Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Ieroči un nauda Ukrainai

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Pazudušie vīri

Aizliegtais paņēmiens. Jaunieši un darbs

«Negribu vergot!» Ko jaunieši sagaida darba tirgū, un kā uzņēmumi tam pielāgojas?

Jaunieši, kuru attieksme un prasības pret strādāšanu ir atšķirīgākas nekā esošajiem darbiniekiem, varētu mainīt darba tirgu un kultūru. Ar ko darba devējiem jārēķinās jau tagad un nākotnē? To pētīja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Raksta ceļvedis:

Kāda ir jaunā paaudze?

Uz Eiropas Savienības valstu vidējo rādītāju fona Latvijā pat ir ļoti zemi jauniešu bezdarba rādītāji – aptuveni 9%, kamēr Spānijai šis rādītājs ir pāri 25%.

Lai gan ne visi jaunieši ir vienādi, tomēr jaunā paaudze, kas ir vecumā līdz 25 gadiem, esot ar savām unikālajām tendencēm. Pasaulē šī paaudze pētīta daudz, un Polijā šo pētījumu apkopojumā mēģināts fiksēt mūsdienu jauniešu galveno raksturojumu.

Galvenie plusi:

  • Tehnoloģiski prasmīgi un prot tehnoloģijas integrēt savā dzīvē.
  • Daudzpusīgi un starptautiski, lielā mērā pateicoties labajām angļu valodas zināšanām.
  • Radoši un atvērti jaunām idejām, pašpārliecināti.
  • Motivēti, mērķtiecīgi, enerģiski, panākumus vēlas sasniegt ātri.
  • Augstas adaptācijas spējas. Viegli var mainīt darba vietas.
  • Caurspīdīgi savā rīcībā. Augstu vērtē atvērtu un godīgu komunikāciju.

Mīnusi:

  • Starppersonu prasmju trūkums. Grūtības realitātē veidot kontaktus, uzturēt ilgtermiņa attiecības, jo daudz laika pavadījuši virtuālajā pasaulē.
  • Slikta klausīšanās prasme. Arī virtuālās komunikācijas blakne.
  • Nepatika pret hierarhiju un rutīnu.

Jauniešu nepatiku pret hierarhiju intervijā portālam "LVportals.lv" komentējusi Latvijas pētniece Zanda Rubene:  "Paaudžu pētījumi liecina, ka komunikācija ar jauniešiem ir iespējama, ievērojot līdzvērtības principu. (..) Viņi necienīs cilvēku tikai tāpēc vien, ka viņš ir priekšnieks, profesors, prezidents. Viņiem ir svarīgi, ko šis cilvēks spēj un prot."

Ko ar to darīt, kā rīkoties darba devējiem – arī Pasaules ekonomikas forumā Davosā pērn apspriests, kā darba devējiem strādāt ar jauno paaudzi, secinot: "Uzņēmējiem vispirms jāieklausās, pēc tam jāsaprot un jāapmierina jaunieši tur, kur viņi ir. Nav universālas pieejas, kā integrēt jauniešus, bet uzņēmumu vadītāji, kuri aktīvi klausās, identificē nepiepildītās vajadzības un piedāvā konkrētas iespējas šo plaisu aizpildīšanai, tiks atalgoti ar jauniešu lojalitāti, aizrautību un apņēmību."

Kā ar ieklausīšanos un pielāgošanos veicas Latvijā?

Piemēram, platformā "Darba Tinderis" nav jāraksta ne CV, ne motivācijas vēstule, bet vajadzīga īsa 15 minūšu attālināta saruna.

"Arī no kompānijas puses tas ir ātrāk, un principā 15 minūtēs tu aptver, ka tu nevari varbūt saprast, ka cilvēks būs perfekts, bet ļoti labi saproti to, ka cilvēks tiešām nebūs derīgs. Un tad tas ir mūsu mērķis – atvieglot procesu no abām pusēm," pastāstīja sociālā uzņēmuma "Visas iespējas" un "Darba Tinderis" platformas veidotājs Gustavs Mārtiņš Upmanis.

