Rīta Panorāma

Krievijas armija turpina uzbrukumus Bahmutai

Rīta Panorāma

Streiku dēļ Vācijas lidostās atceļ 681 reisu

Intervija ar Valsts kontrolieri Rolandu Irkli

Valsts kontrole: Derīgie izrakteņi Latvijā netiek pārvaldīti ilgtspējīgi

Latvijā derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību, to savā revīzijā par Latvijas derīgo izrakteņu pārvaldīšanu secinājusi Valsts kontrole (VK), norādot – šādai situācijai iemesli ir vairāki. Proti, trūkst visaptverošas stratēģijas zemes dzīļu izmantošanai, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas par valsts derīgajiem izrakteņiem, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju ir nepilnīgi.

ĪSUMĀ:

  • Ar nepilnīgu derīgo izrakteņu ieguves uzraudzību var tikt apgrūtināta dažādu nozaru attīstība.
  • Tas ir īpaši svarīgi pašlaik, kad īsteno vairākus lielus infrastruktūras būvniecības projektus.
  • Dabas resursu nodokļa aprēķina pareizības pārbaudes nav pietiekami efektīvas.
  • 20 gadus nenotiek sistemātiska jaunu derīgo izrakteņu un citu zemes dzīļu resursu izpēte.
  • Konstatē nepilnības Derīgo izrakteņu atradņu reģistrā; informāciju tajā ievada manuāli.
  • Elektroniski iesniegti pārskati par izrakteņu ieguvi ļautu laikus atklāt kļūdas un taupīt resursus.
  • Nepietiekams regulējums ieguves vietu rekultivācijai rada risku pieaugt degradētām teritorijām.
  • Normatīvais regulējums nenosaka kritērijus derīgo izrakteņu ieguves atzīšanai par pabeigtu.
  • Identificētas 254 vietas, kurās vairs nedrīkst iegūt derīgos izrakteņus, bet kas nav rekultivētas.
  • VARAM: Derīgo izrakteņu jomas ilgtspējīgai pārvaldībai nepieciešama vairāku nozaru iesaiste.
  • VARAM kopā ar VVD un LVĢMC īsteno vairākus pasākumus zemes dzīļu pārvaldības stiprināšanai.
  • Gatavo izmaiņas noteikumos, lai nodrošinātu efektīvāku dokumentu un informācijas apriti.

Intervija ar VK padomes locekli Ingu Vilku
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Valstī nav stratēģijas jeb nākotnes redzējuma par zemes dzīļu izmantošanu, gausi tiek veidota sistēma, kas nodrošinātu pilnīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, bet esošā informācija netiek analizēta un izmantota lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to uzraudzība pār derīgo izrakteņu ieguvi ir nepietiekama, vienlaikus derīgo izrakteņu ieguvējiem ir uzlikts nepamatots administratīvais slogs, ir vērojama valsts institūciju nepietiekama sadarbība," norādīja VK padomes locekle Inga Vilka.

Valsts kontrolē atzīmēja, ka bez valsts politikas, stratēģiska ilgtermiņa redzējuma un ar nepilnīgu derīgo izrakteņu ieguves uzraudzību var tikt  apgrūtināta dažādu nozaru, piemēram, būvniecības, turpmākā darbība un attīstība. Tas ir īpaši svarīgi pašlaik, kad tiek īstenoti vairāki lieli valsts nozīmes infrastruktūras būvniecības projekti un sagaidāms būtisks būvmateriālu izejvielu pieprasījuma pieaugums.

Latvijā otrreizējo materiālu izmantošanas apjoms (6% no kopējā patēriņa 2021. gadā) divas reizes atpaliek no Eiropas Savienības vidējā rādītāja (12%), jo valstī nav pietiekami veicināta otrreizējo izejvielu izmantošana un primāro izejvielu – neatjaunojamo derīgo izrakteņu – ieguves mazināšana.

Galvenais ekonomiskais līdzeklis pārstrādes tirgus attīstības veicināšanai ir dabas resursu nodoklis, – tā uzdevums ir ne tikai veicināt ražotāja atbildību, bet arī radīt stimulus izmaksu atšķirību samazināšanai starp primārajām un otrreizējām izejvielām, apliekot ar nodokli derīgo izrakteņu ieguvi. Latvijā līdz šim dabas resursu nodokļa likmes nav spējušas to efektīvi nodrošināt. Vienlaikus dabas resursu nodokļa aprēķina pareizības pārbaudes nav pietiekami efektīvas, jo Valsts vides dienests (VVD) pieprasa derīgo izrakteņu ieguvējiem iesniegt informāciju, kas jau ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā, kā arī pārbauda nodokļa nomaksu, lai gan tas ir VID uzdevums, norādīja VK.

Nepietiekami digitalizētas ģeoloģiskās informācijas dēļ Latvijā 20 gadus nenotiek sistemātiska jaunu derīgo izrakteņu un citu zemes dzīļu resursu meklēšana un izpēte.

