Fiksēta ienākuma vērtspapīru iegādei finanšu ministrs varēs izmantot valsts budžeta naudas līdzekļus, tostarp aizņemoties, informēja Saeimas Preses dienests.
Pilnvarojumu fiksēta ienākuma vērtspapīru iegādei par budžeta līdzekļiem finanšu ministram piešķirs ar Ministru kabineta lēmumu. Tāpat būs nepieciešams atsevišķs Saeimas lēmums par piekrišanu konkrētam darījumam, noteic grozījumi.
Virzot jautājuma izskatīšanu Ministru kabinetā, nozares ministrijai būs jāpamato šī darījuma pozitīvais efekts uz valsts budžetu ilgtermiņā, norādījuši grozījumu autori Satiksmes ministrijā. Fiksēto ienākumu vērtspapīru iegādes darījums ir uzskatāms par finanšu darījumu bez ietekmes uz valsts budžeta bilanci.
Valdībā šie grozījumi atbalstīti un iesniegti Saeimā tikai pirms divām dienam – otrdien, 23. aprīlī. Tie skatīti kopā ar Satiksmes ministrijas informatīvo ziņojumu par "airBaltic" obligāciju refinansēšanu. Jūlijā beidzas "airBaltic" 200 miljonu eiro obligāciju jeb vienkāršojot – aizdevuma dzēšanas termiņš, un nav zināms vai uzņēmumam pašam ir iespējas to izdarīt. Šonedēļ aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss Latvijas Televīzijai (LTV) arī pauda, ka investoru piesaiste aizvien ir sarežģīta.
Iespējams, tieši tāpēc valdība steigšus lēmusi, ka valsts varētu pati pirkt sava uzņēmuma obligācijas, lai nebūtu jāveic ieguldījumi uzņēmuma pamatkapitālā.
Galvenā atšķirība starp ieguldījumu pamatkapitālā un obligāciju pirkšanu – pērkot obligācijas, uzņēmumam nauda tiek aizdota ar procentu likmi. Un tādā veidā valstij iespējams pat nopelnīt.
Tā to pamatoja arī Saeimas Budžeta komisijā. Komisijas vadītājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") gan pauda, ka lielā steiga un "airBaltic" aizdevuma dzēšanas termiņš esot sakritība.
Pēdējo reizi valsts atbalstījusi nacionālo aviokompāniju kovida krīzes laikā, piešķirot 250 miljonus eiro. Valsts kontrole atbalstu vērtēja kā pamatotu, bet uzsvēra, ka pēc krīzes 5 līdz 7 gadu laikā valstij būtu jāatgūst finansējums.
Finanšu eksperti rosinātās izmaiņas likumā par budžetu un finanšu vadību, kas ļautu finanšu ministram piešķirt pilnvaras izmantot valsts budžeta līdzekļus kapitālsabiedrību, kurās valstij ir izšķiroša ietekme, fiksēta ienākuma vērtspapīru iegādei, vērtēja atzinīgi. Tas ļaušot pārfinansēt esošo akciju emisiju un nopirkt jaunas obligācijas, kā arī var palīdzēt citos gadījumos paplašināt iespējas, lai gūtu panākumus kapitāla tirgū.
Saeimas debates: Likuma grozījumi ir "airBaltic" dēļ
Teju visu deputātu viedoklis debatēs bija, ka šis likumprojekts ir novēlots un ka pēc būtības šis balsojums nosaka atbalstīt vai neatbalstīt arī turpmāk nacionālo aviokompāniju "airBaltic".
Saeimas deputāts Atis Švinka ("Progresīvie") gan argumentēja, ka likumprojekta grozījumi nav tieši saistīti ar nacionālo aviokompāniju un nepieciešamību tai jau pavisam drīz pārfinansēt obligācijas.
"Runājam par konkrētiem likuma papildinājumiem. Kā minēju, ja kādreiz runājam nākotnē par konkrētiem uzņēmumiem, kas izrietēs no šī likuma papildinājuma, mēs tajā brīdī runāsim par konkrētiem uzņēmumiem un konkrētām rīcībām," pauda Švinka.
Pārējie deputāti, kuri izvēlējas kāpt tribīnē, gan pauda, ka, ja grozījumi nebūtu tieši saistīt ar aviokompāniju, tad nebūtu steidzamības statusa.
"Tā ir viena no nedaudzajām jomām, kurā esam priekšā Igaunijai un Lietuvai. Mums ir izteikts līderis – lidosta. Es šo atbalstu, jo galu galā, negribas, to bērnu, kuru radījām pirms 29 gadiem, aizlaist postā," paziņoja Saeimas deputāts Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā").
Bet Saeimas ārpusfrakciju deputāts Aleksandrs Kiršteins aicināja: "Vajag rakstīt skaidri. 24 panta 1. daļā – neparedzēti ienākumi nemākulīgi pārvaldītu kompānijai glābšanai no bankrota".
Vienīgais deputāts, kurš debatēs bija pret, bija Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei!"). "Ko mēs tagad glābsim? ["airBaltic" vadītāja Martina] Gausa atalgojumu? Šaubos, ka tas mums visiem ir vajadzīgs. Atzīstam faktu, ka "airBaltic" ir beidzies, viss, stāsts beidzies," no tribīnes apgalvoja Rosļikovs.
Deputāti pauda pārliecību, ka atļauja pirkt obligācijas tiks izmantota, lai aizdotu naudu nacionālajai aviokompānijai. Atbalstīšanas nosacījums daudziem ir piekrišana, ka "airBaltic" pārvaldību vērtēs.
"Tāpēc esam visi modri, fokusējamies. Es lūdzu arī premjeri iesaistīties un vērtēt šo, lai neatkārtojas situācija, ka mums šeit jāsēž no noļurkātiem, neapdomātiem lēmumiem, kā tas bija 2021.gadā," aicināja Saeimas deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts").
Bet koalīcijas deputāts Andris Bērziņš (Zaļo un Zemnieku savienība) klāstīja, ka "airBatic" nedrīkst "nolaist uz grunti. Bet mēs nedrīkstam vienkārši atbalstīt un aizvērt acis. Ja nebūs kaut kāds normāls risinājums, nebūs analizēts to cilvēku darbs, kas atbild par šiem jautājumiem, tad mēs esam par švaku šeit. Atbalstīs, bet jāveic reforma."
