Ar rūpju pilnu vaigu un smagām nopūtām zemnieki ierodas uz tikšanos ar amatpersonām. Kādam vētra nodarījusi vairāku desmitu eiro citiem – vairākus simtus tūkstošu eiro lielus zaudējumus.
Pieaicinātie ierēdņi tikšanās laikā skaidroja – Lauku atbalsta dienestā (LAD) vēl iespējams iesniegt projektus, lai saņemtu palīdzību ēku atjaunošanai. Lielās saimniecības – 40%, mazās – 80% no kopējām atjaunošanas izmaksām.
"Pieteikties var līdz 1. decembrim. Uz doto brīdi pieteiktā nauda ir 1,1 miljons, tie ir 36,6%, tā ka naudas ir vēl daudz, un, ja kādas neskaidrības – griezieties LAD, skaidrosim, palīdzēsim," sacīja LAD direktors Ģirts Krūmiņš.
Bet galvenā sāpe zemniekiem nav vis jumti vai fasādes, bet gan – neapdrošinātie sējumi. No vētrā cietušajām platībām bez apdrošināšanas bija 9000 hektāru.
Taču šeit nekādu cerību ierēdņi viņiem nevar dot, sakot: tie jūsu uzņēmējdarbības riski, vajadzēja apdrošināt.
Zemnieks Oskars Krauze: "Ja grib iznīcināt, tad tā arī uzreiz pasakiet. Metam mieru tam visam. Paliksim kā zaļākā valsts. Paliks zālāji, ogas un latvāņi."
ZS "Modras" saimniece Laura Šīmane: "Es atbraucu mājās – viss ir izpostīts. Es sēžu un raudu, es nevaru saņemties joprojām. Labi, jumtu savācām, bet pārējais. Tas ir ģimenes mantojums, maizi mēs gribam ēst. Kāpēc graudkopībai nevarēja kaut ko piešķirt no tās kompensācijas?"
Zemnieks Vismants Blūms: "Esmu maziņš saimnieciņš. Man tikai 15 hektāru zemes. Man nav tādu līdzekļu, lai apdrošinātu. Mani noslaucīja visu no zemes."
Zemnieks Artis Graudiņš: "Es visus gadu drošināju labību. Pagājušogad man 90% sasita veldrē. Un knapi samaksāja šito [rāda pigu] tie apdrošinātāji. Un tas ir iemesls, kādēļ šogad nedrošināju. Jo viņi nesamaksāja."
Savukārt augļkopji savas platības pret šādiem postījumiem pat gribēdami nemaz nevar apdrošināt. Viņi arī nevar pretendēt uz Latvijai pieejamo Eiropas Savienības ārkārtas atbalstu lauksaimniekiem, jo tas neparedz palīdzību krusas postījumu gadījumos.
Kopumā augusta krusā cieta ap 330 saimniecību, puse no tām – smagi. Apmēram 50 saimniecības jau apvienojušās kustībā, lai cīnītos par valsts piešķirtu kompensāciju par dabas stihijas postījumiem.
"Lai šos visus atbalsta mehānismus, kas bija ēku atjaunošanai, izmantotu – tur vajadzīga nauda. Bet naudas saimniecībām nav pilnībā. Tādēļ nevar uzsākt ēku atjaunošanas projektu kā tādu. Ir vajadzīgs no valsts ārkārtējs atbalsts, lai izglābtu šīs saimniecības, kurām ir dramatiska finanšu situācija," uzskata ZS "Ciedras" saimnieks, krusā cietušo zemnieku iniciatīvas grupas vadītājs Artis Lillais.
Pēc zemnieku aplēsēm – saimniecību glābšanai kompensācijās būtu nepieciešami aptuveni 5 miljoni eiro. Pēc LTV rīcībā esošās informācijas Saeimā ievēlētie lauksaimnieki pašlaik gatavo grozījumus nākamā gada budžetam, lai atrastu vismaz pusi no šīs summas.
KONTEKSTS:
7. augustā Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā tas skāra Latvijas austrumu daļu.
Pērkona negaisa laikā Latgalē gājis bojā cilvēks, kuram uzkrita koks. Vēl astoņi cilvēki vētrā ir cietuši, cilvēkiem uzkrituši koki, vienā gadījumā – jumta gabals, cilvēki cietuši arī no krusas graudiem. Pēc lielgraudu krusas postījumiem tika slēgta arī Jaunpils pils. Dabas stihijā pamatīgi cieta valsts nozīmes kultūras pieminekļa jumts.
