ĪSUMĀ:
- Eiropas zaļā kursa iespaidā Rīgai ēku siltināšanā uzstādīti ambiciozi mērķi.
- Galvaspilsētā vajadzētu nosiltināt ap 250 mājām gadā, taču realitātē nosiltina vien dažus desmitus.
- Citas pilsētas ar ēku siltināšanu Rīgai krietni tikušas priekšā.
- Mazpilsētās kaimiņiem vieglāk vienoties par siltināšanas projektu nekā Rīgā.
- Ekonomikas ministrija strādā pie jaunas kārtības, kas atvieglotu siltināšanas projektu gatavošanu.
Uzstādīti ambiciozi siltināšanas mērķi
Eiropas zaļā kursa ietvaros Rīgai uzstādīti visnotaļ ambiciozi mērķi: līdz 2050. gadam nosiltināt 6000 ēkas. Tas nozīmē – aptuveni 250 mājas gadā. Bet realitātē ik gadus nosiltināti tiek vien daži desmiti ēku.
Rīgas Enerģētikas aģentūras direktors Jānis Ikaunieks norādīja: "Šobrīd, protams, tie tempi nav pietiekoši ātri, lai mēs šo mērķi sasniegtu, taču tie ir krietni ātrāki nekā 2010. līdz 2015. gadā."
Šai problēmai uzmanību pievērsusi arī Finanšu nozares asociācija, jo bankas par vienu no saviem finansēšanas mērķiem uzstādījušas ekonomikas "zaļināšanu", tostarp – ēku siltināšanas projektus.
Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre sacīja: "Mēs atrodamies jūlija beigās, un pēc būtības tam būtu jābūt karstākajam brīdim, kad notiek būvdarbi. Diemžēl arī šogad mēs neredzam lielu progresu attiecībā uz šo projektu virzīšanu tieši Rīgā. Diemžēl mēs esam pazaudējuši vēl vienu būvsezonu, jo šie projekti arī šogad nav būtiski, masīvi sākušies un nevirzās uz priekšu."
Citas pilsētas Rīgai krietni tikušas priekšā
Paradoksāli, ka siltināšanas jomā citas Latvijas pilsētas Rīgai krietni tikušas priekšā. Liepāja un Valmiera nosiltinājušas jau lielu daļu sava dzīvojamā fonda, labi piemēri arī Olainē un Salaspilī.
"Mazpilsētā ir cita iedzīvotāju struktūra, ir nelieli nami, kur viens otru pazīst visi kaimiņi, un tur iespējamas kolektīvās rīcības, arī realizējot energoefektivitātes projektu," atzīmēja Finanšu nozares asociācijas vadītāja.
Tikmēr Rīgas lielajās daudzdzīvokļu ēkās kaimiņi bieži viens otru nepazīst un neuzticas. Tādēļ īstenot kopīgu projektu neuzņemas. Turklāt Rīgas domei vismaz iepriekšējos sasaukumos ēku siltināšana nebija starp galvenajām prioritātēm, kamēr mazās pašvaldības aktīvi atbalstīja un stimulēja dzīvojamo ēku siltināšanas projektus.
Ekonomikas ministrija strādā pie projektu gatavošanas kārtības atvieglošanas
Lai atgūtu iekavēto, Finanšu nozares asociācija aicinājusi EM Rīgai piedāvāt vienkāršotu projektu gatavošanas kārtību. Amatpersonas gan neplāno atšķirīgu regulējumu rīdziniekiem. Atvieglojumi top, bet tie attieksies uz visu Latviju, uzsvēra ministrijā.
EM Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders norādīja: "Pirmā iniciatīva jau tapusi. Tā sauktais mazākuma balsojums, kur atkārtotajā sapulcē vai aptaujā dzīvokļa īpašnieki varēs pieņemt lēmumu ar klātesošo balsu vairākumu. Šis priekšlikums jau ir Saeimā. Domājam un strādājam pie tā, lai tiktu piedāvāti dažādi tipveida risinājumi dažādām ēku sērijām siltināšanas jautājumos."
Bez atbalsta pasākumiem un birokrātijas mazināšanas tiek domāts arī par "pātagu", kas pasteidzinātu kūtros namīpašniekus. Piemēram, piespiest nesiltināto māju ar lieliem siltuma zudumiem apsaimniekotājus veidot obligātu uzkrājuma fondu ēkas renovācijai.
Rīgas Enerģētikas aģentūras direktors Ikaunieks atzīmēja: "Vienkārši uzkrāj vairāk; būtu obligātas prasības, ka ēka savā biedrības kontā uzkrāj līdzekļus, kuri tiks izmantot ēkas atjaunošanā. Nu tātad – viņu pašu maciņā paliek, bet viņiem būtu pienākums uzkrāt."
Dzīvokļu īpašnieki, kas saņēmušies sava nama renovācijai, var saņemt bezmaksas konsultācijas gan par projekta gatavošanu, gan par līdzfinansējuma iespējām Rīgas Enerģētikas aģentūras klientu centrā, iepriekš piesakoties interneta vietnē "renove.lv".
KONTEKSTS:
Eiropas zaļais kurss, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā 2019. gada 11. decembrī, paredz mērķi līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Eiropas Klimata aktā nostiprināta Eiropas Savienības (ES) apņemšanās panākt klimatneitralitāti un sasniegt starpposma mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
ES spēkā esošo klimata un enerģētikas tiesību aktu ietekmē ES siltumnīcefekta gāzu emisijas jau ir kritušās par 24% salīdzinājumā ar 1990. gadu, bet ES ekonomika šajā periodā ir augusi par aptuveni 60%, kas nozīmē, ka izaugsme ir atsaistīta no emisijām.
