, skaidrus spēles nosacījumus potenciālajiem investoriem," teica Zariņš.
Septembrī elektroenerģijas cena palielinājās visās Baltijas valstīs, visvairāk Igaunijā – par 20%, Lietuvā un Latvijā par 14%.
