Pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis apņēmušās daļu dabasgāzes patēriņa aizstāt ar lokāli ražotu, attīrītu biogāzes produktu – biometānu. To var izmantot tāpat kā dabasgāzi – gan siltumenerģijas ražošanai, gan kā degvielu.
"Conexus" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss stāstīja, ka Latvijā plāno uzbūvēt četrus centralizētos biometāna ievades punktus un pirmais atradīsies Tukuma novada Džūkstē.
"Biogāzes stacijā var iepildīt biometānu konteinerā un tad atvest līdz ievades punktam. Biogāze ir jāattīra no dažādām papildu gāzēm, piemaisījumiem, visvairāk tur ir CO2. Pēc tam jau tas ir tas pats produkts kā dabasgāze. Potenciāls Latvijai noteikti ir pietiekami liels, un katrs no šiem ražotājiem varēs saņemt gāzes izcelsmes apliecinājumu, kurš būs atzīts visā Eiropā, un līdz ar to saražoto būs iespējams tirgot principā jebkuram klientam ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs kā zaļo gāzi, un līdz ar to tam produktam ir cita vērtība," stāstīja Bariss.
Latvijas Biogāzes asociācijas vadītājs Andis Kārkliņš vērtēja, ka Latvijā biometāna ievades punkti ir nepieciešami, jautājums tikai – kur tie atradīsies.
"Vienkāršākais, kā šo zaļo dabasgāzi transportēt, ir pa cauruļvadiem. "Conexus" grib punktus izvietot tur, kur viņiem ir ērtāk. Loģika būtu punktu izvietot vai nu tur, kur ir stabils noņēmējs, kurš var sūkt ārā un ar baloniem vest uz kaut kurieni, vai nu tur, kur gatavi iespiest iekšā to gāzi. Neredzu jēgu būvēt punktu Preiļos, ja Preiļos biogāzes stacijai pat projekta nav, ir tikai plānā. Otrs, kas mums ir mīnuss, trūkst līdz galam precīzas normatīvās bāzes. Un tanī pašā laikā mēs gribam paņemt tās naudas, kas ir domātas klimatam. To miljardu mēs gribam, bet darīt mēs neko negribam. Teiksim, viens no ražotājiem arī, kas mums ir, viņš ražo biometānu un savu autoparku varētu nodrošināt ar pašražotu, zaļu degvielu. Jautājums ir ļoti vienkāršs: akcīzes nodoklis būs, – tātad vai viņa pašražotai degvielai valsts neuzliks vēl kādu nodoklīti, lai dzīve pārāk laba un rožaina neizskatās?" teica Kārkliņš.
Bijusī Rīgas Tehniskās universitātes pētniece un Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere vērtēja, ka biometāna izmantošanas veicināšanai nepieciešams valsts atbalsts, lai biogāzes stacijas pielāgotu biometāna ražošanai.
"Jādomā, kādā veidā palīdzēt pārslēgties esošajām biogāzes stacijām uz biometāna ražošanu, kur ir nepieciešamas diezgan būtiskas papildu investīcijas.
Vajadzētu kaut kādus atbalsta mehānismus – vai nu nodokļu samazināšanu, vai nu granta mehānismu, lai tiešām ražotāji būtu ieinteresēti šo biometāna ražošanu attīstīt un savukārt transporta sektorā būtu uzņēmumi, kas ir gatavi atbalstīt biometāna izmantošanu. Latvijā biometāna potenciāls vēl diezgan augsts, varētu aizvietot 20% no dabasgāzes patēriņa, bet pietrūkst iniciatīvu, lai mērķtiecīgi ietu šajā virzienā un kļūtu daudz energoneatkarīgāki," sprieda Veģere.
Biogāzes staciju skaits Latvijā samazinās, jo valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanas obligātā iepirkuma ietvaros vairs netiek piešķirts. Līdz ar to daļa biogāzes staciju darbu pārtrauks vai arī pārorientēsies uz biometāna ražošanu.
