ĪSUMĀ:
- "Manabalss.lv" iniciatīvās aicina celt vecāku, bērna kopšanas un piedzimšanas pabalstus.
- Tūkstošiem jauno vecāku pauduši atbalstu iniciatīvām.
- Vecāku organizācija "Mammām un tētiem": Pabalstu sistēma ir jāsakārto.
- Politiķi uzskata – ģimeņu pabalsti ir jāceļ, taču nākamā gada budžetā tas vairs nav iespējams.
- Labklājības ministrija izmaiņas bērna piedzimšanas vai kopšanas pabalstā varētu virzīt uz 2025. gadu.
Patlaban vietnē "manabalss.lv" ir pat trīs dažādu autoru iniciatīvas, kurās izteikts aicinājums celt vecāku, bērna kopšanas un piedzimšanas pabalstus. Vienas no šīm parakstu vākšanas iniciatīvām autore, topošā māmiņa, jēkabpiliete Ramona Romanovska uzskata, ka pabalstu pārskatīšana ļaus uzlabot demogrāfisko situāciju, kā arī mazināt jauno māmiņu nelegālo nodarbinātību.
Romanovska sacīja: "Jau 10 gadus strādāju stabilā darba vietā, un es saskaros ar to, ka, ja es vēlos ģimenes pieaugumu, tad sanāk, ka es nokļūstu finansiāli sliktākos apstākļos, nekā es dzīvoju līdz šim."
Piemēram, tagad vecāku pabalsts 19 mēnešu periodā ir aptuveni 43% no vecāku bruto algas jeb atalgojuma pirms nodokļiem. Savukārt bērna kopšanas pabalsts, kas ir 171 eiro mēnesī, un vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts, kas ir 421 eiro, nav mainīti vairāk nekā 10 gadus.
Romanovska: "Tajos demogrāfijas plānos, kas mums ir sen izstrādāti, ir paredzēts jau sen, ka šim 171 [eiro bērna kopšanas pabalstam] ir jābūt 427 eiro, kas nav noticis."
Pabalstu sistēmas sakārtošanu ģimenēs, kurās gaidāms mazulis, uzsvēra arī organizācija "Mammām un tētiem".
Vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa sacīja: "Pabalstu sistēma ir jāsakārto, un jāsakārto arī daudzi citi jautājumi, kas ietekmē vecāku drošības sajūtu par viņu labklājību (..) Tāpat vecākam, kurš saņem vecāka pabalstu, ir jāļauj piepelnīties, nesamazinot pabalsta summu. Ja vēl pirms dažiem gadiem politiķi sprieda, kā veicināt nākamā bērna ienākšanu ģimenē, tad šobrīd jau ir jādomā, kā veicināt pirmā bērna ienākšanu ģimenē."
Politiķi lēš – šie pabalsti ir jāceļ, taču nākamā gada budžetā tas vairs nav iespējams, varētu vien cerēt uz 2025. gadu.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite norādīja: Nākamā gada budžets šobrīd iet apstiprināšanai, līdz ar to pabalstu paaugstināšana no nākamā gada, kas saistīti ar bērna piedzimšanu vai bērna kopšanu nebūs iespējami, bet mēs virzīsim uz nākamo [gadu valsts budžetā]."
Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tālāk par diskusijām deputāti nav tikuši. Taču iniciatīvas iesniedzēja Romanovska šo parakstu vākšanu sākusi jau maijā, un to parakstījuši teju 15 tūkstoši cilvēku.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Ingrīda Circene ("Jaunā Vienotība") atzīmēja: "Tas, ka patreiz ir 171 eiro, tas varētu būt tas diskusiju objekts, par ko mēs varētu runāt. Protams, tam būtu ietekme uz budžetu, un to mēs nevarētu lemt šodien – ar jauno gadu tā būs, tā mēs nevarētu."
Iniciatīvas autore Romanovska pauda: "Protams, mēs varam visām lietām teikt, ka šobrīd nav finansējuma, un budžets ir pieņemts un tā tālāk, bet, ja mēs neatradīsim šim jautājumam naudu, tad mums nebūs vajadzīga nauda ne izglītības sistēmai, ne medicīnas sistēmai, ne visām citām."
Kamēr Lietuva un Igaunija ir krietni Latvijai priekšā ar jauno vecāku atbalsta programmām, Latvijā bērna kopšanas pabalsts pagaidām paliek 171 eiro mēnesī.
