Viena no konferences rīkotājiem, sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore Iveta Kažoka Latvijas Radio sacīja, ka nevalstiskās organizācijas palīdz veidot kritērijus, pēc kādiem investīcijas tiek piešķirtas. Tomēr tālāk tas, vai reāli izdodas īstenot ieceres tiem, kam nauda domāta, nav redzams.
Neesot normāla situācija, ka sabiedrībai nav izskaidrojuma, kāpēc simtiem miljonu lielas investīcijas kavējas. Kažoka uzskata, ka būtu normāla prakse, ja par visiem lielajiem projektiem būtu skaidrība ministriju vai iestāžu mājaslapā, tostarp par to, kādā stadijā šie projekti ir. Lai nebūtu tā, ka pēkšņi attopamies, ka pusmiljards nav izmantojams ekonomikas spēcināšanai vai sociālo jautājumu risināšanai.
Konferences pirmajā daļā vairāk tika iztirzāts jautājums par sabiedrības un nevalstisko organizāciju lielāku iesaisti lēmumu pieņemšanā. Šo jautājumu pētījusi arī Valsts kontrole. Parādās kritika, ka partneri tiek iesaistīti fragmentāri, tāpēc procesam jābūt līdzdalīgam. Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā gan esot labākās pozīcijās.
Saeimas deputāts Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība) konferencē pauda, ka ES fondu investīcijas ir fundamentāli svarīgas šī gada ekonomiskajos rādītājos, lai visi iedzīvotāji sajustu, ka dzīve kļūst labāka. Esot jāsaprot, kā no viena ieguldītā eiro varēsim dabūt vairāk.
Katrs nākamais periods esot labāks, prioritātes jēgpilnākas. Vienlaikus esot jāmaina daudzas lietas, jo dokumenti nesakrīt ar reālo dzīvi, turklāt brutālais karš Ukrainā ir mainījis daudzas lietas.
"Mēs redzam, ka neiet nemaz tik viegli, jo dokumentu mums ir daudz un labi, ja tā var teikt, bet šo dokumentu ieviešana dzīvē mums tik labi neiet. Ir jāmaina daudzas lietas. Tur ir fundamentāli redzams, ka mēs pat neesam tajā virzienā, dinamikā uz augšu, bet ejam uz leju. Sasniedzamos mērķus, zaļās lietas mēs īstenojam viens pret desmit. Šobrīd ar to finansējumu, kas ir atrodams, kas varētu būt Latvijā, it kā viss ir labi, esam augšgalī, un tomēr fondu piesaistei mūsu birokrātija ir tik liela, ka tur vairs nav jēgas šo projektu īstenot, jo tas ieguvums ir mazāks. Spēles noteikumi tiek mainīti laikā, kad projekts ir izsludināts, jau notiek iesniegšana," sacīja Mitrevics.
Pārrunājot līdzšinējo pieredzi ES fondu līdzekļu izmantošanā un to, kā šo praksi uzlabot un kā veicināt visu interešu grupu sekmīgu līdzdarbošanos, biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvis Maksis Apinis sacīja, ka Latvijā sabiedriskās organizācijas ir iesaistītas projektu izvērtēšanā, bet tas būtu jādara plašāk.
Organizācijām trūkstot informācijas, kur un kad jāiesaistās saistībā ar ES projektiem, teju vai jānodarbojas ar izmeklēšanu, lai uzzinātu plašāku informāciju. Uzraudzības komitejā neesot arī plaši pārstāvēta jauniešu auditorija.
"Dažkārt atlases kritēriji izskatās labi, visam jābūt kārtībā, bet, kad tas aiziet projektu līmenī, tad notiek citas lietas. Pēc dažiem gadiem dzirdam, ka žurnālisti raksta, ka no ES fondiem tiek finansēts kāds bezjēdzīgs projekts un kā tas netika izķerts. Tas ir tāpēc, ka nav iespējas tālāk redzēt tos projektus. Viss, ko redzam, ir CFLA mājaslapa, kas izturējuši atlasi, kam piešķirta. Tur ir projekta nosaukums, saņēmējs, bet nav ne finansējuma, ne konkrētas aktivitātes. Tā ir lielākā problēma, ko redzam uzraudzībā," pauda Maksis Apinis.
Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāre Karina Ploka ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka Eiropas fondu investīcijas ir nozīmīgs instruments Latvijas ekonomikas attīstībai. Sagaidāms, ka valstī ik gadu ienāks aptuveni miljards eiro. Šobrīd FM aktīvi strādājot, lai paātrinātu fondu naudas ieviešanu.
Viņa skaidroja, ka tagad FM jau no cita griezuma vētī gan projektu gatavību, gan ietekmi uz ekonomiku un projektu pabeigšanas termiņiem.
"Ir daudz labu dokumentu, bet Finanšu ministrija konstatējusi, ka šie dokumenti ir bez naudas. Kas mūs atšķir no Igaunijas, tur plānošanas dokumenti tiek veidoti atbilstoši pieejamam finansējumam. Mēs varam dokumentos sarakstīt lielus vēlmju sarakstus, bet pretī tam valsts finansējuma nebūs. Uz potenciālajām pārdalēm, ko varētu skatīt nākamajā fondu komitejā, kā varam atslogot valsts budžetu, ieguldot valsts budžetā paredzētās lietas, aizvietojot ar fondu finansējumu. Otra lieta, par ko diskutējām - skolu reformā varam daudz ieguldīt no fondiem," pauda Ploka.
Skaidrojot plašāku sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā, Tartu Universitātes pētnieks Edgars Eihmanis sacīja, ka ES fondi strādā atšķirīgi un no tā izriet daudzi jautājumi.
Pirmoreiz ES prasa naudu pretī reformām un tas ir būtisks aspekts. Tā nav tikai investīciju nauda, bet tai pretī jāliek reformas un tas prasot daudz laika. Mēneši pagājuši, kamēr Baltijas valdības un Finanšu ministrijas sapratuši, ka būs kaut kas jādod pretī un šajā īsajā laikā apspriešanās bijis grūti iesaistīt sabiedriskās organizācijas. Finanšu ministrijas pārstāvji gan zina teikt, ka pēdējos gados ļoti augusi sabiedrības līdzdalība par iesaisti dažādos procesos.
