Latvijas Radio pēta cenas: Kur ir lētāka pārtika – Latvijā, Igaunijā vai Lietuvā?

Dārdzība, augstās pārtikas un dažādu produktu cenas pēdējā gada laikā pieminētas ne vienu reizi vien. Cilvēki sociālajos medijos joprojām dalās arī ar novērojumiem par to, cik kas maksā kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā. Tā kā visai bieži iedzīvotāji Latviju šajā ziņā min kā dārgāko no Baltijas valstīm, Latvijas Radio salīdzināšanai veica pāris pirkumus katrā valstī. Ko secina Latvijas Radio žurnālisti, un kā cenas skaidro eksperti?

Latvijas Radio pētījumā nolemts iepirkties pēc iespējas lielāka tirdzniecības tīkla veikalā un pirkt sākumcenā lētākās kūtī dētās olas, 82% saldkrējuma sviestu, litru piena ar 2,5% tauku saturu, 300 gramus baltmaizes un vietējos garos gurķus. 

Latvijas Radio pēta cenas: Kur lētāka pārtika - Latvijā, Igaunijā vai Lietuvā?
00:00 / 11:55
Lejuplādēt

Pirkums Lietuvā izdevīgāks

Šķērsojot Latvijas un Lietuvas robežu, Lietuvā robežsargi pārbaudīja personas apliecinošos dokumentus, pastiprināta kontrole, jo Viļņā tobrīd notika NATO samits. Viņi jautāja, kāds ir Latvijas Radio brauciena mērķis, taču, nesagaidot atbildi, robežsargi jau paši pateica, ka droši vien dodos uz tirgu.

Tā ir ikdienas situācija, kad cilvēki no Latvijas dodas iegādāties pārtikas krājumus uz Lietuvu, savukārt lietuvieši brauc uz Latviju, taču, kā stāstīja Ezeres veikalā sastaptie pircēji, ne jau tikai, lai pirktu pārtiku.

Benita Pūne no Griezes: "Vai dieviņās, bieži braucu iepirkties uz Lietuvu, jo vislētāk ir Lietuvā, nevis Latvijā. Viss tur ir lētāks, gaļa.. nu, maizi gan mēs nepērkam Lietuvā, jo maize tur nav garšīga."

Pārdevēja Inese: "Dieva dāvana – satikt latviešu valodu. Viņiem jau alkohola ierobežojumi. Tad viņi te kastēm aliņus pērk, kastēm – tās ir šausmas. Latvijai ienākums, iemācāmies lietuviešu valodu."

Ezeres pagasta pārdevēja stāstīja, ka šajā veikalā biežāk varot dzirdēt tieši lietuviešu valodu. Kaimiņvalsts pircēji iepērkoties, īpaši netaupot.

"Mēs dzīvojam tikai uz lietuviešu pirktspēju, kaut gan vasarā lauku mājās iepērkas pilsētnieki, bet pārsvarā lietuvieši. Mēs braucam pie viņiem, bet viņi pie mums. Viņi nav tik taupīgi, dzīvo ar plašu sirdi, dzīvo šodienai ar vērienu, tas jau tā ir gadiem, tikai kovids ieviesa korekcijas," stāstīja pārdevēja.

Pie veikala ārdurvīm Ezerē no karstuma ar saldējumu veldzējās kāda gados vecāka kundze no Zaņas pagasta, kura arī stāstīja, ka iepērkas Mažeiķos, kad vien ir iespēja tikt kādam līdzi, jo pašai nav savas mašīnas. "Tur ir lētāks cukurs, makaroni, vīnogas un citi augļi. Ezerē veikalā tagad iepirkos ar atlaidi."

Bieži uz Lietuvu brauc iepirkties Vaira no Ezeres. "Saldus ir 34 km, bet Mažeiķi 10. Pārdevēji jau pazīst. Mēs skatāmies, cik maksā, bet mēs pērkam to, kas mūsu ģimenei garšo, tur ir laba kulinārija, Ezerē vienkārši nav tāds piedāvājums."

Latvijas Radio, iepērkoties vienā no Mažeiķu lielveikaliem, nākas secināt, ka lētākais garais gurķis ar atlaidi izmaksātu aptuveni 0,35 eiro, gandrīz tāpat kā Latvijā. Pērkot gan kļūdos – nopērku nevis lētāko, bet dārgāko, kas izmaksā 0,89 eiro, jo iekrītu veikala akcijas lamatās un nepamanu atšķirības par norādīto cenu kilogramos un gurķi vienā gabalā. Lētākais baltmaizes batoniņš Mažeiķos – 0,35 eiro, Latvijā lētāko izdevies nopirkt par 0,61 eiro. Lietuvā kūtī dētās olas izmaksāja 2,65 eiro, bet Latvijā 2,99 eiro, tātad pie mums par 0,34 eiro dārgāk. Mažeiķos saldkrējuma 82% sviests maksāja tikai 1,45 eiro, Latvijā – 1,69 eiro. No visiem produktiem tikai piens ar 2,5% tauku saturu lētāks izrādījās Latvijas veikalā: Latvijā litrs maksāja 1,09 eiro, bet Lietuvā 1,39 eiro.

