Šāds fonds patlaban ir pieejams 10 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, norādīja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM).
Apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi nosaka, kādiem investīciju virzieniem Modernizācijas fonda līdzekļi turpmāk tiks izmantoti, lai straujāk virzītos uz klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu.
Modernizācijas fonda līdzekļi tiks izmantoti, lai finansētu šādas investīcijas:
- bezemisiju transportlīdzekļu iegādi, vidējas un lieljaudas uzlādes punktu uzstādīšanu, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju iegādi;
- energoefektivitātes uzlabošanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanu komersantiem enerģijas sadales, pārvades un ražošanas procesos, tostarp elektroenerģijas infrastruktūras modernizēšanu vai paplašināšanu un viedo tehnoloģiju un digitālo risinājumu ieviešanu;
- atjaunojamo energoresursu izmantošanu daudzdzīvokļu, kā arī valsts un pašvaldību ēkās un energokopienās, tajā skaitā ar to darbību saistītās infrastruktūras izveidē.
KEM uzskata, ka fonda pieejamais finansējums sniegs būtisku ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā, straujākiem soļiem virzoties uz siltumnīcefektu gāzu emisiju (SEG) samazināšanu.
Līdz 2027. gadam ir noteikti trīs galvenie investīciju virzieni fonda līdzekļu izmantošanai – veicināt elektromobilitāti uzņēmumos un pašvaldībās, rosināt pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tostarp palielinot biometāna izmantošanu, kā arī plašāk ieviest energoefektivitātes pasākumus uzņēmumos, norādīja KEM.
Par katru no atbalstāmajiem virzieniem KEM izstrādās konkursu nolikumus, kur detalizēti tiks norādīts pieejamais finansējuma apjoms katram investīcijas virzienam, kā arī noteikts projektu iesniedzēju loks, kuri varēs pieteikties līdzekļu saņemšanai, kā arī citi konkursa nosacījumi.
Tuvāko mēnešu laikā KEM nodrošinās publisko apspriešanu par konkursa nolikumu saistībā ar investīciju virzienu – bezemisijas transportlīdzekļu iegādi, kā arī uzlādes punktu un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju iegādi un uzstādīšanu.
Latvijai SEG mērķi ir sadalīti starp ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) iekļautām darbībām un neiekļautām darbībām (ne-ETS). Vislielākais SEG apjoms rodas ne-ETS sektorā – transporta, lauksaimniecības un enerģētikas nozarēs, bet vismazāk rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas sektorā, atzīmēja KEM.
Ievērojot uzstādīto virzienu ambiciozāku klimata mērķu sasniegšanā un lai to nodrošinātu, arī Modernizācijas fonda līdzekļi tiks koncentrēti uz investīcijām ne-ETS sektora problemātiskajās nozarēs, skaidroja KEM.