Tomēr atrast kopsaucēju bieži vien esot grūti. "Man liekas, ka

lielākā šī brīža problēma darba tirgū vispār ir tas, ka kompāniju ekspektācijas un jauniešu gaidas un ekspektācijas principā nesatiekas tik labi.

Kompānijām vajag cilvēkus, kuri ir klātienē un kuri strādā, bieži vien arī fiziskus darbus. Un nav lielas fleksibilitātes. Tur ir lielākais iztrūkums. Savukārt jauniešiem krietni vairāk gribas attālinātu darbu, fleksiblu laiku, kas ir ļoti saprotams studentiem. Un bieži viņiem gribas radošās profesijas. Vārdu "radošs" es ļoti daudz dzirdējis pēdējā laikā," pastāstīja Upmanis.

Sociālā uzņēmuma "Visas iespējas" un "Darba Tinderis" platformas veidotājs Gusta...
Sociālā uzņēmuma "Visas iespējas" un "Darba Tinderis" platformas veidotājs Gustavs Mārtiņš Upmanis.

Viņš novērojis divas lietas, kas jauniešus atgrūž no darba devējiem: "alerģija pret hierarhiju" un nepieciešamība zvanīt pa telefonu.

"Tas striktums un hierarhiskums ir tas, kas vēl vecajai paaudzei – sajūta, ka mums vajag to iedzīt jauniešos. Un jauniešiem tāds: mēs negribam, lai mūs tajā iedzen, būs citas kompānijas, kas mūs paņems," skaidroja Upmanis.

Šī gada sākumā "Norstat" veiktā aptaujā ieskicējās, ka 81% darba izvēlē jauniešiem primārais ir atalgojums, 41% aptaujāto svarīgas arī sociālās garantijas, bonusi un draudzīgs kolektīvs, savukārt 34% – darba un privātās dzīves līdzsvars.

Uz jautājumu par lielākajiem šķēršļiem darba meklējumos liela daļa – 38% – minējuši bailes. "Cilvēkiem vēl joprojām ir bailes iet pie darba devēja, tikties uz interviju. Un ir kaut kāda tāda ļoti liela pietāte. Un tā arī ir viena no lietām, ko mēs ar "Darba Tinderi" mēģinām [pārvarēt]," sacīja Upmanis.

Tikmēr Latvijas Universitātes profesori Jānis Priede un Aija Zobena izcēla to, ka jaunieši jau gana agrīni cenšas darbu savienot ar studijām.

"Tas nozīmē, ka darba vietām, kas piedāvā jauniešiem iespēju strādāt, viņiem arī ļoti ir jāparūpējas par to, ka jauniešiem ir iespējas mācīties. Un to jaunieši arī ļoti uzsver, ka tas pat nav finansiāls šķērslis mācīties, bet – apvienot ar darbu," sacīja Priede, vērtējot to kā ieguvumu gan individuāli, gan valsts ekonomikai.

Šādam vērtējumam gan nepiekrita Zobena: "Tās situācijas, kad darbs studiju laikā var radīt arī problēmas, jo tās, teiksim, patēriņa ambīcijas ir daudz lielākas par karjeras mērķiem."

"Tāpēc ir svarīgi veidot tādas studiju programmas, lai tas nerada diskomfortu, lai studentam nav jāizvēlas," sacīja Priede.

Tiesa, pedagoģijas studiju jomā valsts gājusi pretējā virzienā. Lai students uzreiz neskrietu uz skolu strādāt, bet mācītos augstskolā, ir papildu stipendija 300 eiro. "Ar stipendiju nopērc to, ka viņš vairāk pievēršas studijām, nevis uzreiz pa pilnu programmu iet strādāt, kas nav laba prakse," iepriekš skaidroja IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktore Diāna Laipeniece.

Latvijas Universitātes profesori Jānis Priede un Aija Zobena
Latvijas Universitātes profesori Jānis Priede un Aija Zobena

Ko saka jaunieši?

"Aizliegtais paņēmiens" uzrunāja trīs jauniešus:

  • Marta, 21 gads, topošā fitnesa trenere.
  • Ričards, 21 gads, šobrīd ir darba meklējumos
  • Reinis, 25 gadi, jaunais uzņēmējs.