Šoreiz, pērkot pašus lētākos produktus konkrētā brīdī, ņemot vērā arī atlaides, pirkums Lietuvā izrādījās par 0,55 eiro izdevīgāks.

Latvijā pirktie produkti:

  • olas, A kategorija, dētas kūtī – 2,99 eiro,
  • saldkrējuma sviests 82% – 1,69 eiro,
  • piens 2,5 % (1l) – 1,09 eiro,
  • baltmaize (300g) – 0,61 eiro,
  • gurķi garie (242 g) – 0,36 eiro.

Kopā: 6,74 eiro

Lietuvā pirktie produkti:

  • olas, A kategorija, dētas kūtī (10) – 2,65 eiro,
  • saldkrējuma sviests 82% (185g) – 1,45 eiro,
  • piens 2,5% (1l) – 1,39 eiro,
  • baltmaize (300g) – 0,35 eiro,
  • gurķi garie (242g) – 0,35 eiro/nopērku dārgāko (220g) – 0,89 eiro gabalā.

Kopā: 6,19 eiro/ar dārgāko gurķi 6,73 eiro.

STARPĪBA: 0,55 eiro

Arī Igaunijā pirkums lētāks

Produkti Latvijā pirkti lielākajā pārtikas veikalā Valkā, bet, lai noskaidrotu, cik šie paši produkti izmaksā Igaunijā, Latvijas Radio devās aptuveni trīs kilometrus tālāk – uz Igaunijas pilsētu Valgu. Kopējā pirkuma summa Igaunijas čekā, ja skaita gurķu kilograma cenu, ir par 36 centiem zemāka.

Gan Igaunijā, gan Latvijā dažas preces bija ar atlaidi – ja visu pārdotu bez dzeltenās cenu zīmes, produkti Latvijā būtu vēl par 16 centiem dārgāki.

Skaidrībai sākumcenas:

  • olas (10 gab) Latvijā – 2,99 eiro, Igaunijā – 1,69 eiro,
  • sviests (82%, 180 g) Latvijā – 2,59 eiro, Igaunijā – 1,69 eiro,
  • piens (2,5%, 1l) Latvijā – 1,49 eiro, Igaunijā – 1,19 eiro,
  • baltmaize (300 g) Latvijā – 61 cents, Igaunijā – 59 centi,
  • kilograms gurķu Latvijā – 1,49 eiro, Igaunijā – 3,29 eiro.

Ko domā Valkas un Valgas iedzīvotāji?

Kur tad lētāk? Secinājumus izdarīt grūti – jāņem vērā sortiments (bija arī lētāki produkti, bet izpirkti), arī akcijas. Turklāt Latvijas Radio iegādājās vien dažus produktus. Arī abpus robežai satiktie Valkas un Valgas iedzīvotāji norādīja uz to, ka jautājums nav viennozīmīgi atbildams.

Latvijas Radio: Kā Jums šķiet – cenas atšķiras Latvijā un Igaunijā pārtikas produktiem?

Valkas novada iedzīvotāja: Kam atšķiras, kam neatšķiras.

Latvijas Radio: Jums ir kāds novērojums? Kādas produktu grupas ir lētākas? 

Valkas novada iedzīvotāja: Es nāku pēc maizes un pēc piena produktiem uz Igauniju.

Latvijas Radio: Tā cenu atšķirība ir būtiska vai tie ir pāris centi?

Valkas novada iedzīvotāja: Igauņiem vairāk uz akcijām ir, un tad jau starpība ir liela.

 

Valkas novada iedzīvotājs: Piena produkti atšķiras. Mēs tikai uz Igauniju braucam piena produktus pirkt.

Latvijas Radio: Bet tā starpība cik liela, pāris centi? 

Valkas novada iedzīvotājs: Nu, 30, 40 gandrīz, apmēram. Litru piena var zem eiro divdesmit, bet pie mums eiro piecdesmit.

Valkas novada iedzīvotāja: Pa kategorijām jāskatās – tur tā nevar tieši pateikt. Piens tur tāpat viens otrs, kuru varētu lētāk nopirkt, biezpiens arī. Tur jau ar jāskatās, kad ir atlaidītes.

Valkas novada iedzīvotāja: Bet arī, ja pēc piena produktiem braukt, vai tur jēga braukt atkal – degvielas cenas?!

Valkas novada iedzīvotāja: Es domāju, ka nē. Tādas pašas kā te, Igaunijā, tādas pašas arī Latvijā.

Valkas novada iedzīvotāja: Es jau cenšos neiepirkties, bet man bija sieva tur un viņa teica, ka stipri dārgāka Igaunija ir palikusi šobrīd.

 

Valgas iedzīvotāja: Agrāk Valkā bija lētāk, tagad vairs ne. Tagad piedzina. Valkā pēc vistas, kādām desām eju, tur ir lētāk.

