ĪSUMĀ:
- Kovida pandēmija un karš Ukrainā atklājis ES pārmērīgo atkarību no tirdzniecības ar citām valstīm.
- Tādēļ EK izstrādājusi Ekonomikas drošības stratēģiju, lai novērstu riskus.
- Bloks arvien vēlas nodrošināt, ka tas ir pievilcīgākais galamērķis uzņēmējdarbībai un investīcijām.
- EK vēlas palielināt pilnvaras pārbaudīt un potenciāli bloķēt ārvalstu ieguldījumus "jutīgās nozarēs".
- Pēdējā laikā īpaši pieaug ES centieni mazināt atkarību no Ķīnas.
- Iniciatīvu mērķis – pasargāt bloka ekonomiku no jebkura ārvalstu spēlētāja.
Izstrādāta ekonomikas drošības stratēģija
Kovida pandēmija un Krievijas karš pret Ukrainu atklājis ES pārmērīgo atkarību no piegādēm un tirdzniecības attiecībām ar citām valstīm. Atklājusies arī tirdzniecības ievainojamība starp bloku un tā partneriem, kas labi redzama brīdī, kad kāds no ES partneriem savu taisnību vēlas panākt ar ekonomisko šantāžu.
EK izstrādājusi Ekonomikas drošības stratēģiju un šonedēļ publicēs vairākas stratēģijā ietvertās iniciatīvas, lai novērstu riskus ES ekonomiskajai drošībai. Tajā pašā laikā Komisija vēlas nodrošināt, ka bloks joprojām ir vispievilcīgākais galamērķis uzņēmējdarbībai un investīcijām.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis norādīja: "Eiropas Savienībai nepieciešama visaptveroša un vienota stratēģija, lai saglabātu un celtu savas ekonomikas spēku, spēku, kas nepieciešams kā globālajam spēlētājam. Mēs vēlamies saglabāt un veicināt ieguvumus no noteikumos balstītas tirdzniecības sistēmas. Uzskatu, ka nepieciešams atrast pareizo balansu starp ekonomikas drošību un ekonomikas atvērtību, kas veidojusi Eiropas Savienības labklājību līdz šim. Tādēļ stratēģijai ir jābūt riskos balstītai un mūsu darbībām precīzām un proporcionālām."
Bloks nevēlas, lai konkurenti iegūst kontroli pār stratēģiskajām nozarēm
EK priekšlikumā būs iniciatīva par ārvalstu tiešo investīciju regulējuma stiprināšanu. EK vēlas palielināt pilnvaras pārbaudīt un potenciāli bloķēt ārvalstu ieguldījumus jutīgās nozarēs, tostarp no ārvalstu kontrolētiem uzņēmumiem blokā. Bloks nevēlas, lai konkurenti iegūst kontroli pār Eiropas stratēģiskajām nozarēm.
Pēdējo gadu laikā arvien plašākas investīcijas Eiropā veikusi Ķīna. Var uzskaitīt daudzas jomas – nekustamo īpašumu tirgus, vēja, saules un kodolenerģijas projekti, lidostas un arī ostas.
Ar Ķīnu ES izveidojušās ciešas tirdzniecības attiecības, taču pēdējā laikā notiek centieni mazināt atkarību no Pekinas. Antverpenes osta Beļģijā ir viena no vietām, kur varam runāt par Ķīnas ietekmi Eiropā.
Antverpenes ostas pārstāvis Luks Arnūts atzīmēja: "Ja paskatāmies uz kopējo ostā apkalpoto kravu apmēru, kas ir 290 miljoni tonnu, Ķīna sastāda aptuveni 6,5%. Tātad caur ostu iziet aptuveni 20 miljoni tonnu kravu, kas ir no Ķīnas vai paredzētas Ķīnas tirgum. Ja skatāmies tikai uz konteineriem, tad Ķīna ir pirmais tirdzniecības partneris. Nevienam īsti nepatīk būt atkarīgam no viena piegādātāja vai klienta. Es neteiktu, ka ir spiediens no Eiropas Savienības vai politiķiem – mazāk iesaistīties biznesā ar Ķīnu. Taču ir, es domāju, pamatots lūgums domāt par to, kā samazināt atkarību."
Iniciatīvu mērķis – pasargāt bloka ekonomiku no jebkura ārvalstu spēlētāja
Negatīvā puse tirdzniecības saitēm ar Ķīnu atklājās Pekinas strīdā ar Lietuvu saistībā ar Latvijas kaimiņvalsts tuvināšanos Taivānai. Politiskās nesaskaņas noveda pie Lietuvas ekonomiskās šantāžas no Pekinas puses.
Runa gan nav tikai par Pekinu. Bloks konkurē kaut vai ar ASV. Abiem sabiedrotajiem nav izdevies atrisināt gadiem ilgušo strīdu par tērauda un alumīnija tarifiem, un abi sacenšas par resursiem un uzņēmumiem, lai paātrinātu tīro un digitālo tehnoloģiju attīstību.
Iniciatīvu mērķis ir pasargāt bloka ekonomiku no jebkura ārvalstu spēlētāja. Tostarp pasargāt kritiskās tehnoloģijas, piemēram, pusvadītājus, mākslīgo intelektu, kvantu tehnoloģijas un biotehnoloģijas. Komisija nevēlas, lai tehnoloģijas un zināšanas aizplūst pie konkurentiem, kuri tās izmantos savu militāro un izlūkošanas spēju uzlabošanai un starptautiskā miera un drošības graušanai. Tādēļ Komisija vēlas piedāvāt idejas, kā uzlabot pētniecības drošību ES, kā arī piedāvāt iespējas, kā ilgtermiņā mērķtiecīgi atbalstīt divējāda lietojuma tehnoloģiju pētniecību.
