Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 1,9%, eksportētajai produkcijai – par 3,8%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājās par 3,9%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 3,7%.
Ražotāju cenu līmeni gada laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā; elektroenerģijas tirdzniecībā, gāzes apgādē un siltumapgādē, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā. Tikmēr paaugstinoša ietekme bija cenu pieaugumam vairāku pārtikas produktu ražošanā.
Savukārt šā gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 2%, bet eksportētajai produkcijai cenu līmenis nemainījās.
Uzziņai:
- Šogad informāciju par ražotāju cenām rūpniecībā sniedz ap 600 uzņēmumu.
- Ražotāju cenu indeksa rūpniecībā aprēķinos papildus izmanto arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātos tarifus atsevišķiem pakalpojumiem un uzņēmumiem.
- Indeksa aprēķinos tiek izmantotas ap 2,5 tūkstošiem cenu, no tām ap 1,4 tūkstoši par vietējā tirgū un 1,1 tūkstotis par eksporta tirgos realizēto produkciju un rūpnieciskajiem pakalpojumiem.
Eksportam uz eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis samazinājās par 0,1%, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis palielinājās par 0,1%.
Paaugstinoša ietekme uz kopējo ražotāju cenu līmeni mēneša laikā bija elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarei, kur nozīmīgākā paaugstinošā ietekme bija tarifu izmaiņām elektrības sadalē un apgādē.
