Vitenbergs: Pērn vizītē ASV netika izteikts tūlītējs piedāvājums pirkt lētāku sašķidrināto gāzi no ASV

Vizītes laikā ASV 2022. gadā Latvijas pusei netika izteikts tūlītējs piedāvājums iegādāties lētāku sašķidrināto dabasgāzi no ASV, aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība), kurš 2022. gada aprīlī ekonomikas ministra amatā vadīja Latvijas delegāciju ASV.

"Ja būtu bijis kāds skaidrs piedāvājums, kā min Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners vietnē "Makroekonomika.lv", mēs būtu traki, ja to nebūtu izmantojuši. Taču šāds piedāvājums netika izteikts," uzsvēra Vitenbergs.

Ministrs skaidroja, ka vizītes laikā notikušas augsta līmeņa sarunas gan ar politiķiem, gan gāzes nozares uzņēmējiem par iespējamu sadarbību nākotnē, par potenciālajiem Latvijai nepieciešamajiem sašķidrinātās dabasgāzes apjomiem.

Viņš norādīja, ka delegācijā bija arī Ekonomikas ministrijas pārstāvji, "Latvenergo" vadība. Notika dažādas tikšanās, jo tas bija laiks, kad Vitenbergs kā ministrs bija devis vēstījumu, ka turpmāka "Latvenergo" sadarbība ar Krievijas gāzes tirgotājiem nav iespējama un ir jāmeklē alternatīvas.

"Tika vispārīgi pārrunāta iespēja, ka 2025. gadā "Latvenergo" varētu sākt pirkt sašķidrināto dabasgāzi no ASV kompānijām, jo gāzes nozarē nemaz nav iespēju uzreiz palielināt jaudas, vispirms nepieciešams vienoties par rezervācijām nākotnei. Sākotnējais ASV kompāniju piedāvātais rezervācijas slieksnis bija lielāks nekā Latvijas gada patēriņš," teica Vitenbergs.

Sadarbības pamatnosacījums bija tāda patēriņa nodrošināšana, kas būtu lielāks nekā valsts gada patēriņš ar līguma termiņiem, kas būtu ilgāki par 10 gadiem, skaidroja Vitenbergs, norādot, ka neviens tirgotājs nekad nepiedāvās konkrētu darījumu, kamēr nav noslēgts NDA ("non disclosure agreement") jeb neizpaušanas līgums.

Ministrs atzina, ka pēc vizītes ASV "Latvenergo" ir turpinājis sarunas ar ASV kompānijām, kā arī tikuši noslēgti priekšlīgumi par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm, kas ir pamats sarunu turpināšanai.

""Latvenergo" tālāk kā potenciālais pircējs turpināja šīs sarunas. Kā mani informēja, viņi arī tika noslēguši NDA ar komersantiem no Amerikas, lai runātu jau par darījumu detaļām. Kā tālāk attīstījās potenciālie darījumi, man nav informācijas," teica Vitenbergs.

Vienlaikus Vitenbergs uzsvēra, ka vizītes laikā no ASV kompāniju puses nav ticis izteikts konkrēts piedāvājums uzreiz iegādāties sašķidrināto dabasgāzi. "Tās bija biznesa sarunas, tāda "taustīšanās" par iespējamo sadarbību," viņš skaidroja.

Vienlaikus Vitenbergs pauda pārsteigumu par Latvijas Bankas augstas amatpersonas pozīciju, kā arī neizpratni, kāpēc tagad "tiek komentēti pagātnes noteikumi un izplatīta nepatiesība".

Kušners apgalvoja, ka līgums ar ASV ļautu Latvijai ik gadu ietaupīt aptuveni vienu miljardu eiro.   

Rus.LSM savukārt norāda, ka, lai ietaupītu šādu summu, Latvijai būtu jāsaņem viena teravatstunda enerģijas gāzes veidā katru gadu un jāietaupa aptuveni 1000 eiro par katru megavatstundu.  Pērn augustā gāzes pīķa cena bija 350 eiro par megavatstundu (MWh), bet arī pie šādas cenas šāds ietaupījums būtu iespējams ne vien pie nosacījuma, ka pircējs saņem bezmaksas gāzi, bet arī 630 eiro piemaksu par katru MWh. 

