Piekto mēnesi pēc kārtas samazinās pārtikas cenas, nupat lētāka kļuvusi arī elektrība, jo valdība lēma dāsni kompensēt sadales tarifa kāpumu, tāpat vairākās pilsētās apkures sezonas sākumā krītas siltuma tarifi. Tas viss kopā radījis apstākļus, ka gada inflācija ir samazinājusies līdz 3,3%. Tātad, lai gan statistiski izskatās, ka dzīves dārdzības pieaugšanas tempi ir faktiski apstājušies, pēdējos trīs gados cenas ir kāpušas tik ļoti, ka par precēm un pakalpojumiem maksājam par trešdaļu vairāk.
Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja – pat ja cenas kādām precēm kritīsies, tas kopumā neietekmēs būtisko sadārdzinājumu. Turklāt, kā Strautiņš izteicās, tā dzīvē ir iekārtots, ka izmaksu kāpuma laikā uzņēmēji cenas audzē ļoti strauji, bet tad, kad pašu izmaksas krītas, galaproduktu cenu samazinājums seko daudz negribīgāk.
"Lielākā daļa no tā cenu kāpuma, kas ir notikusi, nepazudīs. Pieļauju, ka nākamajā gadā kādā brīdī būs cenu kritums gada griezumā," pauda Strautiņš.
Vaicāts, vai algas tiek līdzi cenu lēcienam, Strautiņš sacīja: "Latvijā reālās algas auga 10 gadus pēc kārtas, pat sanāk 11 gadi. 2021. gadā reālās algas auga pat ļoti strauji – par vairāk nekā 8%. Pagājušajā gadā algas samazinājās drusku vairāk nekā tās iepriekšējā gadā pieauga. Bet būtībā, kas notika, – Latvijas iedzīvotāji patērētājam un algu pelnītājam sliktajā pagājušajā gadā zaudēja tikpat, cik viņi ieguva iepriekšējās desmitgades labākajā gadā. (..) Visiem cilvēkiem nav vienāda inflācija. Situācija bija ļoti nepatīkama tieši cilvēkiem ar ļoti zemiem ienākumiem."
Arī algas ne visiem aug, bet daļai tās kāpj straujāk nekā statistikas vidējie 10% procenti. Taču arī vidējie pielikumi nekompensē pērn piedzīvoto dzīves dārdzību. Un ekonomisti vērtējuši, ka pašlaik mūsu pirktspēja ir apmēram tāda, kāda bija pirms diviem gadiem. Izņēmums ir zemo algu saņēmēji, kas ar mazāku vai nekādu darba samaksas kāpumu atļauties var pat mazāk nekā pirms diviem gadiem.
Vēl pēc diviem gadiem algas varētu panākt inflāciju, prognozēja "SEB" bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
"Reālā pirktspēja ir sākusi atgūties, bet būs nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai atgrieztos pie tās pirktspējas, kas bija vēl pirms straujās inflācijas kāpuma. Vidēji skatoties, gan ņemot vērot atalgojuma turpmāko pieaugumu, gan arī to, ka inflācija kritīsies, visticamāk, mēs tur varētu nonākt 2025. gada otrajā pusē," atzīmēja Gašpuitis.
Ekonomistam piekrita bankas "Citadele" eksperts un Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš. Viņš norādīja, ka algas pašlaik kāpj straujāk nekā cenas, taču, līdzīgi kā kolēģi, arī Āboliņš secināja, ka mazāk atalgotie uzlabojumus jūt lēnāk.
"Cilvēki, kuriem ir zemāki ienākumi, lielāku daļu savas naudas tērē pārtikai un komunālajiem rēķiniem – tie ir auguši straujāk. Pakalpojumu cenas nav tik strauji augušas. Tāpēc katram situācija būs dažāda," sacīja Āboliņš.
Jāatzīmē, ka priekā par preču cenu kāpuma piebremzēšanos vai pat mazināšanos jāpatur prātā, ka pakalpojumu cenas gan turpina kāpt, un to savukārt veicina vai pat pieprasa darīt vispārējais algu kāpums.
