ĪSUMĀ:
- Šī gada IKP izaugsmes prognoze mainīta no 0% līdz 1%, 2024. gadam – no 2% līdz 2,5%.
- Inflācijas prognoze šim gadam nav mainīta – 10%.
- Tomēr ministrija paredz cenu kritumu energoresursiem un degvielai.
- Šogad algu pieauguma prognoze ir paaugstināta par 2,5 procentpunktiem līdz 11%.
- Bezdarba līmeņa prognoze 2023. gadam ir samazināta par 0,6 procentpunktiem līdz 6,5%.
- No 2025. gada gaidāms neliels nodarbinātības kritums – būs mazāk darbspējas vecuma iedzīvotāju.
- FM norāda: prognozes joprojām ir izstrādātas ļoti augstas nenoteiktības apstākļos.
- Fiskālās disciplīnas padome akceptē FM prognozes.
Ministrija koriģēja prognozes, sākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta, ņemot vērā straujāku, nekā prognozēts, Latvijas ekonomikas attīstību pagājušā gada beigās un šā gada pirmajā ceturksnī, paziņojumā medijiem informēja FM.
2024. gadā gaidāma ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās līdz 2,5%, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk, nekā tika prognozēts februāra sākumā, bet divos nākamajos gados – 2025. un 2026. gadā – ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 2,9% apmērā.
Vēl pērn ministrija prognozēja, ka IKP šogad kritīs par 0,6%, bet februārī paredzēja, ka tas saglabāsies nemainīgs.
"Latvijas ekonomika kara un energoresursu cenu kāpuma radītās problēmas gan pērn, gan šā gada pirmajā pusē ir pārvarējusi labāk, nekā sagaidīts," norādīja ministrija. "Tomēr ekonomikas izaugsmes tempi Eiropā joprojām ir būtiski zemāki nekā pērn, krītas apstrādes rūpniecības pieprasījums, samazinās eksporta apjomi, kas liek saglabāt piesardzību un neļauj prognozēt straujāku Latvijas ekonomikas attīstību šogad."
Ministrija arī paredz salīdzinoši stabilo privāto patēriņa līmeni, ko veicinās cenu stabilizēšanās un atsevišķos sektoros arī visai straujš cenu kritums, pirmām kārtām energoresursiem un degvielai.
Ministrija ir saglabājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023. gadam 10% un 2024. gadam 2,2% līmenī. Nākamajos divos gados cenu pieaugums prognozēts attiecīgi 2,5% un 2,3% apmērā.
Mēneša vidējā darba samaksa šogad turpina strauji palielināties, ko nosaka gan minimālās algas celšana no 500 līdz 620 eiro, gan budžeta izdevumu pieaugums sabiedriskā sektora darbinieku algām, gan privāto uzņēmumu sniegtais energoatbalsts saviem darbiniekiem.
2023. gada kopējā algu pieauguma prognoze ir paaugstināta par 2,5 procentpunktiem līdz 11%, bet 2024. gada algu pieauguma prognoze – par vienu procentpunktu līdz 7,5%.
Sagaidāms, ka nākamajos gados algu pieauguma temps kļūs lēnāks, pietuvojoties produktivitātes pieauguma tempam un stabilizējoties 5% līmenī.
Bezdarba līmeņa prognoze 2023. gadam ir samazināta par 0,6 procentpunktiem līdz 6,5%.
Tuvu šādam līmenim bezdarbs varētu saglabāties arī nākamajos trīs gados. Savukārt tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šogad un nākamgad saglabāsies stabils, bet no 2025. gada gaidāma neliela nodarbinātības samazināšanās, ko pamatā noteiks darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita kritums.
Finanšu ministrijas prognozes par ekonomikas attīstību kopumā ir nedaudz piesardzīgākas, taču visai tuvas Eiropas Komisijas (EK) 15. maijā publiskotajām prognozēm, kas paredz, ka Latvijas IKP 2023. gadā palielināsies par 1,4% un 2024. gadā par 2,8%. Vienlaikus EK 2023. gadam Latvijai prognozējusi arī nedaudz lēnāku patēriņa cenu pieaugumu, gada vidējo inflāciju paredzot 9,3% apmērā.
Aktualizējot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM saglabāja pieņēmumu, ka ģeopolitiskā situācija būtiski nepasliktinās un nenotiek krasa karadarbības eskalācija, taču prognozes joprojām ir izstrādātas ļoti augstas nenoteiktības apstākļos. Būtiskākie negatīvie riski ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju, ekonomiskās situācijas neprognozēti strauju pasliktināšanos eirozonā, kā arī ar iespējamām straujām energoresursu cenu svārstībām un to ierobežoto pieejamību. Ekonomikas izaugsmi negatīvi var ietekmēt arī kavēšanās Eiropas Savienības fondu investīciju izmantošanā un ārējās konkurētspējas mazināšanās.
Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2023.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2024. - 2026.gadam. Tomēr Padome norāda uz grūti prognozējamu risku kopumu, kas var strauji pasliktināt ekonomikas veiktspēju.
"Pieredze rāda, ka Finanšu prognozes ir diezgan precīzas. Lai gan Padome ir norādījusi uz vairākiem riskiem, kas attaisno piesardzību izaugsmes trajektorijas prognozēšanā, ceru, ka valdības centieni transformēt ekonomiku vecinās straujāku attīstību," saka Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.
Saskaņā ar Vienošanos par sadarbību, kas parakstīta 2016.gada 8.februārī, Padome ir atbildīga par FM makroekonomisko prognožu apstiprināšanu. Prognozes tiks izmantotas par pamatu Vidēja termiņa budžeta ietvara 2024. - 2026.gadam izstrādei, ko plānots iesniegt Ministru kabinetā 2023.gada oktobrī.
