Ekonomikas ministrija prognozējusi, ka kapitāla tirgos uzņēmumiem varētu izdoties piesaistīt vismaz papildu 5 miljonus eiro, taču iepriekšējā pieredze liecina – ieguvums varētu būt arī lielāks, norādīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Līdz 2029. gada beigām plānots atbalstīt vismaz 10 uzņēmumu un piesaistīt privāto finansējumu līdz 2 miljoniem eiro.
"Šis [atbalsts] galvenokārt ir "papīru darbiem". Lai pieteiktos biržā, uzņēmumiem ir lielas izmaksas, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Mēs paredzam valsts atbalstu, lai šos nepieciešamos dokumentus sagatavotu," skaidroja Valainis, piebilstot, ka viena uzņēmuma izdevumi var sasniegt pat līdz pusmiljonam eiro.
"Aicinu atbalstīt mūsu uzņēmēju došanos uz [kapitāla] tirgu un akciju kotēšanu," mudināja Valainis.
Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka valdība šādā veidā iekustinātu Rīgas biržu: "Lai arī tas ir Eiropas finansējums, bet tas iekustinātu mūsu biržas vilkmi piesaistīt vairāk uzņēmumu, kas būtu gatavi šādā veidā strādāt ar savām akcijām un vērtspapīriem."
"Nav noslēpums, ka mūsu kaimiņos uzņēmumi ļoti labi spēj piesaistīt papildu investīcijas. Nevaru reklamēt, bet viens no zināmajiem uzņēmumiem Latvijā ir "Madara Cosmetics", kas šādā veidā strādā. Tas būtu labi, ja mēs šādu atbalstu varētu dot," viņa atzina.
Tāpat premjere norādīja, ka viens no viņas vadītās valdības "lielajiem uzdevumiem" ir aktivizēt ne vien valsts kapitālsabiedrību, bet arī privāto uzņēmumu kotēšanu biržā.
"Valsts varētu būt labais piemērs, bet mums vēl jāstrādā, lai valsts uzņēmumi kotētos biržā. Gaidu, kad ministri nāks [ar piedāvājumu]," sacīja premjere.
Ekonomikas ministrijas piedāvājums paredz atbalstu 1,974 miljonu eiro apmērā mazo un vidējo uzņēmumu dalībai kapitāla tirgū. No šīs summas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir 1,678 miljoni eiro, bet valsts budžeta finansējums – 296 085 eiro. Maksimālais ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85% no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
Provizoriski aprēķini liecina, ka kopējā finansējuma izlietojums no 2024. līdz 2028. gadam plānots 300 000 eiro gadā, bet 2029. gadā – 473 896 eiro.
Atbalsta nosacījumi:
- atbalstu var saņemt mazie un vidējie komersanti;
- atbalsts plānots gan akciju, gan parāda vērtspapīru jeb obligāciju emisijai;
- finansējuma saņēmējiem jānodrošina sekmīga akciju vai obligāciju iekļaušana AS "Nasdaq Riga" Baltijas Regulētajā tirgū (Baltijas Oficiālajā sarakstā vai Baltijas Otrajā sarakstā) vai Baltijas Alternatīvajā tirgū "First North";
- par sekmīgu uzskata akciju emisiju vismaz 500 000 eiro apmērā;
- par sekmīgu parāda vērtspapīru emisiju uzskata emisiju bez minimālā kvantitatīvā sliekšņa iekļaušanu jebkura AS "Nasdaq Riga" regulētā tirgus parāda vērtspapīru sarakstā;
- vienam projekta iesniedzējam maksimālais publiskais finansējums – 200 000 eiro viena akciju emisijas iesnieguma gadījumā un 120 000 eiro viena parādu vērtspapīru emisijas iesnieguma gadījumā, maksimālajai atbalsta intensitātei nepārsniedzot 50% no pasākumam attiecināmajām izmaksām;
- finansējumu izmaksā tikai pēc sekmīgas akciju vai parāda vērstpapīru iekļaušanās tirdzniecības vietā.
Atbalsta pieteikumi komersantiem būs jāiesniedz Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā.
Ekonomikas ministrija uzsvērusi, ka Latvija ir to valstu vidū, kur kapitāla tirgus attīstībā vēl ir liels potenciāls. Vērtējot pēc akciju tirgus kapitalizācijas pret iekšzemes kopproduktu (IKP), Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā, būtiski atpaliekot arī no kaimiņvalstīm.
"Privātās investīcijas veido vien 17% IKP, bet mērķim būtu jābūt vismaz 23–25% no IKP. Tas parāda, ka Latvijas akciju tirgus attīstības jomā būtiski atpaliek no tā potenciāla, kas būtu atbilstošs mūsu ekonomikas attīstības līmenim," atzinusi ministrija.
