ĪSUMĀ:
- Satiksmes un Ekonomikas ministrijas uzskata – vēja parku attīstībā būtiska loma ir 3 lielajām ostām.
- Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās paredzēts izbūvēt vēja parku loģistikas bāzes.
- Šajās bāzēs notiktu vēja parku iekārtu ražošana, komplektēšana un tehniskā apkope.
- Investoru, kuri vēlas attīstīt gan vēja parkus, gan tiem nepieciešamās loģistikas bāzes ostās, netrūkst.
- Liepājas ostu min kā gatavāko investoru piesaistei; SEZ jau paredzējusi vietu loģistikas bāzei.
- Ministrijas apgalvo – šāds solis būs pienesums valsts tautsaimniecībai.
- Ekonomikas ministre: Enerģētikā kļūt par eksportējošu valsti ir labākais scenārijs, ko mēs spējam īstenot.
Piektdien reģionālās vizītes laikā Liepājā satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) un ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) rīkoja diskusiju par Latvijas ostu iesaisti vēja parku attīstībā. Par ieceri Latvijas ostās veidot atbalsta loģistikas punktus vēja parkiem, kas atradīsies gan jūrā, gan uz sauszemes, diskusijās iesaistījās Latvijas lielo ostu pārstāvji, Latvijas Vēja enerģijas asociācija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji, kā arī lielākie stividoruzņēmumi.
Cer stiprināt enerģētisko neatkarību
Satiksmes un Ekonomikas ministrijas uzskata, ka vēja parku attīstībā un turpmākās darbības nodrošināšanā būtiska loma ir Latvijas trīs lielajām ostām – Rīgai, Liepājai un Ventspilij, kur paredzēts izbūvēt vēja parku loģistikas bāzes. Tajās notiktu vēja parku iekārtu ražošana, komplektēšana un tehniskā apkope.
Satiksmes ministrs Vitenbergs norādīja: "Ja valstī tiek būvēti vēja parki, tad gribam, lai tiek izmantotas mūsu ostas. Lai tā nebūtu Igaunija vai Lietuva, vai kāda cita valsts tuvumā. Lai viņi negūtu labumu no tā, ka Latvijā tiek atklāti šādi parki. Investoru naudai maksimāli jāpaliek Latvijas teritorijā."
Investoru netrūkstot
Netrūkstot investoru no Vācijas, Skandināvijas un citām valstīm, kuri vēlas Latvijā attīstīt gan vēja parkus, gan tiem nepieciešamās loģistikas bāzes ostās. Kā visgatavākā investoru piesaistei šobrīd tiek minēta Liepājas osta, kuras pluss ir ģeogrāfiskais novietojums un vēsturiski kara kuģu vajadzībām būvēta plaša, no vētrām aizsargāta akvatorija starp viļņlaužiem.
Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norādīja: "Visi šie Latvijā paredzētie vēja parki ir 100 kilometru rādiusā no Liepājas ostas, kas ir neliels attālums. Jāiet uz priekšu, jāpiedāvā šī mūsu iespēja, resursi investoriem, lai no Liepājas varētu šos parkus būvēt, radīt jaunas darbavietas, jaunus uzņēmumus, ražošanas jaudas."
Savukārt ekonomikas ministre Indriksone atzīmēja: "Šajā brīdī svarīgi, lai valsts kopā ar pašvaldībām un ostām atrastu iespēju izbūvēt nepieciešamo infrastruktūru ārpus ostām. Mēs paļaujamies, ka arī investoru piesaistē ostas atradīs līdzsvaru starp privāto ieguldījumu, savu un publisko ieguldījumu."
Konkrēti investori un investīciju apjomi vēl netiek minēti. Latvijas Vēju enerģijas asociācijā neslēpj, ka vēja parku izbūve Latvijā virzoties lēni, tomēr apsveicama esot politiķu izpratne, ka Latvijai jāsasniedz energoneatkarība un elektroenerģija nevis jāiepērk, bet jāeksportē.
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs skaidroja: "Tā prognoze – nākamgad, visticamāk, notiks pirmās izsoles par tiesībām šajās teritorijās, kurās vēja parkus var attīstīt, uzsākt praktisko izpēti, tālāk sekos projektēšana, būvniecība."
Tikmēr ekonomikas ministre piebilda: "Tas galvenais mērķis, – lai mēs būtu neatkarīgi, lai cilvēki varētu maksāt mazāk par elektroenerģiju."