Marta Bonda. Pašlaik nestrādā, finansiāli palīdz gan draugs, gan viņas vecāki, mācās augstskolā par fitnesa treneri. Bet strādājusi ir jau no 13 gadu vecuma, sākumā tēva uzņēmumā.

Savos 21 gados viņa nomainījusi 16 darba vietas. "Kāpēc mums trūkst cilvēku [darba vietās], (..) tāpēc, ka ir šausmīgi zemas algas," vērtēja Marta. Viņa nolēmusi sevi vairs tā netērēt, bet izmācīsies, lai kā trenere strādātu pati sev.

Savukārt kā labu viņa novērtē darba vadītāju līdzvērtīgu attieksmi, kas esot bijusi sporta zālē "Lemon Gym": "Ienāk pie manis, saka: uzliec pārtraukumu, aizejam pusdienās. Tik vienkārša lieta, nu, tik vienkāršu lietu, vienreiz nedēļā 20 minūtes. Un tu uzreiz nejūties kā parasts vergotājs. Tu uzreiz jūties tā, it kā tam cilvēkam kaut kādā ziņā tu rūpi. Tu neatnāc tikai uz darbavietu, kur tu strādā četrās sienās," stāstīja jauniete.

"Vēl viens ļoti labs piemērs ir "Euro Live Technologies", viņiem ir atpūtas telpa un viņiem ir telpa, kur tu vari pagulēt. (..) Mēs esam slinka paaudze, bet mēs neesam pie tā vainīgi, mēs esam uzauguši pie telefoniem, pie tiktokiem. Mēs varam noturēt uzmanību uz pāris sekunžu garu video. Tad kā jūs domājat, kā mēs varam noturēt uzmanību darbā, strādājot 12 stundu maiņas? Mēs nevaram noturēt uzmanību," zināja skaidrot Marta.

Jaunietei svarīga ir arī mentālā veselība.

Kādas trīs problēmas viņa izceltu sabiedrībā?

"Numur viens lieta ir alkoholisms. Man liekas – tā ir numur viens problēma visā. Otrā lieta būtu tieši liekais svars, jo es studēju šajā veselības nozarē par treneri. (..) Un trešā lieta – šī vergošana. Ka cilvēkam viss, uz ko viņš ir spējīgs, ir no rīta piecelties, strādāt kādam citam, nopelnīt naudu, minimāli nopelnīt naudu sev, aiziet mājās un saukt to kā kvalitatīvu dzīvi," sacīja Marta.

Marta Bonda
Marta Bonda

Ričards Jansons

LTV satika Ričardu sporta laukumā, kur viņš nāk vingrot un satikt domubiedrus. Savam priekam ir alternatīvās mūzikas grupa. Darbs tikko ir bijis, strādājis pusotru gadu par krupjē firmā "Evolution", kur bijis elastīgs darba grafiks, tomēr…

"Nesanāca sevi pietiekami pierādīt, lai tiktu augstāk. Man tas darbs tik ļoti nepadevās. Un tu dali, tur simtiem spēļu dali vienā dienā. Tā kā vienā dienā man sanāca ap 300 spēlēm izdalīt. Parasti ir vairāk, dažreiz mazāk. Un man vienkārši kļūdas sanāca pieļaut, un, ja pieļauj tādas kļūdas, tad īsti nesanāk paņemt augstāk," atklāja Ričards.

Bet nekas, ir taču desmitiem citu darbu, un pelnīt viņš grib. Pēc vidusskolas nolēmis tālāk nemācīties. "Un man bija noruna ar vecākiem – ja es nemācos, tad uzturu pats sevi."

Sākumā pastrādājis par ēdienu kurjeru, tad vēl šo to. Arī par nākamā darba dabūšanu viņš nemaz nešaubās: "Man ir labas angļu valodas zināšanas. Es esmu ļoti čakls, kad es vēlos būt čakls. Vienmēr, kad es eju uz jaunu darbu, es ļoti vēlos sevi pierādīt un es esmu ļoti strādīgs. Man par to maksā, un es apzinos, ka es vēlos būt ļoti labs darbinieks, sevi pierādīt. (..) Nekad nav bijusi problēma ar to, es vienmēr esmu gribējis strādāt. Man nekad vecāki īsti nedeva kabatas naudu, tikai uz īsu brīdi. Es vienmēr meklēju darbu."