Līdz 2020.gadam bija plānots digitalizēt 90% no ģeoloģiskās informācijas sistēmā pieejamajiem datiem, tomēr realitātē ierobežotā finansējuma dēļ pašlaik digitāli pieejami vien 10%. Tas, pēc VK teiktā, būtiski ierobežo tālāku zemes dzīļu resursu meklēšanu un izpēti, un nenotiek plānveidīga jaunu resursu apzināšana. Tas var arī negatīvi ietekmēt teritorijas attīstības plānošanu. Piemēram, pašvaldību teritorijas plānojumos neiekļaujot potenciālās derīgo izrakteņu ieguves vietas, pastāv iespēja, ka šīs vietas vai to apkārtni apbūvē pirms derīgo izrakteņu ieguves – tā racionāli neizmantojot pieejamos derīgos izrakteņus un radot dažādu teritoriju konfliktu situācijas.

VK konstatējusi arī nepilnības Derīgo izrakteņu atradņu reģistrā, kurā ir ietverta informācija par derīgo izrakteņu atradnēm, kā arī Krājumu bilancē. Patlaban informāciju reģistrā ievada manuāli, kas prasa lielu un ilgstošu valsts institūciju resursu patēriņu, kā arī rada kļūdas datu ievadē. Savukārt VVD un valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) nepietiekama sadarbība un arī kontroles nepilnības ietekmējušas Krājumu bilances jeb datu apkopojuma par derīgajiem izrakteņiem kvalitāti.

Revidenti uzskata, ka elektroniski iesniegti pārskati par derīgo izrakteņu ieguvi ļautu savlaicīgāk atklāt kļūdas un ietaupīt VVD resursus.

Savukārt tas, ka VVD nav pārbaudījis atsevišķu normatīvo aktu prasību ievērošanu, ietekmē Derīgo izrakteņu atradņu reģistra datu pilnīgumu par krājumiem. Piemēram, reģistrā nav aktuālas informācijas par atlikušo krājumu apjomu 131 derīgo izrakteņu ieguves vietā.

Datu apkopošanas metodikas nepilnību dēļ, pēc revidentu aplēsēm, Krājumu bilancē par 2021. gadu nav datu par pieejamiem būvmateriālu izejvielu derīgajiem izrakteņiem 65,40 miljonu kubikmetru jeb 16,4% apmērā, kā arī par kūdras un sapropeļa atlikumiem 8,87 miljonu tonnu jeb 10,3% apmērā.

Nodrošināt pilnīgu informācijas pieejamību, lai varētu izstrādāt datos balstītus kvalitatīvus attīstības plānošanas dokumentus zemes dzīļu izmantošanā un mērķtiecīgi plānot to izmantošanu ilgtermiņā, ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un tās resorā esošo institūciju – VVD un LVĢMC – atbildība, un valsts pārvaldes efektīvākai darbībai ir jāuzlabo informācijas aprite starp šīm institūcijām, norādīja VK.

Nepietiekams regulējums ieguves vietu rekultivācijai rada risku palielināties degradētām teritorijām, tai skaitā, ja derīgo izrakteņu ieguvējs nepilda savu pienākumu rekultivēt jeb sakārtot ieguves vietu pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas.

Piemēram, no 128 derīgo izrakteņu ieguvējiem (uzņēmumiem) revīzijā identificēti 39 (~30%) likvidēti uzņēmumi, kas nav rekultivējuši kopumā 51 ieguves vietu.

Turklāt katru gadu palielinās izmaksas degradēto ieguves vietu sakārtošanai. Piemēram, Latvijā apzināto degradēto kūdras ieguves vietu rekultivācijas izmaksas 2016. gadā veidoja ap 14 miljonus eiro, bet, ņemot vērā inflāciju, 2022. gadā, pēc revidentu aplēsēm, šīs izmaksas veido jau 20 miljonus eiro. Ja izrakteņu ieguvējs nebūs izpildījis pienākumu rekultivēt ieguves vietu, tad izmaksas būs jāsedz zemes īpašniekam. Lielākā daļa kūdras ieguves vietu pieder valstij vai pašvaldībām.

VK konstatējusi arī, ka pašlaik normatīvais regulējums nenosaka kritērijus derīgo izrakteņu ieguves atzīšanai par pabeigtu, tāpat rekultivācijas procesa pārraudzība ir noteikta vispārīgi, bet prasība veidot finansiālu nodrošinājumu rekultivācijai nav noteikta.

"Paradoksāli, ka ieguves vietas rekultivācijas uzsākšanas brīdi faktiski zina tikai derīgo izrakteņu ieguvējs, bet derīgo izrakteņu ieguvējam nav noteikts pienākums par to informēt atbildīgās institūcijas. Turklāt lielākā daļa derīgo izrakteņu ieguvēju, tai skaitā pašvaldības, laicīgi neplāno līdzekļus ieguves vietas rekultivācijai – no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem un pašvaldībām 87% uzņēmumu un neviena pašvaldība gada pārskatos nav uzrādījusi uzkrājumus rekultivācijai," norādīja revidenti.

