Panorāma

Valdība neskata ziņojumu par Krievijas pārtikas importu

Panorāma

Pieaugot spriedzei reģionā, Irāna apšauda Irāku

Diskutēs par karodziņiem pie pārtikas preču cenu zīmēm

Pētījums: 55% pievērš uzmanību ražotāja vai tirgotāja sadarbībai ar agresoriem

Vairāk nekā puse – 55% – Latvijas iedzīvotāju pievērš uzmanību ražotāja vai tirgotāja sadarbībai ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju, kas sākušas karu Ukrainā, liecina aptauja, ko veikusi pētījumu kompānija "Kantar".

11% aptaujāto norāda, ka iepērkoties vienmēr pievērš uzmanību tam, vai ražotājs, kā arī tirgotājs sadarbojas ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju.

27% norāda, ka uzmanību pievērš reizēm, bet 18% – uzmanību pievērš, bet reti.

Vienam  procentam uz šo jautājumu bija grūti atbildēt, bet 43% respondentu atzina, ka nekad nepievērš uzmanību ražotāja vai tirgotāja sadarbībai ar kara Ukrainā izraisītājām – Krieviju un Baltkrieviju.

"Kantar" kopumā internetā aptaujāja 800 Latvijas iedzīvotāju.

Uzņēmēji skeptiski par valstu karodziņiem pie precēm

Ņemot vērā sabiedrības daļas vēlmi zināt, kāda ražojuma produkcija tiek ielikta pirkumu grozā, plašu kampaņu par ražotājvalsts norādīšanu cenu zīmē sākusi Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP).

Kampaņu par tiesībām zināt, ko liekam galdā, LOSP sākusi vienlaikus divās frontēs – gan vietnē manabalss.lv, gan uzrunājot Saeimas deputātus. Parlamentā ideja par karodziņu likšanu uz cenu zīmēm guvusi atsaucību no vairākiem koalīcijas partiju deputātiem, un nu jau kā deputātu priekšlikums tas nākamnedēļ tiks izskatīts Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē.

"Runājot par Krievijas, Baltkrievijas produkciju, manuprāt, lielākā daļa gadījumu ir tādi, kur cilvēki nezina, ka šī produkcija ir [no šīm valstīm]. Un varbūt, ka lielveikali arī negribēs šo produkciju tirgot. Šobrīd  tā nonāk kopējā produktu klāstā, un mēs vienkārši nezinām," norādīja LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

LOSP idejai uz cenu zīmēm izvietot ražotājvalstu karodziņus iebilst daudzi tirgotāji, uzsverot, ka šāda prasība palielinātu preču cenas.

"Tās galvenās bažas – vajag lietderīgi izvērtēt, kā šie karodziņi ir nolasāmi iedzīvotājiem. Tādos veikalos, kur ir Krievijas produkts, kaut kur pierobežā atsevišķiem tirgotājiem tādi ir, tad mēs iepriecinām tos, kas priecājas par Krievijas karodziņu klātbūtni," brīdināja Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvis Noris Krūzītis.

Arī Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) neatbalsta īpašu Krievijas un Baltkrievijas preču izcelšanu.

"Aizliegt importu būtu daudz jēdzīgāk, nekā likt karogus. Mēs arī diskutējot sapratām, ka tomēr Latvijā, iespējams, būtu daļa sabiedrības, kas, tieši šos karogus redzot, šīs preces diemžēl iegādātos," norādīja LTRK pārstāvis Dāvis Vītols.

Iepriekš arī zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka ZZS Saeimas frakcija plānoja ierosināt pie pārtikas cenu zīmēm veikalos likt produkta izcelsmes valstu karodziņu, tādējādi skaidrāk norādot, no kurienes nāk attiecīgais produkts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti