Uz Krieviju un Baltkrieviju eksportējošo uzņēmumu nosaukumi tagad atkal publiski pieejami Ekonomikas ministrijas mājaslapā. Kopš pēdējās publicēšanas reizes saraksts kļuvis īsāks. 2022. gada decembrī bija ap 350 uzņēmumu, tagad, pagājušajā nedēļā atjaunotajā sarakstā – 143. Viņu vidū pārtikas, apģērba, zāļu un pat auto detaļu ražotāji.
Latvijas Televīzija (LTV) izpētīja visu uzņēmumu darbības jomas. Sarakstā visvairāk ir uzņēmumu, kuri nodarbojas ar loģistiku. Tādu ir 50. Sadarbību nav pārtraukuši 26 uzņēmumi, kuri ražo vai tirgo visdažādākās iekārtas metālapstrādei, kondicionētājus, būvmateriālus, piemēram, dažādas specifiskas caurules un krāsas. Sadarbību turpina arī 17 pārtikas nozares uzņēmumi.
Ar vairākiem uzņēmumiem LTV mēģināja sazināties. Komentāri bija īsi un izvairīgi, ar solījumiem atbildēt rakstiski.
SIA "Chocolette Confectionary": "Es pārsūtīšu valdes loceklim, un tad mēs izdomāsim, cik tālu esam gatavi piedalīties atkarībā no tēmas un jautājumu klāsta un tā tālāk."
Aleksejs no "Aizkraukles saldumiem": "Visi jautājumi uz e-pastu, lūdzu."
SIA "Baltwerk": "Es nodošu jūsu numuriņu tālāk un jums noteikti, ka uzzvanīs, labi? Valdes loceklei nodošu tālāk."
Uzņēmums: Eksporta pārtraukšana nozīmētu uzņēmuma slēgšanu
Zvanu no auto detaļu tirgotāja "Baltwerk" LTV saņēma. Uzņēmumā intervijai nepiekrita, bet pauda, ka Krievijas tirgu drīz pametīs. Savukārt uzņēmumi, kuriem nosūtīti e-pasti, uz jautājumiem atbild kūtri, lielākoties skaidrojot, ka tirdzniecības apjoms tiek pakāpeniski samazināts.
Plašāku atbildi nosūtīja tikai apakšveļas ražotājs "Lauma Lingerie". Vēstulē teikts, ka "zīmols "Lauma" izveidots 1971. gadā, kad Latvija bija daļa no Padomju Savienības, un jau tolaik liela daļa ražotās produkcijas tika eksportēta uz Krieviju un Baltkrieviju". Šis uzņēmums ir vienīgais, kurš arī atbildēja par Krievijas un Baltkrievijas tirgus nozīmi uzņēmumam.
Pērn teju 85% no pārdotā veidoja eksports uz Krieviju un Baltkrieviju, un eksporta pārtraukšana nozīmētu uzņēmuma slēgšanu.
Ekonomikas ministrijas publicētajā sarakstā tikai trīs uzņēmumi skaidrojumus publicējuši. SIA "SONORA RW" skaidro, ka ar eksportu nenodarbojas, tikai sniedz noliktavas pakalpojums. Bet zāļu ražotāji "Olainfarm" un "Grindeks" norādījuši savstarpēji līdzīgus skaidrojumus, ka medikamentu ierobežošana nebūtu humāna.
"No vairāk nekā 30 Krievijas tirgū iepriekš pieejamiem produktiem šobrīd to skaits ir samazināts līdz sešiem, turklāt šie produkti ir paredzēti pārsvarā hronisko slimību ārstēšanai civilajiem iedzīvotājiem un atstāti AS "Grindeks" portfelī humānu apsvērumu dēļ," teikts uzņēmuma skaidrojumā. Savukārt "Olainfarm" vērsis uzmanību, ka "pēc datiem redzam, ka arī Ukrainas ražotāju medikamenti joprojām ir pieejami Krievijā".
Ministrija: Palīdzam šiem uzņēmumiem ar jauniem kontaktiem un dalību izstādēs
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka ar uzņēmumiem tiek runāts, palīdzēts ar jauniem kontaktiem un dalību izstādēs, lai pāreja uz citiem tirgiem izdotos. Ar dažiem uzņēmumiem, tostarp zāļu ražotājiem, ir sarežģītāk.
Valainis: "Ir, protams, uzņēmumi, kuriem tas ir grūtāk, un biznesa specifikas dēļ tas var prasīt vairākus gadus. Tīri dažādu sertifikātu dēļ, likumdošanas dēļ."
LTV: "Vai varat iedot kādu piemēru?"
Valainis: "Nu, piemēram, tur, kur nepieciešams reģistrēt jaunas zāles."
Ekonomikas ministrijā norādīja, ka visi uzņēmumi, kuri sadarbojas ar Krieviju, tiek atbalstīti – tiek dotas iespējas piedalīties izstādēs un palīdzēts dibināt jaunus kontaktus, lai uzņēmējdarbību varētu pārorientēt citiem tirgiem.
Kaut gan eksports gada laikā samazinājies vien par 2%, imports samazinājies par 71%.
Spriežot pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtajiem datiem, interese varētu būt arī lielāka. Ieiešanai jaunos tirgos, dalībai izstādēs, mārketingam ārvalstīs šobrīd pieejams atbalsts Mazo un vidējo uzņēmumu inovatīvās uzņēmējdarbības attīstības programmā ar 13 miljonu eiro lielu finansējumu. Līdz šim atsaukušies pārdesmit uzņēmumu un iesniegts 31 eksporta atbalsta darbības plāns.