Atbilstoši normatīvajam regulējumam rekultivāciju pārrauga pašvaldības, bet tām ir dažāda izpratne par uzraudzību. Revīzijā ir identificētas 254 derīgo izrakteņu ieguves vietas, kurās vairs nedrīkst iegūt derīgos izrakteņus, bet šīs vietas nav rekultivētas, t.sk. 140 vietās ieguvi nedrīkst veikt jau vairāk nekā 10 gadus.

Revīzijā VARAM, VVD un LVĢMC sniegti 13 ieteikumi. Termiņš ieteikumu ieviešanai ir 2027. gada janvāris.

Valsts kontrole: Derīgie izrakteņi Latvijā netiek pārvaldīti ilgtspējīgi
00:00 / 03:47
Lejuplādēt

VARAM: Derīgo izrakteņu jomas ilgtspējīgai pārvaldībai nepieciešama vairāku nozaru iesaiste

Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norādīja, ka zemes dzīļu jomas pārraudzība un koordinēšana ir komplicēts, starpnozaru jautājums, kā sakārtošanai nepieciešama daudzu pušu iesaiste. VARAM kopīgi ar VVD un LVĢMC pastāvīgi īsteno vairākus pasākumus attiecībā uz zemes dzīļu pārvaldības stiprināšanu, veicot uzlabojumus gan tiesību aktos, gan praktiskajā pārvaldībā un kontrolē. 

Ministrijā atzīmēja, ka galvenajā valsts politikas plānošanas dokumentā vides jomā – Vides politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam – ietverti vairāki rīcības virzieni, kas attiecas uz zemes dzīļu un derīgo izrakteņu jomas pārvaldības uzlabošanu. Tajos ir ietverti pasākumi, kas vērsti uz aprites ekonomikas principu ieviešanu derīgo izrakteņu ieguvē un izmantošanā, pasākumi, kas sekmēs derīgo izrakteņu vietu rekultivāciju un kas cels zemes dzīļu izmantošanas procesa uzraudzības efektivitāti, tai skaitā ieviešot tālizpētes tehnoloģijas zemes dzīļu kontroles procesā. Tā, piemēram, arī VVD darbības stratēģijā 2021.–2023.gadam ir iekļauti uzdevumi efektīvas zemes dzīļu resursu ieguves procesa uzraudzības nodrošināšanai.

"Jānorāda, ka jau šobrīd notiek darbs pie datu kvalitātes un pilnīguma uzlabošanas, kontroles risinājumu uzlabošanas un nepieciešamajām izmaiņām tiesību aktos.

Tā, piemēram, LVĢMC jau ir izstrādājusi Zemes dzīļu informācijas sistēmu, apvienojot lielu daļu digitāli esošās zemes dzīļu informācijas un nodrošinot tās pieejamību, kā arī tiek uzsākta Valsts ģeoloģijas fonda materiālu digitalizācija.

Ir izstrādāts un praksē jau tiek pielietots risinājums, kas ļauj datus par derīgo izrakteņu iegūto apjomu atradņu reģistrā ievadīt pašiem derīgo izrakteņu ieguvējiem, tādējādi sekmējot efektīvāku krājumu bilances sagatavošanu. Tāpat ir izstrādāta VVD lietotāja saskarne Zemes dzīļu informācijas sistēmā informācijas apmaiņas uzlabošanai starp LVĢMC un VVD. Jau tiek gatavoti grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumos Nr. 570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība", kas vienlaikus risinās daudzus jautājumus par efektīvāku dokumentu un informācijas apriti," norādīja ministrijā, atzīmējot, ka pastāvīgi tiek veikti uzlabojumi attiecībā uz risku orientētu pārbaužu plānošanu un kontroles veikšanas uzlabošanu.

VARAM vienlaikus atzina, ka, izvērtējot derīgo izrakteņu jomu Latvijā, ir svarīgi ņemt vērā to, ka efektīvai zemes dzīļu jomas pārvaldībai, it īpaši aprites ekonomikas kontekstā, nozīmīga ir arī citu resoru institūciju sadarbspēja, griba un orientēšanās uz mērķi, piemēram, attiecībā uz būvmateriālu apriti, kur šobrīd nepieciešams ieviest nepieciešamos priekšnosacījumus efektīvai un savlaicīgai kontrolei. Jārisina arī jautājums saistībā ar zemes īpašumtiesībām, kas apgrūtina jomas pārraudzību.

"Ministrija pateicas Valsts kontrolei par veikto revīziju, apjomīgo un būtisko izvērtējumu un sagatavotajiem ieteikumiem, no kuriem daļa attiecas uz darbībām, kas jau tiek īstenotas. VARAM turpinās aktīvu darbu pie zemes dzīļu pārvaldības jomas pilnveidošanas sadarbībā ar VVD un LVĢMC, tai skaitā ieviešot Valsts kontroles revīzijas ieteikumus," norādīja VARAM.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti