ĪSUMĀ:
- Martā strauji saruka banku akciju cenas, vienlaicīgi sāka pieaugt zelta cena.
- Zelta cenu ietekmējošie faktori ir vairāki, tostarp inflācija un dažādi satricinājumi.
- Zelta pārdevējs: Šobrīd investēšana zeltā ir uzņēmusi apgriezienus.
- Populārākais svars ir 1 unce – gan stieņiem, gan monētām, bieži izvēlas arī mazākas vienības.
- Svarīga ir drošība – zelta pircējam nevajag stāstīt, ka viņam ir zelts.
- Tāpat svarīgi zeltu glabāt drošā vietā, bet ne mazāk būtiski ir atcerēties, kur tas paslēpts.
"Pēdējā gada laikā būtiski pieaugusi zelta cena un tā tuvojas vēsturiskajam maksimumam. Un tur atrodas jau kādu laiku," "Swedbank" Finanšu tirgus daļas Investīciju jomas vadītājs Oļegs Jemeljanovs uzsvēra, ka martā banku akciju cenas, it īpaši ASV, sāka strauji mazināties un vienlaicīgi sāka pieaugt zelta cena.
"Šī kolerācija vēlreiz spilgti norādīja, ka, lai gan zeltu cilvēki diezgan bieži uzskata par alternatīvu, netradicionālu ieguldījumu, bet, tiklīdz parādās problēmas finanšu jomā vai vēlas pasargāt savus ieguldījumus no inflācijas, pieprasījums pēc zelta pieaug un arī cena kāpj. Tiklīdz normalizējas situācija, interese pakāpeniski samazinās."
"Luminor" Aktīvu pārvaldes un pensiju daļas vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš skaidroja, ka zelta cenu ietekmējošie faktori ir vairāki. Jau minētā inflācija, procentu likmes, bet viens no būtiskākajiem ir dažādi satricinājumi. Pēdējos gados tie ir bijuši vairāki – pandēmija, Krievijas sāktais karš Ukrainā un pēdējais ir problēmas ASV reģionālajās bankās.
"Ir epizodes, kad zelta cena kustas ļoti strauji, un var būt gadu desmiti, kad cena var iestrēgt šaurākā diapazonā un pat kristies. Ja skatāmies no astoņdesmitajiem gadiem līdz divtūkstošo gadu sākumam, tad šajā laikā 20–30 gadus zelta cena lēnā solītī gāja uz leju. Tuvojoties globālajai finanšu krīzei un divtūkstošo gadu sākumā, kad bija attīstības valstu izejvielu bums, tad arī zelta vērtība atdzīvojās. Pēc tam jau finanšu krīzes laikā bija pāris gadi, kad centrālās bankas samazināja likmes un globāli bija neskaidrība, kas notiks ar finanšu tirgiem," stāstīja Krūmiņš.
Šis periods zelta cenai bija izcils, un tika sasniegti jauni rekordi, katru gadu palielinoties vairākas reizes. Šobrīd zelta cena atkal ir pakāpusies.
"Zelts šobrīd maksā ap 2050 dolāriem [uncē]. Šajā līmenī zelta cena atgriezusies jau trešo reizi. Pēdējo reizi tā tādā bija 2020. gada sākumā," norādīja bankas pārstāvis.
Krūmiņš teica, ka zelts savā ziņā ir kā barometrs tam, ko cilvēki domā par nestabilitāti un sagaidāmo naudas vērtību. Tāpēc pēc lieliem zelta cenas kāpumiem var būt arī lieli kritumi.
"20–30% kritums zelta cenai gada laikā, pēc vēsturiskiem datiem skatoties, tas ir pilnīgi reāli," teica komercbankas eksperts.
"Investoru kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks stāstīja, ka investēšana zeltā ir viens no vēsturē ilgstošāk pastāvējušajiem investīciju veidiem un tas ilgtermiņā saglabā savu pirktspēju. Peisenieks uzsvēra, ka zelts kopumā ir emocionāls investīciju jeb līdzekļu uzglabāšanas veids, kuram parasti lielāka uzmanība tiek pievērsta dažādās krīzes un drošības nestabilitātes brīžos. Bet kā un kur zeltu iegādāties?
"No sākuma ir jāsaprot primārais mērķis, kāpēc mēs pērkam zeltu. Ja zeltu pērkam ar domu, lai spekulētu uz cenas pieaugumu, tad to var pirkt caur finanšu instrumentiem jeb pie brokera vai bankā nopirkt biržā tirgotu fondu, kurš atspoguļos zelta cenu. Ja mērķis ir apdrošināties pret kopējo finanšu sistēmas risku, tad tas būs fiziskais zelts. Es gribu pieminēt, ka ir liela daļa zelta investoru, kuri principiāli uzskata, ka tikai fiziskais zelts ir investīcijas zeltā un pārējais ir tikai papīrīši. Ja gribas fizisko zeltu, tad tiešām jāpadomā par to, kur to glabāsi. Jārēķinās, ka, tiklīdz zeltu pirki par lielākām summām, par to būs jāziņo, jādeklarē šo līdzekļu izcelsme. Nevajadzētu domāt, ka, pērkot zeltu, varēs "nobēdzināt" kādu netīras izcelsmes naudu," norādīja Peisenieks.
Firmā "Tavex Latvia" zeltu gan monētās, gan stieņos iegādājas un pārdod fiziskās personas, privāti investori. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Arhipenko stāstīja, ka šobrīd investēšana zeltā ir uzņēmusi apgriezienus.
"Protams, populārākais svars ir viena unce – gan stieņiem, gan monētām. Bieži izvēlas arī mazākas vienības – 10, 20 grami. Vai pat pērk pa vienam gramam zelta stieņus. No drošības viedokļa galvenais ir klusēšana, un nevienam nevajag stāstīt, ka tev ir šāda veida zelts. Par glabāšanu katram jāizlemj pašam. Tomēr zelts ir īpašs ar to, ka pie ļoti maza izmēra monētai vai stienim ir liela vērtība. Vienas unces monēta pēc izmēra ir ļoti tuva divu eiro monētai, bet vērtība ir tuvu 2000 eiro. Divu eiro monētu droši vien ir iespējams izdomāt, kā glabāt tā, lai tas būtu maksimāli droši," teica Arhipenko.
Galvenais zeltu paglabāt tā, lai pēc laika pats atceries, kur tas paslēpts.
