ĪSUMĀ:
- Ekonomists: Sadarbība ar Krieviju ienes ne vairāk par 2% no IKP.
- 7 gadu laikā līdz 2021. gadam tranzītpakalpojumi Krievijai un Baltkrievijai samazinājās par 60%.
- Ekonomists: Biznesa saišu saraušana ar Krieviju varētu skart 20 000 strādājošo.
- Bezdarbs augtu, bet daudzās nozarēs trūkst darbinieku – jautājums par mobilitāti un pārkvalificēšanu.
- Labklājības ministrs: Aplēses par zaudējumiem no tranzīta slēgšanas vēl nav.
- Ministrs: Tas būtu jāvērtē kopā VID, EM, nozarei.
- Finanšu ministrs jau iepriekš paudis bažas par nodokļu ieņēmumiem.
- Tikmēr premjere aicina uzņēmējus pārorientēties uz citiem tirgiem, sola valdības palīdzību.
Pēdējās dienās aizvien skaļāka kļūst sabiedrības balss, aicinot politiķus pieņemt straujus lēmumus, liegt jelkādas biznesa attiecības ar agresorvalsti Krieviju. Izskan aicinājumi nogriezt darījumus kā ar nazi, aizliedzot kravu pārvadājumus.
Cik lielu pienesumu Latvijas ekonomikai dod Krievija?
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka Krievijas ietekme uz mūsu ekonomiku sarūk. Vēl 2015. gadā pa dzelzceļu tika pārvadāti 50 miljoni tonnu kravu, kuru galamērķis bija Krievija, pērn – 15 miljoni tonnu, bet šis gads sācies ar pārvadāto kravu krituma turpinājumu.
"Šobrīd Latvijas iekšzemes kopprodukts būs virs 40 miljardiem eiro, budžets mums ir 15–16 miljardi (kā mēs mērām – vai tikai valsts, vai ar pašvaldībām un visiem valsts uzņēmumiem kopā), un pienesums ekonomikā no sadarbības ar Krieviju, kas varētu būt 400 līdz 600 miljoni, šobrīd nepārsniedz divus procentus no IKP. Tā kā, no vienas puses, liels cipars, no otras puses, ja mēs saliekam pa pārējām vērtībām, nemaz tik daudz vairs nav," pauda Āboliņš.
Arī Latvijas Bankas dati rāda, ka septiņu gadu laikā līdz 2021. gadam tranzītpakalpojumi Krievijai un Baltkrievijai samazinājās par 60%.
Šāda tendence turpinās, piemēram, Ventspils ostas termināļos pēdējā gada laikā pārkrauto kravu apjoms sarucis par trešdaļu.
Ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka kravu aizliegšana būs politiska izšķiršanās.
Bizness ar Krieviju samazinās gadu no gada, un tas vairs nav ilgtermiņa bizness, ir jāpārorientējas uz citiem tirgiem.
"Protams, jebkuri lēmumi, teiksim, atteikties vai ekonomisko sadarbību mazināt, tas kaut ko mums maksās, bet, nu, šis karš jau mums ir kaut ko maksājis inflācijas formātā, gan jācer, ka vairāk kādā citā formātā nemaksās, tāpēc tas tomēr ir drošības jautājums," norādīja Āboliņš.
Kā biznesa saraušana ar Krieviju var ietekmēt nodarbinātību?
Āboliņš teica, ka no 800 000 nodarbināto tas skartu līdz 20 000 cilvēku, ieskaitot tranzīta jomā, dzelzceļa pārvadājumos un citās jomās strādājošos.
Bezdarbs pieaugtu, tas būtu sāpīgi, bet daudzās nozarēs pašlaik trūkst darbinieku, līdz ar to, iespējams, atrast darbu nebūtu lielu problēmu.
Bet pastāv jautājums – vai tie cilvēki, kas zaudētu darbu, atrodas reģionā, kur ir pieprasījums pēc darbaspēka, piemēram, Daugavpilī vai Ventspilī. Otrs jautājums ir par prasmēm un darba samaksu.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) atzina, ka aplēses par to, kādi varētu būt zaudējumi no tranzīta slēgšanas, vēl nav.
"Vai mēs to vieni paši varam apkopot – tas ir jautājums. Visdrīzāk tas ir kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu, arī Ekonomikas ministrijai, visiem jāvērtē kopumā, katrā nozarē ir ietekme. Es neesmu gaišreģis, kurš mēģinās kaut kādā veidā saprast, cik tas varētu būt.
Mums nav bijis šobrīd tāds uzdevums, līdz ar to – tikko būs uzdevums, darīsim," sacīja Augulis.
Savukārt intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" Augulis atzina, ka nav zināmi dati par nodarbināto skaitu tranzīta nozarē.
"Katrā ziņā, manuprāt, ietekme būs no šādām darbībām, ja mēs to darīsim nesaskaņoti ar Eiropas Savienību," sacīja Augulis. Kopumā gan viņš pieļāva šāda lēmuma pieņemšanu, tad gan būtu nepieciešams laiks tranzīta jomas uzņēmējiem un ostām pārorientēties.
"Bet vienīgā iespēja, kā šādā veidā gūt atbalstu, lai uzņēmēji šeit turpinātu strādāt, lai nodarbinātu mūsu iedzīvotājus, lai mums būtu valstij ienākumi, ir valsts atbalsts," sacīja Augulis, piebilstot, ka būtu svarīga arī ES iesaiste šajā jautājumā.
Tāpat jādomā, kas notiks arī ar nodokļu ieņēmumiem, ja tiks pieņemti drastiski lēmumi. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") jau paudis bažas par to, vai, samazinoties inflācijai, valsts nodokļu ieņēmumi izpildīsies tādā apmērā, kā plānots. Finanšu ministrija jau samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozi. Iepriekš tika lēsts, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad palielināsies par 2,4%, bet tagad šī prognoze pazeminājusies uz 1,4%. Finanšu ministru arī uztrauc tas, ka samazinās inflācijas skaitļi un varam tuvoties deflācijai. Ja tranzīts tiktu pārtraukts, varam nonākt lielākos mīnusos.
Tikmēr premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības" aicina uzņēmējus pārorientēties uz citu valstu tirgiem, solot valdības palīdzību, taču jāatceras, ka tas nav vienas dienas un ne pat viena gada jautājums.