Algā viņam pašlaik pietiktu ar 800 eiro uz rokas, bet lai darbs nebūtu pārāk monotons. Svarīgi, lai var labi piekļūt ar kājām, velosipēdu vai autobusu. "Kaut gan, es pat nezinu, ja labi maksā, es varu samierināties, darīt darbu, kas man nepatīk. Es esmu to darījis pirms tam," piebilda Ričards.

Lielu plānu nākotnei pašlaik nav; grib sportot, paceļot, turpināt nodarboties ar mūziku. "Pēc 10 gadiem es iedomājos, ka joprojām dzīvoju Latvijā. Iedomājos, ka man ir ģimene, esmu precēts. Jā, tas ir mans mērķis. Es vēlētos veidot ģimeni, 10 gadu laikā ap 30 gadiem vēlos, lai man jau ir bērns. Vismaz pagaidām es tā domāju," atklāja jaunietis.

Ričards Jansons
Ričards Jansons

Reinis Nikuļcevs

Reinis kopā ar skolas biedru, tagad biznesa partneri Akselu izveidojuši biznesu "RocketGrip" ar hokeja nūju uzmavām, lai nūja neslīdētu laukā no rokām. Pašas uzmavas gan viņi neražo, bet izdomā un pasūta, lai saražo Ķīnā vai Polijā. Galvenie klienti no hokeja lielvalstīm – ASV un Kanādā.

"Mēs pārņemam pēdējo ražošanas procesu, kas ir apdruka un personalizācija. Un to mēs darām uz vietas, jo pilnīgi katrs mūsu izsūtītais produkts ir ar klienta vārdu, uzvārdu un numuru," stāstīja Reinis.

Bizness sācies skolā kā mācību uzņēmums. Reinis ir uzņēmējs, Aksels – hokejists.

"Man tēvs ir uzņēmējs, tā kā uzaugu varbūt jau kaut kādā mērā ar uzņēmējdarbības domāšanu. Es atceros vasaras, vienmēr braucu palīgā viņam. (..) Tas, par ko mēs runājām, bija daļēji par uzņēmējdarbību vai kaut kādiem projektiem, vai par to, kā iet, un varbūt arī tas iedeva dzirksteli," atceras jaunietis.

Reinis mācījās Rīgas Tehniskajā universitātē, tomēr bakalaura grādu neieguva. Vajadzību pēc diploma viņš neredz: "Es redzēju savu atšķirību no citiem universitātes jauniešiem, kuri mācās, jo viņi reāli zina, ka viņiem vajag to papīru, vai viņi domā, ka vajag to papīru. Man tā nebija, es nevienu brīdi nedomāju, ka es eju mācīties, lai pie kāda strādātu."

Viņš arī domā par jaunām biznesa idejām: "Mēs nepavisam neesam tādi, kas grib iesēsties komforta zonā. Interesē jaunas lietas, strādājam pie jauniem produktiem, ir vairāki patentēšanas stadijā. Tādi, kur mēs sākam pilnveidot pašas nūjas ražošanas procesu. Jau komunicējam ar lielākām hokejnūju ražotnēm."

Kopumā jaunieši – daži pieticīgāki, citi ambiciozāki un prasīgāki, bet visi mūsdienu pasaulē redz daudz iespēju.

Reinis Nikuļcevs
Reinis Nikuļcevs

Ko saka darba devēji

Tikmēr gan Latvijā, gan citur nu jau hronisks ir darbaspēka trūkums, kas savukārt ļauj darbiniekam diktēt noteikumus.

Īsi raksturojot darba devēju attieksmi pret darbiniekiem Latvijā, var teikt, ka tā ir ļoti, ļoti atšķirīga. Ir tādi kā "Tukuma piens", kur 18 gadus vecs jaunietis maisīšanas iekārtā zaudēja četrus pirkstus. Tomēr ne mazums arī tādi, kas darbiniekus cenšas apčubināt, lai tikai strādā, lai jūtas labi.

Ko darbiniekam piedāvā ražotne?