Liepājas SEZ jau paredzējusi vietu loģistikas bāzei
Liepājas SEZ pārvalde jau paredzējusi teritoriju ostā, kur iespējams attīstīt vēja parka atbalsta loģistiku, vērojama arī investoru interese. Ir izstrādāta Liepājas ostas Priekšostas attīstības koncepcija, kas paredz 1. kārtā izbūvēt infrastruktūru 39 hektāru platībā. Šāda projekta īstenošanai būtu nepieciešami četri gadi. Liepājā plānots izveidot divas 200 metrus garas piestātnes ar augstu nestspēju.
Liepājas SEZ pārvaldnieks Hmieļevskis skaidroja, ka tam ir nepieciešamā ostas kapacitāte, jo agrāk osta izmantota militāriem mērķiem.
"Tagad mēs šo ostas akvatoriju, ko ieskauj viļņlauži, kur ir trīs vārti, pa kuriem var ērti izbraukt, mēs plānojam soli pa solim attīstīt, izbūvējot jaunas piestātnes un jaunus kravu laukumus, tādā veidā rodot vietu, kādas nevienā Baltijas ostā nav," atzīmēja Hmieļevskis.
Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Nāburgs skaidroja, kā darbosies atbalsta punkti ostās: "Pieņemt šīs iekārtas, glabāt, sakomplektēt pilnas no komponentēm un tālāk jau ievest jūrā un uzstādīt. Tas ir liels bizness, ļoti attīstīts bizness Holandē, Lielbritānijā, Dānijā, arī Latvijai ir iespēja izvērsties šajā biznesā un ostām pelnīt ļoti būtiskus līdzekļus un veidot daudzskaitlīgas darba vietas."
Liepājai ir lielas izredzes kļūt par vienu no vadošajām pilsētām šajā vēja enerģijas nozarē, uzsvēra Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija). Jau šobrīd ostā tiek pārkrautas vēja ģeneratoru detaļas, kā arī notiek sarunas ar vēja ģeneratoru detaļu ražotājiem par jaunu rūpnīcu izveidošanu.
"Gan "Latvenergo" ir lieli plāni, gan Ekonomikas ministrijai, un bez Latvijas ostām, bez Liepājas ostas būs diezgan grūti realizēt atkrastes vēja ģenerācijas parkus Baltijas jūrā. Tas ir jautājums par attālumiem gan būvniecība laikā, gan vēja parku apkalpošanā. Zinām, ka pie Jūrkalnes plānojas diezgan liels vēja parks, Lietuvas un Skandināvijas virzienā. Liepājā jau tiek ražotas dažādas detaļas vēja parkiem, visai drīz tiks būvēts vēja parks pie Karostas, pie Tosmares ezera," norādīja Sesks.
Ministrijas apgalvo – šāds solis būs pienesums valsts tautsaimniecībai
Ekonomikas un Satiksmes ministrijās uzsvēra, ka vēja parku un to loģistikas bāzu attīstība radīs simtiem jaunu darbavietu, kā arī būs jūtams pienesums valsts tautsaimniecībai.
Liepājas iestrādes un piemērs jau var kļūt par tādu kā pilotprojektu Latvijas ostām, attīstot ieceres kopumā, uzsvēra ekonomikas ministre: "Labā konkurencē visiem ir iespējas. Apjoms, kas jāizdara, ir tik liels, ka neviens nepaliks bez [iespējas].
Gan Liepāja, gan Ventspils, gan Rīga savā specializācijā un iespējās vislabākajā veidā to varēs izmantot, un labumu gūt varēs ne tikai ostas uzņēmēji, bet arī iedzīvotāji un Latvijas tautsaimniecība. Enerģētikā kļūt par eksportējošu valsti ir labākais scenārijs, ko mēs šobrīd spējam īstenot,
jo tieši enerģētikas resursu pirkšana un importēšana deva mums vissliktāko bilanci, tieši eksporta–importa bilancē. Gāzes dārdzība un viss, ko ievedam, – ja mēs to varam pagriezt pretēji, tad kopējā bilance uzlabotos daudz straujāk."
Paredzams, ka no 2027. līdz 2030. gadam vēja enerģijas ražošana un nozares apkalpošana lielos apjomos kļūs par realitāti, kam gatavojas arī ostas un potenciālie investori.
