"Tas ir kā dzīvs organisms, mūsu mērķis būs noturēt pie dzīvības 38 grādu temperatūrā, visu laiku jādod tai ēst," par atkritumu fermentācijas tvertni, kurā dzīvos baktērijas, stāstīja uzņēmuma "Liepājas RAS" ražošanas tehniskais speciālists Pēteris Dovgvillo. Pirms tam bioloģiskie atkritumi nonāks īpaši izbūvētos tuneļos.
"Atkritumi tiks skaloti ar speciālu sistēmu, ūdens cirkulēs caur fermentācijas tvertni, kurā dzīvo baktērijas, kas apēd bioloģiskos piemaisījumus. Tā ir tā sirds. Iekšā ir apsildes sistēma, maisītāju sistēma, uz jumta speciāla membrāna, ražojot gāzi, tā izlīdzinās spiedienu," klāstīja Dovgvillo.
Bioloģisko atkritumu pārstrādes sistēma ir automatizēta. Pārstrādes process nebūs apstādināms, jo tas darbosies nepārtraukti 24 stundas diennaktī.
"Liepājas RAS" vides inženiere Liene Jākobsone stāstīja, ka tehnoloģijas aizgūtas no Vācijas, taču galīgajam variantam izmantota Lietuvas pieredze, jo Vācijā atkritumus šķiro daudz rūpīgāk nekā Baltijas valstīs. Esot skaidrs, ka vēlamais rezultāts būs sasniedzams tikai ilgtermiņā.
"Tas rezultāts nebūs kvalitatīvs tuvāko gadu laikā. Sašķirotie bioloģiskie atkritumi būs ar diezgan lielu piejaukuma saturu. Tas ir tas, ar ko mums būs jātiek galā. Mūsu tehnoloģijām ir jābūt tādām, kas spēj darboties ar lielu piejaukuma saturu neatkarīgi no tā, vai tas ir smilšu vai plastmasas piejaukumu, bet tas ir tas, kas mums būs," norādīja Jākobsone.
Uzņēmuma pārstāve skaidroja, kādus bioloģiskos atkritumus nevarēs likt brūnajos konteineros: "Šajā pārstrādes rūpnīcā būs viena lieta, ko mēs nedrīkstēsim pieņemt un nepieņemsim. Tās būs tūjas, cipreses un kadiķveidīgie, jo tie ir skujkoki, kas izdala ļoti spēcīgas ēteriskās eļļas un iznīcina mūsu dabīgās baktērijas, kas ražo biogāzi. Tieši šos skujkokus mēs pārstrādei nevarēsim pieņemt un nevarēsim likt tuneļos, ja mēs gribam, lai mūsu baktērijas izdzīvo."
Jaunajā rūpnīcā bioloģiski noārdāmos atkritumus sāks pārstrādāt jau šī gada nogalē. No atkritumiem ražos biogāzi, elektroenerģiju un kompostu, ko varēs izmantot poligona darbības nodrošināšanai. Augstākas kategorijas kompostu varēs izmantot arī apzaļumošanā.
"Bioloģijas dalītā vākšana būs obligāta visās lielajās pilsētās. Ja mēs runājam par Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionu, tā būs Liepājas valstspilsēta, Grobiņa, Aizpute, Priekule – pilsētas, kur ir lielāks iedzīvotāju blīvums. Īpaši, kur ir daudzdzīvokļu mājas. Pārējie varēs izvēlēties pēc brīvas iniciatīvas," stāstīja Jākobsone.
Vides pārvaldības galvenā speciāliste Zane Ruperta uzsvēra, ka paralēli jau šobrīd esošajai šķirošanai no nākamā gada iedzīvotāji varēs nodot arī sašķirotus pārtikas atkritumus.
"Tas nozīmē to, ka katrā mājsaimniecībā nedaudz mainīsies paradumi.
Tie, kuri vēl to nav izdarījuši, droši vien iegādāsies taru, kur ievietot pārtikas atlikumus, kas rodas gatavojot ēdienu.
Pārsvarā tās būs augļu vai dārzeņu mizas, kafijas biezumi, tēja – viss, kas rodas, gatavojot ēdienu. Tālāk iznesam ārā, pie mājas ir brūnais konteiners, atkritumus ievietojam tajā. Ja dzīvojam privātmājās, tad droši vien kompostēšana ir uzsākta, varēs turpināt kompostēt savā mājsaimniecībā," teica Ruperta.
Jebkurā gadījumā iedzīvotāji varēšot vērsties pie sava atkritumu apsaimniekotāja un uzdot jautājumus par iespēju šķirot bioloģiskos atkritumus.
Jaunās bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas izmaksas, kas atrodas poligonā "Ķīvītes", ir aptuveni 10 miljoni eiro, no tiem 6 miljoni ir Eiropas Savienības finansējums.
