Šodien atklātā katlumāja varēs saražot siltumu 300 000 megavatstundu apjomā. Tā ir desmitā daļa no Rīgas patēriņa gada griezumā. No enerģijas ražošanas ar biokurināmo ir vairāki ieguvumi – viens ir atteikšanās no dabasgāzes, ko šobrīd nākas vienīgi importēt, kā arī mazāk jūtami globālie satricinājumi dabasgāzes cenās. Turklāt, par kurināmo izmantojot šķeldu, tiek balstīta Latvijas ekonomika.
To, ka plusu ir daudz, uzsvēra klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība): "Mēs runājam par to pašu neatkarību, mēs runājam par ekonomiku, tautsaimniecību. Tas, ko maksāsim par kurināmo, aizies vietējiem šķeldas ražotājiem, paliks vietējā ekonomikā."
Tomēr ir svarīgi, kā tas ietekmēs iedzīvotājus. Ministrs uzsvēra, ka kurināšana ar šķeldu ir viens no ekonomiskākajiem enerģijas ražošanas veidiem. Par katlumāju atbild SIA "Rīgas BioEnerģija", kas pieder AS "Rīgas siltums".
Uzņēmums norādīja, ka kurināmo iepērk biržās Latvijā un Lietuvā, kurās kopumā ir apmēram 200 tirgotāju. Tas veicina konkurenci, līdz ar to – zemākas šķeldas cenas.
"Ja mēs iepērkam izdevīgāku kurināmo vai siltumenerģiju, nekā ir tarifā ierēķināts, tad to regulators uzskaita. Mēs to visu noziņojam, un nākamajā tarifu pārskatīšanas periodā šis uzkrājums ir jāatgriež ar tarifa samazinājumu atpakaļ lietotājam," skaidroja AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons, norādot, ka no 1. jūnija tarifs, pateicoties katlumājai, mazināsies.
Šī pēdējo 10 gadu laikā uzņēmumam ir otrā šāda veida katlumāja. Tā būvēta 11 mēnešus un izmaksājusi 28 miljonus eiro. Šķeldas patēriņš dienā tai būs aptuveni 17–20 kravas automašīnu apmērā jeb aptuveni 1800 kubikmetri.
