"Šogad bija tā, ka tas pirmais pļāvums, mēs to mēģinājām savākt šeit sienā, bet faktiski viss bira caur presi un tāpēc mēs tinām plēves ruļļos," stāsta lopkopības speciāliste Aelita Runce no Cēsu novada Zaubes pagasta zemnieku saimniecības "Atēnas", kur ir ap 350 liellopu.
Latvijas Radio ar Runci tiekas pie nu jau sniegotā ganību lauka, kur pie barotavas skābsiena ruļļiem pulcējas ganāmpulks. Līdzās sakrauti šajā sezonā plēvē satītie lopbarības ruļļi, taču šī gada ilgstoši sauso un pēcāk lietaino laika apstākļu dēļ saimniecībā ievākts krietni mazāk lopbarības. Savukārt, lai trūkstošo lopbarību nopirktu, pēc tās jādodas uz attālākiem reģioniem, kas arī rada papildu izmaksas.
"Agrāk te pie šī visa klāt vēl bija garš sasegta siena mūris, bet tad tagad tā iztrūkst. Parasti mēs to sienu arī visu ziemu šeit lopiem likām zemē un viņas tur gulēja un arī kaut ko ēda no tā, bet šobrīd mēs zemē neko nevaram likt.
Tā lopbarības bilance šogad ir tāda: parasti mums bija pāri par 3000 ruļļiem, bet tagad mēs ap 2000 ruļļus varējām sagatavot. Tā kā 1000 ir deficīts.
Un mēs jau pavasarī sapratām, ka nebūs labi, un mēs pieņēmām lēmumu par ganāmpulka pieauguma samazināšanu," atzīst saimniecības speciāliste.
ES ārkārtas finansējums lauksaimniecības nozarei tika piešķirts jau vasarā, un tagad saimniecības var pieteikties ilgi gaidītajam atbalstam, lai daļēji segtu lopbarības iegādes izmaksas.
"Tiks vērtēts, vai ir samazinājušies ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības; vai ieņēmumi samazinājušies uz vienu lopa vienību; vai samazinājies liellopu skaits saimniecībā; vai samazinājušies ieņēmumi uz vienu kilogramu piena; vai samazinājušies ieņēmumi uz vienu realizēto liellopa vienību. Šeit ir pieci kritēriji, bet saimniecībai ir jāatbilst vismaz vienam, lai saņemtu atbalstu, un samazinājumam jābūt vismaz par 20%," nosacījumus skaidro ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta pārstāve Evita Kozlovska.
Zemnieku saimniecībā "Atēnas" gan neslēpj vilšanos par atbalsta noteikumiem. Gaļas liellopu saimniecība tam pieteikusies, bet nav pārliecības, vai tā pilnībā kvalificējas atbalstam un cik lielu atspaidu tas varētu radīt.
"Valdība rūpējas, lai visi zemnieki atkārto matemātiku, jo tās formulas ir tik sarežģītas. Mēģināju rēķināt un iesniedzu pieteikumu atbalstam, bet mēs esam uz robežas, jo šī gada sākumā dzīvnieku iepirkuma cena ļoti cēlās, un tas ir laiks, kad mums ir visu nobaroto lopu realizācija, un līdz ar to no šī viedokļa saimniecībai viss ir kārtībā. Praktiski tie ganāmpulki, kas ir uz tirgu orientēti, šim atbalstam lielākā daļa nekvalificēsies.
Šis atbalsts ir vajadzīgs, jo šī gada sekas mēs jutīsim vēl divus turpmākos gadus. Tas ir tas, ka to atbalstu neiedeva uzreiz, kad Eiropa piešķīra ārkārtas finansējumu," saka Runce.
Arī Gulbenes novada zemnieku saimniecības "Lācīši" saimnieks Gints Gžibovskis šogad saskāries ar grūtībām lopbarības sagatavošanā visas vasaras garumā. Viņš lēš, ka kopumā sagādāts par 40% mazāk barības nekā saimniecībā plānots un trūkstošais apjoms par krietni augstāku cenu piepirkts klāt. Savukārt, runājot par nupat atvērto pieteikšanos atbalstam, piena lopu saimniecībā gan ir vienkāršāk uzrādīt zaudējumus pret pagājušo gadu piena iepirkuma cenas krituma dēļ.
"Ja siena rullis iepriekš maksāja ap 20 eiro, tad šajā gadā vasarā tie bija jau pie 40 eiro par rulli. Tāpēc, man šķiet, šajā gadā par peļņu īsti runāt nevarēs. Šobrīd rudenī var just, ka viss barības sagādāšanas process sagādā lielas finansiālas grūtības. Tāpēc šis atbalsts palīdzēs savilkt galus un uzlabot naudas plūsmu tieši piena lopkopības sektorā. Mēs atbilstam šiem nosacījumiem, jo ieņēmumi no ražošanas ir samazinājušies sakarā ar sausumu un zemajām piena cenām," skaidro Gžibovskis.
Kopējais ES ārkārtas atbalsts lopkopjiem ir ap 3,5 miljonu eiro apmērā. Lauku atbalsta dienestā pieteikšanās noritēs līdz 1. decembrim, un atbalsts ir jāizmaksā līdz 2024. gada 31. janvārim.
