Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktore Ilze Lore pastāstīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā tika izveidots Investīciju fonds, kura mērķis ir ar valsts budžeta naudu palīdzēt lielajiem un vidējiem uzņēmumiem gan krīzes laikā, gan ilgtermiņā atbalstīt lielus investīciju projektus. Šobrīd sākusies pieteikšanās programmas trešajai kārtai.
Atbalsta programmu lielu investīciju projektiem īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un "Altum". Atbalsts vienam projektam ir līdz 10 miljoniem eiro un, ja uzņēmumam izdodas sasniegt programmā definētos mērķus, pēc projekta realizācijas tiem tiek samazināta aizdevuma pamatsumma jeb piemērota kapitāla atlaide līdz 30% no izmaksām.
Ieguldot valsts budžeta līdzekļus, no uzņēmumiem tiek sagaidīti arī konkrēti rezultāti.
"Ieguldot nākamos 70 miljonus, mēs varam sagaidīt tautsaimniecībā aptuveni tūkstoti labi apmaksātu darbavietu, vismaz 1,3 reizes lielāku darba alga nekā vidēji tautsaimniecībā un attiecīgajā nozarē. Eksporta apjoms pieaugs vismaz par 200 miljoniem gadā. Un ieguldījumi arī inovācijās, kas ir pamatnosacījums uzņēmumu produktivitātes kāpināšanai. Šie ieguldījumi būs vismaz par 14–15 miljoniem eiro lielāki ieguldījumi gadā nekā bez šī atbalsta," pastāstīja Lore.
Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš norādīja, ka Latvijā ir tikai aptuveni 250 lieli uzņēmumi, kuru apgrozījums ir 20 miljoni eiro un kuros strādā vismaz 250 darbinieki. Viņš minēja vairākus pētījumus, kas liecina, ka, ieguldot naudu lielākos uzņēmumos, atdeve ir lielāka.
"Pētījumi, kurus mēs esam veikuši mūsu fakultātē, tiešām pierāda, ka lielāka varbūtība potenciālam produktivitātes pieaugumam ir tiem uzņēmumiem, kas jau ilgu laiku ir produktīvi. Tas nozīmē, ka, papildus atbalstot šo uzņēmumu, varbūtība, ka šī investīcija dos lielāku atdevi, ir faktiski pierādījusies. Mēs esam arī konstatējuši, ka lielākā daļa šo produktīvo uzņēmumu ir gandrīz visās Latvijā pārstāvētajās uzņēmumu nozarēs.
Produktivitāti var paaugstināt, investējot automatizācijā un robotizācijā, kā arī digitalizācijā.
Un šīs investīcijas ir ļoti lielas, viņiem jāražo ļoti liels apjoms, lai šīs investīcijas atpirktos. Tur ir risks, bet, tieši tiem produktīviem uzņēmumiem dodot šos līdzekļus, varbūtība, ka izdosies, ir lielāka. Ir jāatbalsta tie uzņēmumi, kuri ilgtermiņā var nodrošināt labu atalgojumu darbiniekiem un lielus peļņas rādītājus, kas nodrošinās savukārt viņu izaugsmi," sacīja Bērziņš.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsvēra, ka valstij jāatbalsta gan mazi, gan vidēji, gan lieli uzņēmumi. Pēc Covid-19 pandēmijas daudzas valstis sniedz atbalstu komersantiem.
"Lielie uzņēmumi ir tas segments, kam finansējums banku sektorā vai kopumā finanšu tirgos ir visvairāk pieejams. Bet es domāju, trīs virzieni noteikti, kur valstij ir pamats iesaistīties, tas ir strauji augoši uzņēmumi. Uzņēmumu finansiālā situācija varbūt nav tik ideāla, bet tas strauji aug un attīstās, un tad ir grūti piesaistīt. Otrs ir, ja mēs konkurējam ar citām valstīm par investīciju piesaisti. Un trešais ir jaunu produktu attīstība, kur ir lielāki riski nekā parasti. Tur ir tas ideālais variants, kur valsts iestartē un var dot ļoti, ļoti pozitīvu pienesumu ekonomikā, jo tiešām tiek realizēts projekts, kurš citādā veidā netiktu realizēts. Ja, protams, tas vienkārši sanāk kā dāvana, tos līdzekļus, visticamāk, varēja arī efektīvāk izmantot. Kur ir tā robeža? To ir ļoti grūti nodalīt. Protams, ja mēs ņemam vērā pret visu kreditēšanu, tad šie 70 miljoni – mūsu kopējais kredītportfelis ir vairāk nekā pieci miljardi – tas uzreiz nav tik daudz uz visu ekonomiku kopumā.
Galvenais ir no tā labi un precīzi atlasīt tos projektus, kuri var dot pienesumu ekonomikai," sacīja Āboliņš.
Šobrīd valsts atbalstu investīciju projektiem saņēmuši 13 lielie un vidējie komersanti no visiem Latvijas reģioniem tādās nozarēs kā finiera lokšņu un koka paneļu ražošana, farmaceitisko pamatvielu un plastmasas iepakojuma ražošana, stikla šķiedras, būvniecībai paredzēto betona izstrādājumu ražošana, ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšana un citās.
