Likums paredz, ka apkures sezonā no 1. oktobra līdz 30. aprīlim mājsaimniecībām ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem pienāksies atbalsts gadījumā, ja elektroenerģijas, dabasgāzes, siltumenerģijas un decentralizētās kurināmā cenas pārsniegs noteiktu slieksni, ko apstiprinātu Ministru kabinets.
Atbalsts pienāktos mājsaimniecībām, kuru ikmēneša izdevumi uz vienu tās locekli par mājokli veido 30% no mājsaimniecības ienākumiem. Mājsaimniecību atbilstību šiem nosacījumiem noteiktu īpaša informācijas sistēma.
Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidroja, ka atbalstu centralizētajiem risinājumiem (elektrība, kas netiek izmantota apkures vajadzībām, dabasgāze, centralizētā siltumenerģija) plānots sniegt automātiski, piemērojot to mājsaimniecības rēķinā, savukārt atbalstu decentralizētajam kurināmajam (malka, granulas, briketes, dīzeļdegviela u.c.) administrēs pašvaldības.
Šajā apkures sezonā nesniegtu atbalstu par malku "bez čeka".
Likumprojektā uzsvērts, ka atbalsts nav plānots kā konstants, visas apkures sezonas ietvaros piešķirams atbalsts.
"To plānots piešķirt tikai situācijās, kad tiks konstatētas energoresursu cenas ārkārtējas svārstības jeb paaugstinājums tirgū, ar to saprotot noteikta cenu līmeņa pārsniegšanu energoresursu biržās," norādījusi KEM.
Lai gan 2023. gada pavasarī energoresursu cenas ir stabilizējušās, KEM mērķis ir savlaicīgi izstrādāt atbalsta pasākumus un iespējami automatizētu atbalsta sniegšanas risinājumu, kas ilgtermiņā būtu izmantojams periodos, kad vērojamas ārkārtējas energoresursu cenu svārstības, norādījusi ministrija.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka atbalstam varētu kvalificēties aptuveni 40 līdz 50% mājsaimniecību.
Kopumā atbalsta sniegšana mājsaimniecībām varētu izmaksāt 123 līdz 153 miljonus eiro. Salīdzinājumam – aizvadītajā apkures sezonā atbalsts sniegts 370 miljonu eiro apmērā.