"Aizliegtais paņēmiens" devās nelielā eksperimentā Jelgavas gaļas pārstrādes uzņēmumā "Nākotne", kur meklē palīgstrādnieku. Eksperimenta varone – jauniete – devās uz darba interviju.

"Uz doto brīdi man sievietes ir vajadzīgas desu cehā. Desas taisīt. Sālītavā taisīt marinādes šašlikiem," stāstīja personāldaļas vadītāja Diāna.

Darba laiks: no plkst.8 līdz 16, 17 vai 18. Neesot precīzi nosakāms. "Darbu vajag izdarīt, pasūtījumus, dienas normu visu izdarīt. Nodaļas vadītājs paziņo, kas ir jāizdara šodien. [Kad] viss izdarīts, ejam mājās. Ja neizdarām, [tad] sēžam un darām," klāstīja Diāna.

Alga par pilna laika slodzi – no 700 eiro uz rokas, bet 1000 eiro sanāk, ja strādā vairāk par vienu maiņu.

"Jārēķinās ar to, ka fiziski jābūt izturīgam. Jo ražotne ir ražotne, un jāsaprot, ka te sievietes, meitenes nesēž pie kaut kāda galda – viņi ir visu dienu uz kājām. (..) Cehos ir maksimums +10..12 grādi," stāstīja uzņēmumā.

Tātad auksti, smagi un alga zem vidējās valstī. Varbūt ir kādi to visu kompensējoši labumi, piemēram, apmaksāts baseina apmeklējums vai pusdienas? "Nav. Mums ir pārāk daudz darbinieku, lai to visu nodrošinātu. Mums ir pāri par divsimt darbiniekiem. Lai to visu nodrošinātu, tur,  es nezinu…" sacīja uzņēmuma pārstāve.

Veselības apdrošināšanas polise gan ir, bet pēc nostrādāta pusgada, un noprotams, ka polise ne pārāk plaša. Nav arī kolektīva saliedēšanas pasākumu.

Jaunākie dati par 2022. gadu liecina, ka šis uzņēmums ar aptuveni 22 miljonu eiro apgrozījumu ir nopelnījis pusmiljonu eiro, gadu iepriekš pat tuvu miljonam.

Ko piedāvā jauniešos ieinteresētie?

LTV uzrunāja arī citus darba devējus, vaicājot par darbinieku, īpaši jaunās paaudzes piesaistīšanu.

Veikalu tīkls "Rimi" vasarās nodarbina arī jauniešus, kas mācās vēl skolā. "Viņi redz izaugsmes potenciālu tieši tādā uzņēmumā kā mums, jo mums šīs iespējas ir ļoti daudz. Manuprāt, ja skatās kopumā profesijas, tad mums kā uzņēmumā ir pieejamas vairāk nekā 300 dažāda veida profesijas un amati. Tas nozīmē, ka izaugsmes iespējas izvēlēties ir milzīgas," stāstīja "Rimi Latvija" pārstāve Inga Bite.

"Rimi Latvija" pārstāve Inga Bite
"Rimi Latvija" pārstāve Inga Bite

Tas der jauniešiem, kuriem patīk mainība un dažādība. 24 gadus vecā Edija nomainījusi jau vairākas vakances "Rimi": sākusi kā pārdevēja palīdze, tagad strādā birojā par veikalu pieprasījuma plānošanas speciālisti. 

"Kādreiz man likās, ka man enerģisks darbs piestāv, ka tas ir vissvarīgākais, varētu bezmaz vai visu savu dzīvi strādāt veikalā. Man ļoti patīk darbs ar cilvēkiem. Bet šobrīd es esmu savas domas mainījusi – man labāk patīk, ka es strādāju ar galvu. Ka es varu plānot savu laiku bišķīt vairāk, man ir brīvdienas brīvas. Kādreiz veikalā tu tik brīvi to nevarēji dabūt," pastāstīja Edija.

Par galveno bonusu uzskata darbavietas mikroklimatu: "Es zinu, ka būs kolēģis, ka mēs varēsim pasmieties, tējas pauzes. Un tas vienkārši mudina strādāt vairāk. Un, ja tu kaut ko nezināsi, tev vienmēr ofisā būs kāds kolēģis, kuram pajautāt."

