Saulainas dienas bauda vietējie un arī tūristi no Latvijas
Ir saulains pusdienlaiks, bet, spītējot maija sākuma dzestrajam vējam, Palangas centrālajā gājēju ielā kā upe uz jūru plūst cilvēku straume. Līdzīgi kā Jomas ielā Jūrmalā, arī šeit abās malās ir pilns ar kafejnīcām un suvenīru veikaliem. Starp tūristiem pārsvarā dzirdamas lietuviešu balsis.
Atpūtnieki paņēmuši līdzi gan četrkājainos draugus, gan arī bērnus. Viens no viņiem uzkož vafeli ar šokolādi, kāds cits lepni staigā apkārt ar milzīgu plīša zosi. Apkārt virmo kūpinātu zivju smarža, un redzami arī dedzīgi makšķernieki, kas dodas ķert akmeņplekstes, jūras grunduļus un salakas.
Garām pabrauc elektriskais "vilcieniņš", kas izvadā pa Palangas ieliņām, maršrutu beidzot pie klusā Birutes parka. Šeit sastopams vēl viens no Palangas "dārgakmeņiem" – Dzintara muzejs. Muzejā ir arī tūristu grupa no Latvijas.
Latvijas Radio parunāja ar gidi Inesi, kura stāsta, ka brauc uz šejieni aptuveni sešas reizes gadā.
"Mums ir pilna grupa nokomplektējusies, vairs nav vietu, mēs esam 46 cilvēki, ceļojam.
Esam ielikuši vasarā atkārtoti Babilonas dārzu un dinozauru parku rādīsim. Brauksim vēl, un cilvēkiem ir ļoti labas atsauksmes," saka Inese.
Kā vēlāk e-pastā rakstīja muzeja vadītāja Sigita Bagužaite-Talačkiene, apmeklētāju skaits pieaug. Pagājušogad uzņemti gandrīz 100 000 ciemiņu. Braucot daudz skolēnu no Latvijas un Igaunijas, aprīlī atbraucis arī pirmais kruīza kuģis ar tūristiem no Vācijas.
Atgūt ārzemju viesus nav viegli, bet viņi atgriežas
Kūrortpilsētu galvenā mērķauditorija vienmēr esot bijusi paši lietuvieši, un, tieši pateicoties viņiem, tūrisma industrija ir atkopusies. Tomēr Lietuvas Nacionālās tūrisma aģentūras ģenerāldirektore Olga Gončarova atzīst, ka ārzemju viesus nav viegli atgūt.
"Cilvēki vienkārši šobrīd tik bieži neceļo uz Baltijas valstīm. Protams, tas nav tikai kara dēļ, mums ir jāņem vērā arī inflācija.
Cilvēki ļoti vēlas ceļot, bet viņi rēķina, vai viņi var ceļot vienu, divas vai trīs reizes gadā," saka Olga Gončarova.
Tam līdz galam nepiekrīt citi industrijas pārstāvji. Viņi uzsver, ka pēc pandēmijas cilvēki apmeklē Palangu ne tikai vasarā, bet arī ziemā, rudenī un agrā pavasarī. Piemēram, viesnīcas "Žuvedra" izpilddirektors Kristups Šliogeris saka, ka par spīti sarežģījumiem un sankcijām tūristu loks ir plašs.
"Mēs varam lepoties ar to, ka mēs bijām pirmā viesnīca visā Lietuvā, kas jau pirmajā kara dienā pasludināja, ka neuzņems Krievijas pilsoņus. Mēs par to lepojamies, un esam uzņēmuši lietuviešus, latviešus, poļus un igauņus," stāsta Šliogeris.
Lietuvas kūrorta pilsētu pēcpandēmijas atlabšana balstās uz vietējo un tuvāko kaimiņvalstu tūristu interesi. Attīstās arī vietējā mazā lidosta, kuru gan vairāk izmanto ārzemēs strādājošie lietuvieši.
Tomēr arī 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas Palangā ir jūtama padomju aura – neskatoties uz nevēlēšanos pieņemt Krievijas tūristus, industrijā strādājošie saziņā ar ārzemju tūristiem joprojām dod priekšroku krievu valodai.