Pērn Latvija iepirka aptuveni 9 teravatstundas  enerģijas gāzes veidā – aptuveni 9 miljonus megavatstundu. (Patēriņš bija praktiski līdzīgs importam). Lai ietaupītu miljardu eiro uz šādu apjomu, būtu jāietaupa aptuveni 110 eiro par katru megavatstundu, kas nozīmē tirgus cenas Eiropā ne zemākas par 150 eiro visa gada garumā (ņemot vērā piegādes izmaksas uz Eiropu).

Gāzes cenas "Henry Hub" biržā tiešām gandrīz vienmēr ir būtiski zemākas nekā Eiropā, taču tā neiekļauj sevī iekraušanas, gāzesvedēju fraktēšanas un izkraušanas izmaksas.  Piemēram, janvārī "Henry Hub" cena bija aptuveni 12 eiro par MWH, taču pēc enerģētiskās "Montel Group" portāla datiem  ar piegādi uz Ziemeļrietumu Eiropu maksā jau 63 eiro par MWh. Tajā pašā laikā ICE biržā Eiropā gāze maksāja 65 eiro par MWh.

KONTEKSTS:

Kušners vietnē "Makroekonomika.lv" rakstīja, ka Latvija pagājušajā gadā neizmantoja iespēju iegādāties ASV piedāvāto sašķidrināto dabasgāzi, kas bija būtiski lētāka nekā Eiropas tirgū pieejamā.

Kušners norāda, ka 2022. gada aprīļa sākumā toreizējais ekonomikas ministrs Vitenbergs ar ierēdņiem un "Latvenergo" pārstāvjiem darba vizītē apmeklēja ASV, lai "pārrunātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā".

Vizītes laikā Latvijas delegācija saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto naftas gāzi (LNG) 10 teravatstundu (TWh) apmērā, slēdzot līgumu uz 10 gadiem. Kušners norāda, ka cena atbilstu ASV biržas "Henry Hub" cenai. Pagājušā gada laikā "Henry Hub" augstākā gāzes cena bija 30 eiro par megavatstundu (MWh), kamēr šobrīd tā ir astoņi eiro par MWh, bet piedāvājuma izteikšanas laikā – apmēram 10 eiro par MWh.

Kušners uzsver, ka, ņemot vērā saspringto situāciju LNG tirgū, tā bija pretimnākšana – dot Latvijai iespēju iegādāties LNG no termināļa ASV.

Tāpat Kušners norāda, ka Vācijas valdības pārstāvji ar samērā vājām sekmēm jau vairākkārt ir apmeklējuši Persijas līča valstis, cerot iegūt ilgtermiņa līgumus, savukārt Polijas "PK Orlen" nupat parakstīja 20 gadu līgumu ar ASV kompāniju par 14,4 TWh LNG iegādi.

Ar ekspertiem pārrunājot iespējamo gala cenu piegādātai gāzei Latvijā, Kušners noskaidrojis, ka pārvadājumu cena ir ļoti mainīga, saspringtajos tirgus apstākļos pērn vasarā tā bija divi līdz 15 eiro par MWh robežās, kam jāpievieno apdrošināšanas un citu risku vadīšanas izmaksas. Vienlaikus gan Kušners atgādina, ka gāzes cena Eiropas biržā TTF pagājušā gada vasarā svārstījās ap 200–300 eiro par MWh.

Kušners norāda, ka sarunas ar ASV gāzes kompānijām Latvijas valdības līmenī vai tās uzdevumā netika sāktas.

Viņš uzsver, ka tā ir politiska izvēle ar tālejošām ekonomiskām un sociālām sekām, bet neapšaubāmi arī efektīva šoka terapija ātrākai fosilo resursu patēriņa mazināšanai. "Atturēšanās no gāzes darījuma ar ASV iemeslu neformāli skaidrojumi satur visai vājus argumentus – biežāk minētais ir bailes slēgt ilgtermiņa darījumu, joprojām cerot uz lētās Krievijas gāzes plūsmas atjaunošanos pēc kara, kā arī nepieciešamība mazināt fosilo resursu patēriņu un reģionālo LNG termināļu trūkums," raksta Kušners.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti