Latvijas Banka samazina šā gada inflācijas prognozi līdz 8,5%; ekonomikas izaugsmi lēš straujāku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijas Banka samazinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023. gadam no 10% līdz 8,5% un paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 0,5% līdz 1,2%, informēja centrālajā bankā.

Latvijas Bankas ekonomisti lēš, ka inflācija 2024. gadā būs 2,4%, bet 2025. gadā – 3%. 2023. gada marta prognoze bija attiecīgi 2,7% un 2,6%. 

Salīdzinājumā ar marta prognozi gaidāms nedaudz lēnāks IKP kāpums 2024. gadā – 3,1% (martā prognozēts 3,7% pieaugums). IKP pieauguma prognoze 2025. gadam ir 3,5% (marta prognoze – 3,3%).

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula par prognozēm
00:00 / 02:56
Lejuplādēt

Ietekmē energoresursu cenu kritums

Latvijas Bankā norādīja: kopš iepriekšējām prognozēm pasaules vadošās centrālās bankas, reaģējot uz augsto inflāciju, turpināja paaugstināt procentu likmes.

Inflācija eirozonā ir bijusi noturīgāka, nekā iepriekš gaidīts, pat neraugoties uz šajā gadā vērojamo enerģijas cenu kritumu un to, ka turpina mazināties piegādes ķēžu traucējumi. Enerģijas un pārtikas cenām pasaulē sarūkot, gaidāms, ka kopējā inflācija eirozonā turpinās sarukt. Tomēr pamatinflācija (neietverot pārtikas un enerģijas cenas) būs noturīgāka līdz ar darbaspēka izmaksu kāpumu un spēcīgu pieprasījumu pakalpojumu sektorā.

Ņemot vērā ilgstošo augstas inflācijas spiedienu, Eiropas Centrālās banka (ECB) ir lēmusi turpināt paaugstināt procentu likmes – gan maijā, gan jūnijā par 25 bāzes punktiem. ECB turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī, lai laikus panāktu inflācijas atbilstību 2% vidējā termiņa mērķrādītājam, un tiks noturētas šajā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams.

Kā norādīja Latvijas Bankā, inflācijas mazināšanos Latvijā nosaka straujš energoresursu cenu sarukums, un globālās energoresursu cenas gaidāmas zemākas, nekā tika iepriekš lēsts.

Gada inflācija Latvijā turpina katru mēnesi sarukt – no augstākas par 20% šā gada sākumā līdz 12,3% maijā, un otrajā pusgadā Latvijā paredzama viencipara inflācija.

Līdz ar globālo enerģijas cenu kritumu mazinās arī elektroenerģijas cenas un administratīvi regulētie tarifi siltumenerģijai un ūdens apgādei Latvijā. Zemāki dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām atspoguļo arī konkurences pieaugumu Latvijas dabasgāzes tirgū. Ar jūliju mājsaimniecībām stāsies spēkā augstāki pārvades un sadales pakalpojumu tarifi elektroenerģijai, bet tie nemaina skatījumu uz inflāciju, jo kā paredzami tika iekļauti jau iepriekšējās prognozēs.

Augošo algu ietekme uz inflāciju

Iepriekš pieredzētā augstā inflācija un saspringts darba tirgus, kas palielina darbinieku iespējas vienoties ar darba devējiem par algu palielināšanu, atspoguļojas straujākā algu kāpumā.

Latvijas Bankā atzīmēja, ka zemā bezdarba apstākļos darba ņēmējiem ir priekšrocība prasīt algu pieaugumu, lai uzturētu savu pirktspēju.

Enerģijas izmaksu sloga mazināšanās uzņēmējiem ļauj palielināt atalgojumu pieprasītiem darbiniekiem. Algas 1. ceturksnī jau pieauga par 12%, gan atspoguļojot minimālās algas palielināšanu, gan daļēji kompensējot inflācijas ietekmi.

Saspringtais darba tirgus palielina risku, ka inflācija saglabāsies augstāka un izaugsme – zemāka. Līdzšinējās algu pārmaiņas iepriekš pieredzētās augstās inflācijas apstākļos kopā ar mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā pieejamu atbalstu uzturēs mājsaimniecību pirktspēju.

Tomēr pieaug inflācijas otrās kārtas riski – ja darbinieki pieprasa lielāku algu, lai kompensētu inflāciju, balstoties uz augstas inflācijas gaidām, un uzņēmēji kompensē straujo darbaspēka izmaksu pieaugumu ar cenu palielināšanu, inflācija var saglabāties augstāka par vēlamo ilgāku laiku. Šāda algu–cenu spirāle, kas nav Latvijas Bankas prognožu bāzes scenārijs, būtiski kaitētu konkurētspējai un tautsaimniecībai kopumā.

Pašlaik inflācijas gaidas mazinās un valsts atbalsts paredzēts mērķētāks, kas svarīgi, lai nekurinātu inflāciju. Paredzot mazākus valsts atbalsta izdevumus un lielāku ekonomisko aktivitāti, vispārējās valdības budžeta deficīts no 3,8% no IKP 2023. gadā pakāpeniski mazināsies turpmākajos gados. Tiesa, prognožu bāzes scenārijā ietvertais algu pieaugums liek paaugstināt pamatinflācijas prognozi šim gadam uz 8,2% (marta prognoze – 7,7%), un saspringtais darba tirgus nosaka, ka tā saglabāsies virs 4% vidējā termiņā.

Patēriņa pieaugums būs ierobežotāks

Latvijas Bankā atzīmēja, ka tautsaimniecības izaugsme krīzes laikā pārspēja gaidīto. Tas vienlaikus ar nedaudz mainītu skatījumu uz šā gada norisēm nosaka 2023. gada IKP izaugsmes prognozes paaugstināšanu līdz 1,2%.

2022. gada nogales pārsteidzoši sparīgais privātais patēriņš un labāka izaugsme gada sākumā, īpaši investīciju kāpuma dēļ, mainīja skatījumu uz šā gada norisēm.

Uzkrājumus izmantojot pirkumiem agrāk, nekā prognozēts, patēriņa pieaugums tuvākajos ceturkšņos būs ierobežotāks. Straujāks patēriņa kāpums aizsāksies vien 2024. gadā mērenākas inflācijas apstākļos, un 2024.–2025. gadā paātrināsies arī Latvijas tautsaimniecības izaugsme.

Pašlaik vērojama enerģijas un citu resursu izmaksu normalizēšanās, tomēr investīciju pieaugumu bremzēs nenoteiktība reģionā un augošās aizņēmumu izmaksas. Nenoteiktības apstākļos Eiropas Savienības fondu finansējuma loma palielinās, tomēr plānu realizācija līdz šim kavējas.

Latvijas tautsaimniecības izaugsmi ierobežo arī pieprasījuma prognozes galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, īpaši Igaunijā un Lietuvā, piebilda Latvijas Bankā.

KONTEKSTS:

Latvijas IKP 2022. gadā palielinājās par 2% salīdzinājumā ar 2021. gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 39,1 miljards eiro. Savukārt 2021. gadā Latvijas IKP palielinājās par 4,8% salīdzinājumā ar 2020. gadu. IKP faktiskajās cenās 2021. gadā bija 32,9 miljardi eiro. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti