Kā liecina OECD Finanšu izglītības tīkla (INFE) pētījums, kurā aprēķināti rezultāti par finanšu pratību un finansiālo labbūtību 39 valstīs, Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības rezultāts ir 59% no iespējamā punktu skaita. Vidējais rezultāts starp visām valstīm, kas piedalījās pētījumā, ir 60%, bet starp OECD dalībvalstīm tas ir vidēji augstāks – 63%. Analizējot rezultātus, jāņem vērā, ka dati ir iegūti laikā no 2022. gada līdz 2023. gada vasarai un datu iegūšanas metodes valstīs atšķiras. Latvijā klātienes intervijas pēc Latvijas Bankas pasūtījuma veica uzņēmums "Latvijas Fakti" 2022. gada oktobrī, savukārt citās valstīs rezultāti ir iegūti gan aptaujās interneta vidē, gan telefona intervijās vai šīs metodes apvienojot. Tāpēc lielāko uzmanību vērts pievērst tieši tām jomām, kur vērojamas skaitliski nozīmīgas rezultātu atšķirības.
Vājākās zināšanas par to, kā strādā saliktie procenti
Atbilstoši OECD metodoloģijai finanšu zināšanas tiek novērtētas, ņemot vērā iedzīvotāju izpratni par pamata finanšu konceptiem: inflācija, vienkāršie un saliktie procenti, izpratne par risku un peļņu.
Latvijā minimālas finanšu zināšanas ir 46% aptaujāto iedzīvotāju, vidēji starp OECD dalībvalstīm zināšanas šādā līmenī ir 58% iedzīvotāju.
Īpaši zemas ir mūsu zināšanas par saliktajiem procentiem un to, kā ilgākā termiņā veidojas peļņa finanšu tirgos. Pētījums parāda arī kopsakarības – valstīs, kur izpratne par saliktajiem procentiem ir zemāka, iedzīvotāji mazāk izmanto ieguldījumu, pensiju un ilgtermiņa uzkrāšanas produktus. Šīs zināšanas ir būtiskas, lai nodrošinātu labklājīgu dzīvi ilgtermiņā. Ja OECD dalībvalstīs vidēji saliktos procentus izprot 41%, tad Latvijā vien 26%.
Zemāka nekā vidēji OECD ir arī Latvijas iedzīvotāju izpratne par inflācijas ietekmi uz privātajām finansēm, ko, iespējams, var skaidrot ar aptaujas veikšanas laiku. Latvijā socioloģiskā aptauja veikta 2022. gada rudenī, citviet – 2023. gadā. Rezultāti rāda, ka ekonomiskā situācija pasaulē pozitīvi ietekmē izpratni par inflācijas ietekmi. Iespējams, Latvijas iedzīvotājiem jautājumus uzdodot 2023. gadā, inflācija būtu saprotamāks temats.
Biežāk iekrīt krāpnieku lamatās
Pētījumā aplūkota arī iedzīvotāju digitālā finanšu pratība, analizētas iedzīvotāju zināšanas par digitāliem finanšu dokumentiem, personas datu drošību, kripotaktīviem, kā arī iedzīvotāju pieredze un attieksme, lietojot digitālus finanšu produktus. Digitālās finanšu pratības jomā Latvijas iedzīvotāji vidēji ieguvuši 46%, bet vidēji OECD dalībvalstīs iegūti 55% no iespējamā rezultāta. Latvijā būtiski vairāk nekā citviet cilvēki lieto digitālos finanšu produktus bez minimālām prasmēm un zināšanām, kas nepieciešamas, lai to darītu droši un atbilstoši saviem mērķiem.
Kopumā minimālais digitālās finanšu pratības līmenis Latvijā ir zemāks nekā OECD dalībvalstīs vidēji.
Latvijas iedzīvotāji arī biežāk nekā vidēji citviet kļuvuši par finanšu krāpniecības upuriem. Lielākā daļa no cietušajiem nav sasnieguši minimālo finanšu pratības līmeni, lai droši izmantotu finanšu pakalpojumus, tomēr daļa upuru ir ieguvuši pietiekamu rezultātu (vismaz 70% no iespējamā finanšu pratības rezultāta), kas var liecināt gan par lielāku krāpniecības intensitāti Latvijā, gan nepieciešamību turpināt meklēt veidus, kā efektīvi iedzīvotājus aizsargāt.
