Krāpšana investīciju platformās līdz šim krāpniekiem izrādījies ienesīgākais krāpšanu veids. Salīdzinoši apkrāpto skaits nav liels – deviņos mēnešos par krāpšanu ziņojuši 255 iedzīvotāji. Tāpēc, jo lielāka šķiet summa, kas viņiem visiem kopā izkrāpta – nepilni 2,5 miljoni eiro.
"Reizēm tās ieguldītās summas ir tik fenomenāli lielas. Un tas vienmēr negatīvi reizēm spēj pārsteigt.
Tas krāpnieks ir tik prasmīgs, ka viņš spēj savos nagos ievilināt un pārliecināt cilvēku atdot visu savu īpašumu, visus savus uzkrājumus,"
stāstīja Valsts policijas (VP) Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs.
Viltus investīciju platformās statistiski biežāk iekrīt jaunieši, uzķeroties uz solījumiem par labu peļņu.
"Mežonīga atdeve, lieli procenti. Un jūs nolemjat, jā, labi, es pamēģināšu ar simt eiro. Viņi tādi lieliski. Jūs ielieciet simts eiro, un pēc divām trīs dienām jums ir 150 eiro. Nevar būt. Un viņi saka, – nu, varbūt jūs gribat palielināt," stāstīja tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš.
Viņš norādīja, ka krāpnieki šādi kāpina solīto peļņu un neļauj apstāties. Cilvēki krāpniekiem pārskaita naudu.
VP apstiprināja – investīciju krāpšanās iesaistīti lieli resursi, lai cilvēku pārliecinātu turpināt ieguldīt. "Tiek zīmēti viltus grafiki, jūs tādā veidā pārliecinot, ka jūs ejat tikai plusā uz augšu, lai gan patiesībā jūs visu laiku esat mīnusā uz leju," klāstīja Filatovs.
"Atcerieties, ka viņi ies tālāk. Jūs pārskaitīsiet 2000, prasīsiet, kur ir mana nauda. Viņi izdomās kaut ko jaunu. Uzradīsies advokāts, kurš teiks, ak, tie taču bija krāpnieki, es varu piedzīt visu summu, bet jums būs jāsamaksā 1000 par maniem pakalpojumiem. Tad viņam pārskaitām 1000. Pēc tam uzradās vēl kaut kāds cits cilvēks, kurš, izrādās, visu to shēmu ir sapratis un tad viņam ir jāpārskaita.
Viņi nekad neapstāsies, atcerieties to – viņi nevar apstāties. Viņi apstāsies tikai tad, kad jūs apstāsities," norādīja Strazdiņš.
"Mums ir bijuši arī gadījumi, kad cilvēks veic investīcijas divu gadu garumā. Tik ļoti viņš uzticas krāpniekam, ka viņš investē, investē, investē. Investē, līdz naudas vairs nav. Aizdevumus neviens vairs nedod. Īpašumi pārdoti un vairs nav, kur investēt. Krāpnieks vienkārši pārtrauc šo komunikāciju," teica Filatovs.
Viens no brīdinājuma signāliem par to, ka darījums varētu būt krāpniecība, ir solījums gūt lielu peļņu.
Finanšu nozares asociācija iesaka – pirms katra ieguldījuma pārbaudīt uzņēmumu, ar kuru gribat sadarboties.
"Tiktāl, ciktāl runājam par ieguldījumu krāpšanām, tātad vērtējam pakalpojumu sniedzēju, pārliecinieties, vai viņš ir licencēts. Droši varam zvanīt Latvijas Bankai, uzjautāt, ja šaubāmies. Un ieguldām tikai tad, ja mēs apzināmies, ka šis pakalpojumu sniedzējs tātad ir legāls un tiešām sasniedzams," skaidroja Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa.