"Rimi" tīklā strādājošā Edija
"Rimi" tīklā strādājošā Edija

Daudznozaru tehnoloģiju uzņēmumā "Draugiem Group", kura viens no pazīstamākajiem zīmoliem ir "Printful", par darbinieku piesaisti īpaši piedomā.

""Draugiem Group" uzņēmumos mēs esam ieviesuši visus iespējamos labbūtības risinājumus, kas ir fleksibls darba laiks, apmaksātas pusdienas, veselības apdrošināšana. Visi iespējamie bonusi, kādi jau ir daudzos, daudzos citos uzņēmumos, jo skaidrs, ka visi ir sapratuši, ka bez tā šodien vienkārši vairs nevar eksistēt," sacīja "Draugiem Group" pārstāvis Jānis Palkavnieks.

Uzņēmums arī katru darbinieku novērtēt kā cilvēku, kuram ir savas vajadzības, vēlmes, kas var atšķirties gan paaudžu vidū, gan individuāli.

"Visam pāri stāv cilvēcība. Piemēram, cilvēkam ir jāaizved bērns uz dejošanu vai uz dārziņu, vai uz poliklīniku. Kādas man ir tiesības kā darba devējam teikt: nē, tu darba laikā to nevari darīt. Kāds no tā labums? Tas, ka viņš būs nervozs darba laikā un uzskatīs savu darba devēju par kretīnu? Bet, ja tu ar cilvēcību izturies pret saviem komandas biedriem, (..) viņš būs lojālāks un produktīvāks pret tevi. Gaužām vienkārši," skaidroja Palkavnieks.

"Draugiem Group" pārstāvis Jānis Palkavnieks
"Draugiem Group" pārstāvis Jānis Palkavnieks

Viņš arī zināja stāstīt, ka jaunieši mēdz nesaprast, kāpēc uz darbu jānāk uz ļoti noteiktu laiku vai kāpēc jāatrodas birojā, ja darbu var izdarīt attālināti. "Viņam neder skaidrojums, "tāpēc, ka es tā teicu". Un, paldies Dievam, viņiem tas neder, jo

viņi parāda: hei, es te arī esmu, es neesmu kāda skrūvīte no visa šī lielā mehānisma, es esmu šeit cilvēks, mēs strādājam cilvēku komandā, vienkārši izturies pret mani kā pret cilvēku," komentēja Palkavnieks.

Svarīgas esot arī vērtības un vēlme darīt ko jēdzīgu. Starp vērtībām ir arī cilvēktiesības, ka nedalot cilvēkus arī pēc seksuālās orientācijas. Par to liecina varavīksnes karogs pie uzņēmuma ieejas.

Pielāgotu pieeju novērtē "Draugiem Group" tekstu autore Elizabete: "Tu vari sākt jebkurā laikā no 8 līdz 11. Es esmu cilvēks, kam patīk strādāt no rīta, tāpēc es sāku bišķiņ agrāk. Mums ir septiņu stundu darba diena, nevis astoņu, kas ir diezgan inovatīva lieta. Tā kā mēs strādājam bišķiņ mazāk, bet tai pašā laikā produktīvāk." Viņa novērtē arī robežu starp darba un privāto dzīvi ievērošanu.

"Draugiem Group" tekstu autore Elizabete
"Draugiem Group" tekstu autore Elizabete

Arī aviokompānijai "airBaltic" līdzās darba algai ir plašs bonusu spektrs, ko cenšas personalizēt.

"Mēs arī sadarbojamies ar uzņēmumu "Stebby", kas nodrošina labbūtības programmu, kas ir ļoti fleksibla savā ziņā, jo darbinieki var paši izvēlēties, vai viņi grib lielāku apdrošināšanas segumu, vai, piemēram, viņi grib šos līdzekļus izmantot caur "Stebby" programmas sporta nodarbībām, dažādiem medicīnas pakalpojumiem, masāžām un savas labsajūtas uzlabošanai," pastāstīja "airBaltic" vecākā viceprezidente personāla vadības jautājumos Alīna Aronberga.

