Lielākā daļa uzņēmumu iesniegusi gada pārskatus par pagājušo gadu, un kompānija "Lursoft" apkopojusi pagājušajā gadā visvairāk nopelnījušos.
Ja skatās pa nozarēm, skaitot uzņēmumu peļņu kopā, pērn pati pelnošākā Latvijā bijusi apstrādes rūpniecība. Vienīgi tur visu uzņēmumu kopējā peļņa pārsniegusi miljardu.
Seko lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, kur kompāniju peļņa pārsniegusi 900 miljonus. Nedaudz zemāka kopējā uzņēmumu peļņa – tirdzniecībā. Tai seko nekustamā īpašuma joma ar teju 400 miljonu peļņu.
Līdzīga kopējā peļņa arī finanšu un apdrošināšanas pakalpojumos. Šeit gan jāpiemin, ka ne šajā sarakstā, ne arī tālāk uzskaitīto uzņēmumu vidū nebūs banku. Tās savu atšķirīgo finanšu pārskatu dēļ šādos topos iekļaut nevar, lai arī, piemēram, to peļņa arī mērāma miljonos.
Turpinot ar konkrētiem uzņēmumiem. Pagājušajā gadā TOP3 lielākie pelnītāji Latvijā bija: "Latvijas valsts meži" ar 242 miljonu peļņu. Tālāk – vēl viens valstij piederošs "milzis" – "Latvenergo". Bet trešajā vietā – privātais uzņēmums – "Mikrotīkls", kuram līdz lielākajiem valsts uzņēmumiem peļņas ziņā ir, kur tiekties.
Īpaši labi pērn klājies mežu un kokrūpniecības nozarei. No TOP50 pagājušā gada labākajiem pelnītājiem 12 bijuši tieši šīs nozares pārstāvji.
Bez "Latvijas Valsts mežiem" liela peļņa pērn bijusi uzņēmumam "Kronospan Riga", kas nopelnīja 66 miljonus, "SCA Latvijas meži" peļņa sasniedza 31 miljonu, bet "Latvijas finiera" – ap 30 miljoniem eiro.
"Var izskaidrot, ka nozare faktiski atguvusies. Acīmredzot koksnes cenas ir ar augstāku vērtību un līdz ar to šie peļņas rādītāji ir labāki," skaidroja "Lursoft IT" valdes locekle Daiga Kiopa.
"Cenas būtiski cēlās, un attiecīgi tie, kam bija resursi, kas spēj piedāvāt šo resursu pie paaugstinātām cenām, arī diezgan labi nopelnīja," piebilda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Peļņas ziņā starp līderiem, kā tas ierasts arī citus gadus, pērn bija vairāki mazumtirgotāji. Tai skaitā "Maxima" ar 31 miljona eiro peļņu, "Rimi" ar 27 miljoniem eiro. "Ikea" Latvijā nopelnījis 17 miljonus eiro, līdzīgi arī "Depo", bet "Top" veikalu ķēde – ap 12 miljoniem eiro.
Pagājušajā gadā strauji pieauga arī energoresursu cenas. Tas nopelnīt ļāva arī vairākiem enerģijas uzņēmumiem. Piemēram, jau minētajam "Latvenergo". Arī "Latvijas gāze" pērn bijusi starp pelnošākajām kompānijām. No degvielas tirgotājiem lielākā peļņa bijusi "Nestei".
Šogad situācija varētu būt citāda, uzskata eksperti. Iespējas nopelnīt šādos joprojām augstas inflācijas apstākļos ir uzņēmumiem, kas sev pieaugušos izdevumus var pārnest uz gala patērētāju. Savukārt tiem, kas aktīvi darbojas eksporta tirgos, šis gads peļņas ziņā varētu būt sarežģīts.
"Ir vesela rinda produktu, kurus mums neatkarīgi no tā, cik tas maksā, nākas lietot. Tie ir telekomunikāciju pakalpojumi, tie ir pārtikas produkti.
Mums kā klientiem, patērētājiem, nekas cits neatliek, kā pielāgoties šai situācijai un maksāt vairāk," skaidroja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.
"Daudzos sektoros, kur mēs redzam sarežģījumus eksporta tirgos, – būvniecībā, tranzīta sektorā, tai skaitā arī kokrūpniekiem –, tur šie rādītāji nebūs tik labi," lēsa "SEB bankas" ekonomists.
