Jau pērn novembrī Ministru kabinetā tika apstiprināts informatīvais ziņojums par veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstīšanu. Tā dati liecina, ka Latviju klātienē apmeklējušie ārvalstu pacienti lielākoties izmanto dārgas ārstnieciskās manipulācijas ar paaugstinātu sarežģītības pakāpi – tai skaitā it īpaši bariatrijas operācijas, neauglības ārstēšanu un medicīnisko apaugļošanu, kā arī plastisko ķirurģiju. Pēc šo ārstniecības pakalpojumu saņemšanas Latvijā neveidojas pacientu rindas, tāpēc nav pamata bažām, ka veselības tūristu uzņemšana negatīvi ietekmētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijā dzīvojošajiem pacientiem.
Veselības aprūpes pakalpojumu eksports jeb veselības tūrisms ir tūrisma veids, kura mērķis ir organisma vispārējā stāvokļa un labsajūtas uzlabošana, profilakse, diagnostika, ārstēšana un rehabilitācija, izmantojot arī dabas dziednieciskos resursus.
Veselības aprūpes pakalpojumu eksporta pakalpojumu izmantotājs jeb veselības tūrists ir fiziska persona, kura ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas valsts un kura ceļojuma laikā Latvijas administratīvajā teritorijā saņem plānveida medicīnas pakalpojumus, kas netiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.
Rīcības plāns veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstībai 2024.-2027. gadam
Lejuplādēt50.15 KB
Informatīvajā ziņojumā tika secināts, ka mērķtiecīgas un koordinētas starpresoru aktivitātes sniedz ieguldījumu veselības aprūpes pakalpojumu eksporta nozarē un paātrina tās attīstību, veselības tūrisms veicina valsts ekonomisko izaugsmi un sniedz reālu finansiālo ieguldījumu valsts budžetā, sekmē ārstniecības personu noturēšanu valstī veselības aprūpes jomā, kā arī veicina to atgriešanos valstī.
Tāpat ziņojumā norādīts, ka veselības tūrisma nozares attīstība sniedz ieguldījumu kopējās veselības aprūpes sistēmas Latvijā pilnveidošanā noteiktās jomās, piemēram, ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanā, modernāko tehnoloģiju iegādē un inovatīvāko ārstēšanas metožu uzsākšanā, kas ir ieguvums jebkuram Latvijas veselības aprūpes pakalpojumu patērētājam.
Tādēļ izstrādātais rīcības plāns paredz veicināt valsts ekonomisko izaugsmi, veselības aprūpes pakalpojumu eksporta pieaugumu, Latvijas tēla atpazīstamību veselības aprūpes pakalpojumu eksportā, veselības aprūpes pakalpojuma eksportam labvēlīgu normatīvo ekosistēmu.
Tāpat tas paredz veicināt medicīnas profesionāļu atgriešanos Latvijā, ārstniecības personu noturēšanu valstī veselības aprūpes jomā, kā arī uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti noteiktās jomās.
Lai sasniegtu iecerēto, līdz 2027. gadam paredzēts palielināt ārstniecību iestāžu ikgadējos ieņēmumus no veselības tūristiem līdz 15 miljoniem eiro, palielināt ārvalstu klātienes veselības tūristu skaitu par 20%, vismaz 10 ārstniecības iestādēm ieviest starptautiskus kvalitātes sertifikācijas procesus, tai skaitā starptautiski atzītus, attiecībā uz pacientu apkalpošanas kvalitāti, kā arī atgriezt vismaz 10 ārstniecības personas darbam Latvijā.