Jauniešiem esot būtiski attīstīties un iegūt papildu kvalifikācijas. "Ļoti plašas kvalifikācijas iespējas uzreiz pēc vidusskolas: sākot ar pilotu akadēmiju, kur tiek uzņemti studenti pēc vidusskolas beigšanas, arī stjuartu darbu mēs apmācam bez augstākās izglītības sākotnējām prasībām, arī mehāniķu darbu," stāstīja Aronberga.

Pieejami arī citi kursi, piemēram, apmācības "Excel", projektu vadībā, emocionālā inteliģencē, arī līderības attīstības programma.

Jauniešiem svarīga ir iespēja strādāt attālināti un brīvākā režīmā. Pilotēt lidmašīnas vai kā stjuartam apkalpot klientus attālināti nevar, bet biroja darbinieki gan drīkst strādāt arī attālināti.

Līdzīgi, kā minēts iepriekš, būtisks ir privātās dzīves un darba balanss. "Tā ir būtiska prasība, un, es domāju – tā stiprā puse, kas ir jaunajai paaudzei. (..) Un es ļoti ceru, ka tas arī mainīs darba vides ieradumus. Mēs ļoti daudz un bieži runājam par izdegšanu, ka tieši jaunā paaudze ienesīs prakses, kas šo mazinās," pauda "airBaltic" pārstāve.

 

Darba sludinājumos prasa zināt krievu valodu

Vēl viena problēma, kas ir specifiska Latvijai, – liels krievvalodīgo īpatsvars un ievērojama krievu valodas aprite. To var manīt arī darba sludinājumos, kuros viena no prasībām joprojām ir krievu valodas zināšanas. Uzņēmēji to pamato ar vajadzību šajā valodā apkalpot klientus. Tomēr daudzi jaunieši krievu valodā runā maz vai pat nemaz.

Kompānija "Lat Shipbuilding" meklē personāla vadītāju, prasot "teicamas latviešu un krievu valodu zināšanas, angļu valodas zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību".

Kompānijai "Xfuture" vajag darbinieku digitālā mārketinga jomā ar valodu zināšanām: latviešu, krievu, angļu.

Uzņēmums "Genius Solution", kas nodarbojas ar autovadītāju piesaisti un atlasi transporta firmām, prasa zināt latviešu un arī krievu. "Tā ir viena no prasībām, jo mums arī klienti ir, kuri nezina latviešu valodu, un ar viņiem ir jārunā krievu valodā," skaidroja uzņēmumā.

Bez krievu valodas zināšanām neiztikt arī tiem, kas gribētu strādā veikalu ķēdes "Drogas" birojā par administratoru. "Tad jums ir jāmeklē kāds cits darbs, kur tā nav nepieciešama. Jā, šeit vienkārši ir klientu apkalpošana katru dienu, un tā ir ļoti būtiska," skaidroja uzņēmuma pārstāve.

Ko nosaka Darba likums:

  • "Darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai."
  • "Darba līgumā neietver noteikumus par svešvalodas prasmi, ja tā nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai."
  • "Darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos."

Saeimas pozīcijā un arī opozīcijā izskan vēlme stiprināt latviešu valodas pozīcijas, ko varētu darīt ar grozījumiem Darba likumā. "Es domāju – tāda situācija absolūti nav pieņemama, ka jaunietim, kurš uzsāk darba gaitas, nepamatoti prasa krievu valodas zināšanas," pauda Saeimas deputāte Ramona Petraviča ("Latvija pirmajā vietā").

Kā noprotams, mērķis ir mazināt krievu valodas prasīšanu, bet nevērsties pret angļu valodu.

Vienīgi Saeimas opozīcijas partija "Stabilitātei!" nesaskata nepieciešamību pēc izmaiņām. "Es nosaukšu tādu ciparu, kas patīk visiem latviešiem – 30% no Latvijas iedzīvotājiem ir krieviski runājošie. Protams, skaidra lieta, ka man kā uzņēmējam ir pienākums apmierināt jebkuru pircēju, jebkuru klientu, jebkuru patērētāju tā, lai viņš vienkārši būtu sajūsmā par manu pakalpojumu un viņam būtu motivācija atgriezties," pamatoja partijas "Stabilitātei!" Saeimas frakcijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti