Finanšu pratības programmas "Kļūsti par savas naudas pratēju" mērķauditorija ir dažādu vecuma grupu reģionu iedzīvotāji. Ludzas novada Zilupē, pilsētas vidusskolas ēkā, mācīties plānot finanses un neuzķerties uz krāpnieku manipulācijām kādā darbadienas priekšpusdienā atnāca gan strādājošie zilupieši, gan pensionāri. Vienā no klases telpām pulcējās ap 10 cilvēku.
"Šos kursus es apmeklēju tāpēc, ka vēlos uzzināt, kā tad pareizi saplānot savu budžetu, kā plānot savus izdevumus, lai nekļūdītos un, ja nu kas, varētu arī pasargāt savu naudu. Lai kāds neizkrāpj no manis to."
"Man ir cita problēma. Es nekad negāju uz veikalu ar sarakstu, tāpēc tagad es darīšu visu, kā liek skolotāja. Un es ceru, ka man paliks vairāk naudiņas ceļojumiem un dāvanām mazbērniem."
Nedēļas laikā apmācību vadītāja Svetlana Kricka stāsta klausītājiem jau zināmas un arī pavisam jaunas lietas, par finanšu drošību, uzkrājumu veidošanu un citām ar finansēm saistītām darbībām.
"Mēs skaidrojām, kas ir mans budžets, kas ir ienākumi un izdevumi. Tālāk mums ir tādas tēmas "Uzkrājums", "Mans drošības spilvens". Vēl būs tēma "Apdrošināšana", un vēl aktuālāka tēma "Krāpšana". Vakar mums bija pirmā nodarbība, kuras tēma bija "Mans budžets". Mēs noskaidrojām, kas ir budžets, kur pazūd mana nauda, ko nozīmē nesakārtotas finanses, kurš no budžeta veidiem cilvēkam būtu piemērotāk . Mēs skaidrojām, kā plānot finanses, kādus rīkus var izmantot," stāstīja Kricka.
Ludzas novadā par finanšu pratību pagaidām ir plānots apmācīt četras grupas, katrā no astoņiem līdz 15 cilvēkiem.
Ludzas novada Izglītības pārvaldes pieaugušo izglītības metodiķe Sarmīte Leščinska vērtēja, ka apmācības ir interesantas un saturīgas, tikai diemžēl iedzīvotāju interese par tām nav tik liela kā gribētos. Pērn nodarbības Ludzā apmeklēja vien astoņi cilvēki.
"Pērn bija novembra beigās bija Ludzā, pašreiz kursi notiek Zilupē. Vēlāk būs Pušmucovā. Manuprāt, tas ir ļoti labs pasākums. Piemēram, pēc Ludzas kursiem dalībnieki aizpildīja aptaujas anketas par to, ko viņi ir ieguvuši, kāds sācis cītīgāk sekot saviem izdevumiem, pat rakstiski, citi raksta "Excel" tabulā, lai redzams, kur nauda ir palikusi un cik var uzkrāt. Cilvēki bija apmierināti ar to, ka vairāk uzzināja par pensijas līmeņiem, par iespēju 2. līmeņa pensiju mantot," pastāstīja Leščinska.
Finanšu pratības indeksā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvija atrodas ne tuvu ideālam līmenim. Tāpēc Latvijas Banka ir izstrādājusi sava veida finanšu pratības apmācības kursu, ko īsteno arī Mūžizglītības programmas ietvaros.
"Mēs kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju un ES "Erasmus" projektu esam uzsākuši tādu programma kā "Kļūsti par naudas pratēju". Programma uzsākta 2023.gada rudenī un turpināsies līdz 2025.gada nogalei. Trīs moduļi. Pirmais "Manu personīgo finanšu plānošana" sākts 2023. gada rudenī 22 pašvaldībās. Pašlaik notiek pēdējie darbi pie vēl diviem moduļiem – "Finanšu drošība" un "Ikdienas finanšu pakalpojumi"," pastāstīja Latvijas Bankas pārstāvis Jānis Silakalns.
Jau tuvākajā laikā 26 Latvijas pašvaldībās ar Latvijas Bankas atbalstu iedzīvotāji varēs turpināt pilnveidot savas finanšu prasmes un apgūt finanšu drošības pamatus, kā arī mācīties, kā ikdienā lietot bankas pakalpojumus.
