Augstās procentu likmes, vājais pieprasījums, problēmas rūpniecībā un eksportā, cenu spiediens enerģijas sektorā un ģeopolitiskās krīzes, tostarp karadarbība Tuvajos Austrumos un Ukrainā. Ar šiem sarežģījumiem šobrīd nākas tikt galā Vācijas ekonomikai.
Sagaidāms, ka Vācijas ekonomiku negatīvi ietekmēs arī pēdējā laikā bieži pieredzētie streiki, jo īpaši dzelzceļa un aviācijas nozarēs. Kritisks par situāciju ir bijis ekonomikas ministrs Roberts Hābeks. Viņaprāt, Vāciju – eirozonas izaugsmes virzītājspēku, šobrīd satricinājusi "ideāla vētra" un situācija ir dramatiski slikta.
"Situācija ir izaicinoša. Ļoti izaicinoša. Mums ir jādara vairāk. Mums ir jānāk klajā ar vērienīgām reformām, lai uzturētu un stiprinātu Vācijas konkurētspēju pilnīgi izmainītajā globālajā vidē," sacīja Hābeks.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs gan bijis maigāks, steidzot kliedēt bažas un norādot uz jaunu rūpnīcu atvēršanos un ārvalstu investīcijām Vācijā. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka Vācija ir eksporta lielvalsts un tādēļ globālie satricinājumi ir labi jūtami.
"Mums ir augstākais nodarbinātības līmenis Vācijas vēsturē. Ir jautājums par to, kur dabūt darbarokas. Mums ir daudz investīciju Vācijā, piemēram, elektroautomobiļi, investīcijas bateriju, pusvadītāju ražošanā. 80%–90% jaunās pusvadītāju ražošanas vietas Eiropā atradīsies tieši Vācijā, kas liecina par ekonomikas spēku. Jā, esam vieni no tiem, kas ir visvairāk pakļauti eksportam, esam saistīti ar teju visām valstīm pasaulē. Un, jā, ja pasaulē notiek kaut kas sarežģīts, mēs to jūtam, jo esam sasaistīti ar visiem, bet līdz ar pārmaiņām tas atkal mainīsies," pauda Šolcs.
Vācijas problēmas ir būtiski atrisināt, jo to ilgstoša nerisināšana ietekmē arī visas eirozonas attīstību, tostarp arī Latviju, kuras uzņēmumiem Vācijas tirgus ir būtisks.
Tā, piemēram, lielākie Vācijas ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi ir starp tiem aptuveni 60 uzņēmumiem, kas kopīgi aicinājuši Eiropas Savienības vadītājus pieņemt "Eiropas industriju vienošanos", lai palīdzētu izvest nozari, kas Vācijai ir ļoti būtiska, no krīzes.
Bez mērķtiecīgas rūpniecības politikas Eiropa riskē kļūt atkarīga pat no pamata precēm un ķīmiskajām vielām. Un Eiropa to nevar atļauties, uzsvēra uzņēmumi.
Vācija vairs nevar paļauties uz lētu enerģiju un spēcīgu ārējo pieprasījumu. Nepieciešamas reformas. Taču par to, kā tās īstenot, trīs partijām, kas veido Šolca vadīto koalīciju, nav pilnīgas vienprātības. Finanšu ministrs Kristians Lindners no Brīvajiem demokrātiem vēlas atvieglot nodokļu slogu un samazināt birokrātiju uzņēmumiem. Šādi, viņaprāt, ir darāmie darbi.
"Mums jāuzlabo pamatnosacījumi mūsu uzņēmumiem, kas nozīmē reformas darbaspēka jomā, nepieciešamas investīcijas publiskajā infrastruktūrā, arī valsts pārvaldes digitalizācija... un domāju, ka nepieciešama reforma mūsu uzņēmumu nodokļu sistēmā. Savukārt rūpniecības nozare ir transformācijas procesā. Bet, ja spēsim uzlabot pamatnosacījumus šogad, sagaidu ekonomikas augšupeju ļoti drīz, bet mums ir jālemj par strukturālām reformām," pauda Lindners.
Strīdu epicentrā jau labu laiku nonākusi valdības konstitūcijā noteiktā "parādu bremze", proti, pašu politiķu noteiktais ikgadējais aizņēmumu ierobežojums.
Finanšu ministra pārstāvētie Brīvie demokrāti vēlas stingrus taupības pasākumus, un atkāpšanās no parādu bremzes tiem ir sarkanā līnija.
Tikmēr ekonomikas ministrs Roberts Hābeks no Zaļo partijas vēlas spert platākus soļus un aicinājis mīkstināt šo ierobežojumu. Pēc kritiķu domām, šī bremze ir kavējusi tik nepieciešamos izdevumus infrastruktūras modernizēšanai un videi draudzīgu projektu finansēšanai.
Politiķi tagad ķīvējas par valdības jauno likumu ekonomikas stimulēšanai, un uzņēmumu vadītāji vērš uzmanību uz to, ka daudzas valsts ekonomiskās problēmas ir saistītas tieši ar politiskajām cīņām.
