Naski krāpnieki
Viens risinājums ir paļauties, ka valsts ko mainīs, bet otrs – jākrāj un sava turība jāvairo pašam. Problēma gan ir sabiedrības izpratnes un zināšanu līmenis, kā to darīt. Par to, ka finanšu pratība Latvijā ir stipri vidējā līmenī, liecina aptaujas un pētījumi.
"Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības rezultāts šobrīd ir 61% no maksimālā rezultāta, kas ir ļoti tuvu tam, kāds ir OECD vidējais finanšu pratības līmenis. Skatoties kopumā, situācija nav daudz mainījusies daudzu gadu laikā," norādīja Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše.
Bet, ja dara nezinot, var iekrist tādu krāpnieku slazdos, kas zvana cilvēkiem, aicina ieguldīt, sola lielus procentus, bet pēc tam izčākst ar visu naudu. To sauc par investīciju krāpšanu, un shēmas ir pat ļoti smalkas.
"Tās summas varētu sākt no 300 eiro, un tiek atvērts speciāls profils attiecīgajā platformā. Tā kā ir iekārtots darba kabinets, kur cilvēks seko līdzi, kā pieaug viņu investīcijas. (..) Persona, redzēdama, ka pieaug viņu līdzekļi, investīcijas, grib investēt vairāk un vairāk. Un šeit arī tā personīgā uzmanība tiek veltīta upuriem. Un nereti arī tie brokeri piedāvā kaut kādus "special offer" – viņi sazvana vēlā vakarā, piedāvā, ka šodien tikai jums un tikai tāpēc, ka mēs esam draugi, mēs piedāvājam jums šo unikālo iespēju. (..) Mums ir gadījumi, kad cilvēki pat ieķīlā savus nekustamos īpašumus, aizņemas naudu no radiniekiem un paziņām," pastāstīja Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Ruslans Grigs.
Bet, kad cilvēks grib savu ieguldīto naudu izņemt, tad ir visādi šķēršļi un pie naudas tikt neizdodas. Šādi izkrāptas naudas apjomi ir iespaidīgi.
"Mēs viņus saucam "viltus investīcijas" jeb angliski arī "investment scam". Ir vairāk nekā 400 kriminālprocesi uzsākti Valsts policijā. Tie zaudējumi ir diezgan lieli, tas ir jāatzīst. 2021. gadā zaudējumi bija pieci miljoni eiro iedzīvotājiem, 2022. gadā zaudējumi pat drusciņ pieauga – līdz sešiem miljoniem eiro," pastāstīja Grigs.
Izkrāpēju grupējumus ķer un aiztur, un pērn policija bijusi iesaistīta trīs lielās pārrobežu operācijās. "Visu šo triju operāciju rezultātā pagājušogad tika atklāti un slēgti 18 zvanu centri Latvijā, Lietuvā, Gruzijā, Ziemeļmaķedonijā, Ukrainā," pastāstīja Grigs.
Noķert noziedzniekus gan nenozīmē atgūt naudu.
Cik lieli ir uzkrājumi?
Kāda ir Latvijas cilvēku finanšu situācija? To izzināja pēc "Luminor" bankas pasūtījuma veiktajā "Norstat" aptaujā. 32% aptaujāto iedzīvotāju nav uzkrājumu nemaz, jo nevarot atļauties tos veidot. Kaimiņvalstīs gan situācija ir labāka: Igaunijā 25%, Lietuvā – tikai 18%. Savukārt uzkrājumi līdz 5000 eiro Latvijā ir 30% aptaujāto, arī Igaunijā 30%, bet Lietuvā – 32%. Krājumi virs 5000 eiro Latvijā ir 11%, Igaunijā 28%, Lietuvā 23%.
Lai gan tiešām Latvijas ekonomiskā situācija Baltijas mērogā pašlaik ir vājāka, bet ne tik ļoti, lai šādā aptaujā būtu tik krasas atšķirības.
Banku ekonomisti norāda uz sabiedrības krāšanas un ieguldīšanas kultūru, kā arī domāšanu par to. "Pērciet kaut obligācijas, bet dariet. Pēc mūsu aprēķiniem, neizmantojot termiņnoguldījumus, tikai SEB bankas klienti zaudē iespēju nopelnīt ~45 miljonus eiro gadā. 4 no 5 eiro šobrīd glabājas norēķinu kontos," tvītoja "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Tātad nauda, kas glabājas norēķinu kontos, "nestrādā" jeb nepelna un to pamazām grauž inflācija.
Drošības spilvens
Tiesa, pirms noguldīšanas jāpadomā par drošības spilvenu. "Drošības spilvens ir tā nauda, kura man ir pieejama ātri, uzreiz, lai es varu šo naudu izmantot kaut kādā negaidītā krīzes situācijā. Tad, kad ir izveidots drošības spilvens, un es saprotu, ka trīs mēnešus varētu sevi uzturēt, ja pēkšņi pazūd ienākumu avots, tad mēs varam tālāk domāt par dažādiem finanšu instrumentiem," norādīja Brikše no Latvijas Bankas.
Tātad drošības spilvenu iesaka veidot apmēram trīs algu lielumā.
Ja vidējā alga Latvijā ir apmēram 1000 eiro uz rokas, tad spilvenam vidēji vajag 3000 eiro. Naudu, kas ir sakrāta virs drošības spilvena, var sākt ieguldīt.