Valgas iedzīvotājs: Nu, teikšu tā, neatšķiras. Ir, kas ir dārgāks Igaunijā, ir, kas ir lētāks. Latvijā piena produkti dārgāki, bet gaļa lētāka.

Eksperte: Vairāk lētāku produktu ir Lietuvā

Galu galā Latvijas Radio visizdevīgāk iepirkties sanāca Lietuvā. Līdzīgi secinājumi ir arī Agroresursu un ekonomikas institūtā. Tur salīdzinoši nesen, jūnijā, cenu salīdzinājumu veica Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

"Tagad, kad skatījos gan to, ka pati biju, gan paņēmu e-veikalus "Maxima" un "Rimi", kas ir Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, tā ir pieejama informācija, tad diemžēl man jāsaka, ka lētākā pārtika ir Lietuvā un mums ar Igauniju tur tā apmēram vienādi. Ir produkti, kas mums ir pat vienādi visās Baltijas valstīs, bet, piemēram, olas, broileri pie mums ir lētāki, jo mums ir sava "Ķekava". Broileri pie mums ir visu laiku bijuši lētāki.

Nav tā, ka mums viss ir dārgāks. Tas arī ir nepareizi. Vienkārši lielāks skaits lētāku produktu ir Lietuvā. Tā es to gribētu teikt," skaidroja eksperte.

Kādēļ starp Latviju un kaimiņvalstīm Baltijā ir kādas atšķirības, ir vairāki skaidrojumu, uzskata pētniece: "Mūsu problēma ir tāda, ka esam diezgan polāra sabiedrība – viena daļa ir salīdzinoši pārtikusi un ļoti liela ir pieticīga, bet, ja tu esi ražotājs un tirgotājs, tu mēģini abus apkalpot, un tas, kurš var pirkt dārgi, – kāpēc priekš viņa neturēt produktus par tādu cenu, par kādu viņš ir gatavs nopirkt? Otrs – nav mums pietiekoši lielas konkurences lielajos tirdzniecības tīklos."

Gulbe vēl piebilda, ka mūsu kaimiņvalstīs tirdzniecības tīkliem konkurence ir lielāka un tā piespiež strādāt optimālāk. Par to, ka ar apgalvojumu "kaimiņos viss ir lētāk" jābūt uzmanīgiem, izsakās arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis:

"Salīdzinot ar kaimiņiem, pašlaik mēs neesam dārgākie, jo mūsu inflācijas iespaids uz kopējo inflāciju šobrīd ir 14%, maijā bija 18%, tātad ir kritums. Kaimiņiem ir nedaudz augstāk. Mūsu īpatnība ir tā, ka mēs to neredzam šobrīd pamatcenās. Pamatcenas īsti nekustas. Pamatā mēs to kritumu jeb to izdevīgumu iepirkties redzam akcijas precēs."

Krūzītis apgalvoja, ka atsevišķās pārtikas grupās, piemēram, augļiem, piena produktiem, graudaugiem cenas krītas, tiesa gan, ne tik strauji, kā gribētos.

"Kādi tie iemesli, kāpēc? Nu tur mēs varam minēt, ka saražots ar dārgajām izejvielām kaut kādā periodā, joprojām, elektrības cenas.. nu tās krīt, bet nav 2021. gada līmenī. Iemesli var būt dažādi, bet pamatā, lai plauktos atspoguļotos, lai būtu zemākas cenas, primāri jāsagaida, kad cenu piedāvājums no pārstrādātājiem, piegādātājiem būs zemāks. Šobrīd tāda nav," teica  Krūzītis.

Asociācijā prognozēja, ka tuvāko mēnešu laikā ne tikai Baltijā bet arī Eiropā varētu sagaidīt tās produkcijas izpārdošanu, kas saražota laikā, kad cenas izejvielām un energoresursiem bija sevišķi augstas, un tas var veicināt cenu kritumu.

Arī Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece Gulbe izteicās, ka visi priekšnosacījumi norāda uz to, ka cenām būtu jāiet vēl uz leju.

Tikmēr Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle stāstīja par tendencēm kopš 2021. gada vidus, kad sākās straujais cenu kāpums. "Interesantais šajā stāstā, ka Baltijas valstīm – gan Latvijai, gan Lietuvai, gan Igaunijai – ir nedaudz atšķirīga pārtikas cenu tendence, salīdzinot ar pasaules pārtikas cenām, jo, ja pasaules pārtikas cenas savu maksimumu sasniedza 2022. gada pavasarī, tad Baltijas valstīs cenas turpināja kāpt."

Patēriņa paradumi, nodokļu politika, dažādu resursu, transporta izmaksas – tas ietekmē atšķirības no citām pasaules valstīm. Par cenu prognozēm ministrijā teica, ka ieguvēji būsim, īstenojot efektivitātes pasākumus, proti, ražojot lielākus apjomus, vairāk eksportējot, paplašinot tirgu. Tas samazināšot vienas vienības izmaksas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti