Krievijas sāktais karš Ukrainā mainījis situāciju enerģētikas jomā pasaulē un jo īpaši Eiropā. Daudzas Eiropas valstis gadiem ilgi bijušas atkarīgas no Krievijas energoresursiem, jo tie bija lēti, viegli pieejami. Krievija ar energoresursiem gadiem bija turējusi ietekmi pār Eiropas valstīm, kam tagad nācies no šīs "adatas" nokāpt. Labs piemērs – Vācija.
"No sabiedrības uztveres un pieredzes, protams, mums bija problēma, jo mēs diezgan paļāvāmies uz gāzi. Lielāko daļu atomelektrostaciju bijām slēguši, atlikušās pagarinājām tikai uz mēnesi. Faktiski situācija bija ļoti smaga, jo mūsu plāns dekarbonizēt bija vairāk orientēts uz gāzi kā tiltu ilgākā termiņā," atzina enerģētikas uzņēmuma "E.On" izpilddirektora vietnieks Burkhards von Kinitzs.
Arī Latvija jau no pagājušā gada atteikusies no agresorvalsts dabasgāzes, drīzumā notiks arī Baltijas valstu elektrotīklu desinhronizācija no Krievijas.
Pasaules Enerģijas padomes prezidents Maiks Hovards uzskata, ka atbrīvošanās no Krievijas ietekmes bijis pareizs lēmums.
"Tas ir licis valstīm domāt par to, kāds ir risks, ja mēs paļaujamies uz kāda cita energoresursiem, un ko mēs varam darīt, lai novērstu šo risku, ja viņi nolemtu pārtraukt piegādi. Tas ir piespiedis valstis to patiešām pārdomāt," norādīja Pasaules Enerģijas padomes prezidents Maikls Hovards.
Tomēr, eksperta ieskatā, Eiropai pilnībā enerģētikas nozarē izolēties nevajadzētu, jo joprojām nepieciešama resursu diversifikācija jeb lai tie būtu dažādi. Mūsdienu izaicinājumi enerģētikā izveidojuši nepieciešamību pēc izmaiņām. Gan Eiropai mazinot Krievijas ietekmi, gan arī neaizmirstot par ambiciozajiem klimata mērķiem. Konferencē "Enerģētikas trilemma — enerģētikas pārejas mugurkauls. Baltijas jūras reģiona fokuss" šo pāreju veikšanai uzstādīts ceļvedis. Proti, ir trīs apstākļi, kas jāņem vērā. Visi vienlīdz svarīgi: enerģijas drošība, pieejamība un ilgtspēja. Turklāt, ņemot vērā, ka enerģētikas projektus nevar īstenot pāris mēnešu laikā, bet tam vajadzīgi gadi, par jomu ir jādomā visu laiku, nevis tikai krīzes situācijās.
"Pagājušais gads bija drausmīgs. To sajuta katrs uz sevi. Savā maciņā. Un, manuprāt, ir ārkārtīgi būtiski šo mācību neaizmirst. Un cilvēkiem parasti ir tendence aizmirst.
Tas ir kā ar zobu sāpēm – šodien sāp, es skrienu pie ārsta. Otrā rītā nesāp, nu jau mēnesi var pastaigāt. Šeit mēs nevaram gaidīt," sacīja Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālas komitejas prezidente Olga Bogdanova.
Viņa uzskata, ka liels ieguldījums nākotnes enerģētikā būs arī gala patērētājam. Pēc ekspertu aprēķiniem, cilvēkiem domājot par laiku, kad tie patērē energoresursus, tos varētu ietaupīt līdz pat 20%. Par piemēru minot tādu vienkāršu lietu kā veļas mazgāšanu naktī vai ko tamlīdzīgu.