Jo labāka finanšu pratība, jo augstāka finansiālā labbūtība
Finanšu pratība palīdz izvairīties no naudas zaudēšanas, iekrītot finanšu krāpnieku lamatās, ļauj droši un atbilstoši lietot finanšu produktus, palīdz palielināt uzkrājumus, veidot ieguldījumus, labāk organizēt savas ikdienas finanses un sasniegt ilgtermiņa finanšu mērķus.
Pētījums atklāj, ka iedzīvotāji, kuriem ir minimālās finanšu prasmes, gan subjektīvi, gan objektīvi sasniedz būtiski augstāku finansiālās labbūtības līmeni.
Latvijas iedzīvotāju finansiālā labbūtība (43%) ir vidējā pētījumā iekļauto valstu līmenī (41%), bet zemāka nekā OECD vidēji (47%).
Lai arī Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība, salīdzinot ar citām valstīm, kopumā ir viduvēja, šis pētījums parāda vairākas konkrētas jomas, kurās nepieciešams veikt uzlabojumus. Šobrīd redzam, ka esam uz pareizā ceļa un mūsu ilgtermiņa ieceres gan Latvijas Bankā, gan nacionālajā līmenī iet roku rokā ar OECD sniegtajām rekomendācijām. Pirmkārt, ir nepieciešams fokusēties uz to sabiedrības daļu, kurai palīdzība ir nepieciešama visvairāk – Latvijā tie ir iedzīvotāji ar zemu formālās izglītības līmeni, mazākiem ienākumiem, jaunieši līdz 30 gadu vecumam un ārpus aktīvā darba tirgus esošie. Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijā 2021.–2027. gadam šīs ir izvirzītas kā prioritārās mērķa grupas, kurām ir jāpievērš lielāka uzmanība.
Otrkārt, ir jābūt skaidrām jomām, kurās ir lielākie izaicinājumi. Gan finanšu krāpniecības novēršana, gan ieguldījumu un pensiju joma ir finanšu sektora un citu stratēģijas īstenošanā iesaistīto partneru prioritāte. Pēdējos gados Latvijā attīstās investoru kopiena, tiek mērķtiecīgi radīts izglītojošs saturs par ieguldījumiem gan pieaugušajiem, gan skolēniem. Ir pieejami gan raidieraksti un raksti, gan arī praktiskas darbnīcas. Būtiskākais izvēlēties drošu un sev piemērotu piedāvājumu un soli pa solim savas prasmes pilnveidot. Nupat noslēdzās "Tavas pensijas nedēļa", kuras mērķis bija pievērst uzmanību ilgtermiņa finanšu plānošanai. Latvijas Banka ilgtermiņa finanšu plānošanas uzlabošanu izvirzījusi kā savu prioritāti finanšu pratības jomā.
Treškārt, ir jāturpina darbs arī tajās jomās, kur risinājumus rast ir īpaši izaicinoši. Kaut finanšu krāpniecība ir bijis būtisks izaicinājums ne tikai finanšu sektoram, bet visai Latvijas sabiedrībai jau teju trīs gadu garumā, ir jāturpina kopīgi meklēt veidus, kā līdzekļu izkrāpšanu apturēt.
Satraucošas ir arī iedzīvotāju salīdzinoši zemās finanšu zināšanas. Šeit ir jāstiprina sadarbība ar formālās un neformālās izglītības sektoru.
Kāpēc gan procentu uzdevumi skolas matemātikas stundās un mācību grāmatās nevarētu būt rēķināmi finanšu kontekstā? Piemēram, plānojot savas nākotnes pensijas apmēru?
Savu finanšu pratību dažādās jomās var uzlabot ikviens, apmeklējot Latvijas Bankas izglītojošo tīmekļa vietni "Naudas skola". Plašāk ar OECD/INFE pētījuma rezultātiem var iepazīties šeit.
